5.februārī - Ķemeru nacionālā parka administratīvi-informatīvajā centrā "Meža māja" un 8. februārī - Dabas aizsardzības pārvaldē Siguldā tika rīkoti semināri īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju darbiniekiem un sadarbības partneru pārstāvjiem par dažādām ar mitrājiem saistītām tēmām. Semināri notika Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Atpakaļ pie dabas” ietvaros.
Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas organizētajā seminārā uzsvars tika likts uz mitrāju atjaunošanas un apsaimniekošanas jautājumiem. Savā pieredzē dalījās pieredzējuši eksperti dabas aizsardzības jomā - Uģis Bergmanis, Andris Urtāns un Jānis Ķuze.
Teiču dabas rezervāta administrācijas plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs Uģis Bergmanis stāstīja par mitrāju atjaunošanas pieredzi Teiču reģionā. Savukārt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs Andris Urtāns klātesošos iepazīstināja ar mazo upju apsaimniekošanas pieredzi Ziemeļvidzemē, savu stāstījumu papildinot ar ļoti vērtīgu teorētisko informāciju par upju ekosistēmām, to dabiskajiem cikliem un to nozīmi globālā mērogā. Ķemeru nacionālā parka administrācijas dabas aizsardzības daļas vadītājs Jānis Ķuze semināra dalībniekiem stāstīja par Ķemeru nacionālā parka administrācijas pieredzi mitrāju atjaunošanā, kas saistīta ar Lielā Ķemeru tīreļa hidroloģiskā režīma atjaunošanu.
Semināra noslēgumā pasākumā dalībniekiem klātienē bija iespēja iepazīties ar vienu no Ķemeru nacionālā parka mitrājiem netālu no „Meža mājas” – Vēršupīti, kur pagājušajā gadā administrācija veica virkni pasākumu upītes caurteces uzlabošanai. DAP Ķemeru nacionālā parka administrācijas pārstāvis Aivars Tomašēvics semināra dalībniekiem pastāstīja par paveikto – kopumā no kritalām, sanesumiem un bebru dambjiem gan talku veidā, gan piesaistot speciālu tehniku tika atbrīvots 4 km garš Vēršupītes un Vecslocenes posms.
Seminārā „Meža mājā” piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka administrāciju darbinieki, kā arī citu sadarbības partneru pārstāvji, piemēram, no A/S „Latvijas Valsts meži”, Vides aizsardzības kluba, kā arī studenti Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Savukārt seminārā, kurš norisinājās Dabas aizsardzības pārvaldē Siguldā, DAP dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas speciāliste Meldra Langenfelde stāstīja par Ramsāres konvencijas un Mitrāju dienas atzīmēšanas nozīmi, Gaujas nacionālā parka administrācijas pārstāvis Valdis Pilāts - par dabas vērtībām, kas sastopamas Latvijas mitrājos, mitrājiem agrāk un mūsdienās, savukārt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta pārstāvis Andris Urtāns uzstājās ar prezentāciju „Mazo upju fenomens”, stāstot par floras un faunas bagātībām Latvijas mazajās upēs, upes un to piekrasti kā bioloģisko sistēmu, kā arī par aizsargjoslu nozīmi un par nozīmīgākajiem ieguvumiem mazo upju atjaunošanas darbu rezultātā.
Tāpat semināra apmeklētājiem tika piedāvāts apgūt jaunas vides izglītības aktivitātes, kuras vēlāk īpaši aizsargājamo teritoriju administrāciju darbinieki varēs izmantot savā ikdienas darbā.
2. februāris pieņemts par Starptautisko Mitrāju dienu, atzīmējot 1997.gada parakstītās Ramsāres konvencijas gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību. Ramsāres jeb Mitrāju konvencija, kura tika parakstīta 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē, ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas noteikts kādai specifiskai ekosistēmai. Šobrīd Mitrāju konvencijai pievienojušās 159 valstis, kas apvieno 1886 starptautiskas nozīmes mitrājus. Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas - Kaņiera ezers, Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.
Projektu EU 30063 „Atpakaļ pie dabas” daļēji finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. DAP ĶNP administrācijas dalībai projektā nepieciešamo līdzfinansējumu nodrošina Latvijas valsts.
projekta asistente Vita Caune
Gaujas NP fonda projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva
