Teritorija ir izvietojusies pārejas joslā no Vidzemes augstienes uz Gaujavas zemieni, Amatas senlejā.
Dabas pieminekli veido atsegumi Amatas senlejas krāšņākajā un ainaviskākajā daļā – Ainavu krauja un Bizenes iezis upes labajā krastā un Ķaubju iezis kreisajā.
Atsegtie ģeoloģiskie griezumi ietver ievērojamu devona stratigrāfiskās secības - vidējā devona Gaujas svītas augšdaļu, pilnībā augšējā devona Amatas svītu, kā arī Pļaviņu svītas apakšējo daļu.
Ģeoloģiskā griezuma kopējs raksturojums: jau no paša Amatas līmeņa atsedzas šīs Gaujas svītas augšdaļas māli, kā arī smilšakmeņi un smilšakmeņu un mālu slāņmija (biezums aptuveni 10 m), tad seko ar noslīdeņu pārklāti, domājams, Gaujas svītas augšdaļas mālainie nogulumi (biezums aptuveni 15 m), vēl augstāk ir visai labs Amatas svītas smilšakmeņu ar karbonātu ieslēgumiem griezums (aptuveni 10 m), bet griezumu noslēdz Pļaviņu svītas noplūduši un apauguši mālaini karbonātiskie pamatnes ieži un tos pārsedzošie labi atsegtie dolomīti (aptuveni 10 m).
Ņemot vērā, ka Gaujas svītas pēc ģeoloģiskā vecuma pieder vidējam, bet Amatas svīta – augšējam devonam, abos atsegumos ir divu devona nodaļu robeža.
Dabas pieminekļa teritorijā ir vieni no Latvijā labākajiem un plašākajiem Amatas svītas augšdaļā sastopamo dolokrētu atsegumiem (cietas dolomītu plātnes, dzīslas un citi veidojumi) un lodīšu smilšakmeņu atsegumi (smilšakmeņi ar globulāru kalcīta cementu).
Atsegumi ir izvietojušies lielākajā daļā no kopējā 45 m krauju augstuma. Devona iežus daļēji klāj noslīdeņi un nobirumi, kā arī apaugums, tomēr lielākā daļa pieejamā griezuma ir atsegta.
Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas) un biezas slīpslāņotās sērijas (sēres). Devona Amatas svītas smilšakmeņiem ir tipisks slīpslāņojums ar māla un vizlas kārtiņām uz slīpajiem slānīšiem, kas liecina par plūdmaiņu ietekmi uz sedimentācijas procesiem. Amatas svītas griezuma augšdaļā ir devona seno tuksnešu karbonātisko garozu veidojumi – dolokrēti, kā arī lodīšu smilšakmeņi (globulārs kalcīta cements). Pļaviņu svītu pārstāv sīk- līdz biezplātņaini dolomīti un mālaini karbonātiski ieži. Tiem raksturīgas kavernas, kas radušās, šķīstot dolomītos izplatītajām organismu atliekām.
Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, taču attīstījušās arī piegultnes sēres vai vidussēres. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta. Amatas svītas nogulumi ir veidojušies plūdmaiņu ietekmēta estuāra ietekmē. Par plūdmaiņu procesu ietekmi uz tiem liecina arī dabas pieminekļa teritorijā sastopamajos atsegumos izplatītās māla un vizlas kārtiņas un smilšakmeņu slīpie slānīši. Amatas laikposma beigās jūra regresēja un attīstījās subaerālie apstākļi, par kuriem liecina dolokrēti. Pļaviņu laikposmā būtiski mainījās sedimentācijas apstākļi un klastisko nogulu sedimentāciju nomainīja karbonātisku nogulu uzkrāšanās pakāpeniski transgresējošā, seklā jūrā.
Dabas pieminekļa teritorijā aktīvi izpaužas mūsdienu ģeoloģiskie procesi – Amatas sānu erozija un noslīdeņu procesi, vietām arī gravu erozija.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), palieņu zālāji (6450), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), nogāžu un gravu meži (9180*).
Teritorija ir ļoti nozīmīga vieta dabas un pārgājienu tūrismam, jo cauri teritorijai iet dabas taka un no Ainavu kraujas paveras viena no skaistākajām un populārākajām Latvijas ainavām.
