Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Ventas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido aptuveni 300 m gara, gandrīz nepārtraukta cementēta smilšakmens un dolomītu atsegumu siena. Ātraiskalns ir augšējā devona Famenas stāva Šķerveļa svītas Gobdziņu ridas smilšakmeņu un Nīkrāces ridas dolomītu atsegums. Tas ir Šķērveļa svītas hipostratotips.
Atseguma apakšējā daļā vairāk kā 10 m biezumā atsedzas Gobdziņu ridas smalkgraudains, slīpslāņots, plankumaini cementēts smilšakmens. Virs tā ieguļ Nīkrāces ridas ciets, neregulāri slāņots dolomīts ar šūnveida uzbūvi un mālaino materiālu kavernās.
Gobdziņu ridas smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Vairākas pazīmes norāda uz smilšakmeņu subaerālo atsegšanos un karsta procesiem sedimentācijas pārtraukumu laikā: nelīdzens kontakts starp atsevišķiem slāņiem, mālaini aleirītiska materiāla piejaukums, kas aizpilda ķīļveida pazeminājumus smilšakmens slāņa augšējā virsmā nevienmērīgi izplatīts dolomīta cements, kā arī atsevišķos slāņos sastopamās slāņojuma virzienā orientētas dolomīta garoziņas. Nīkrāces ridu veidojošie zilgani pelēcīgie un brūnganie neregulāri slāņotie dolomīti, kuriem bieži ir šūnveida tekstūra, domājams, veidojušies kā dolokrēti tuksnešu apstākļos pēc devona baseina atkāpšanās.
Atsegumu augstums mainās no apmēram 1 m līdz 7,1 m, kopējais sienas augstums sasniedz apmēram 14 m virs Ventas līmeņa, bet kraujas krotes maksimālais augstums sasniedz apmēram 20 m.
Kraujai piemīt izcila ainaviska vērtība. Pretī kraujai ir straujš, krāčains Ventas posms. Apmēram 65 m uz rietumiem no atsegumu joslas austrumu gala ir neliela, aptuveni 1,5 m plata graviņa, kas veido 1,2 m augsto kāpli, kur sezonāli veidojas ūdenskritums pāri Nīkrāces ridas dolomītiem. Kraujas pakājē, aptuveni 80 un 210 m uz austrumiem no atsegumu sienas rietumu gala, 3,5-4 m virs Ventas līmeņa atrodas divi akmeņu krāvumi, ko pārsvarā veido vidēji cieti cementēto smilšakmeņu blāķi. Viens ir 9 m garš, 6 m plats un līdz 3,5 m augsts; otrs ir mazāks – 6 m garš, 4 m plats un apmēram 3 m augsts.
Dabas pieminekļa teritorijā ir Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), smilšakmens atsegumi (8220), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), nogāžu un gravu meži (9180*), aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži (91E0*).
Dabas pieminekļa īpašā unikalitāte ir tā, ka šeit redzamas atsegumos maz pārstāvētas devona stratigrāfiskās vienības - Šķerveļa svītas Gobdziņu un Nīkrāces ridas.
Atsegums ir pievilcīgs un ainaviski iespaidīgs.
