Teritorija ir izvietojusies Augšdaugavas pazeminājumā, Daugavas senlejā, upes Adamovas lokā, labajā krastā.
Dabas piemineklis ir komplekss ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks veidojums, kas ietver: vienu no Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām upes labajā krastā, sānu gravas, avotcirkus, dažāda vecuma iežu atsegumus u.c.
Adamovas kraujas maksimālais augstums sasniedz 38 m, nogāzes krituma leņķis vidēji no 35°-40°, taču atsevišķās vietās kraujas augšējā daļā krituma leņķis ir 50°-60°. Mūsdienās Adamovas krauja, salīdzinot ar 20 gs. trīdesmitajiem gadiem, ir stipri aizaugusi.
Adamovas krauja un tās tuvākā apkārtne ģeoloģiskās daudzveidības un zinātniskās nozīmes ziņā ir viena no interesantākajām teritorijām dabas parkā „Daugavas loki”. Šeit atsedzas dažādu ģeoloģisko laika posmu plašs iežu un nogulumu komplekss. Visvecākos iežus pārstāv augšdevona Gaujas svītas D3gj smilšakmeņi, aleirolīti, māli un smiltis, kuras atsedzas Daugavas palienē, pamatkrasta nogāzē un sānu gravās.
Adamovas kraujā, zem vairāku metru biezas morēnas, fluvioglaciālo un limnoglaciālo iežu segas atrodas unikāls 30-50 cm biezs interglaciālās kūdras slānis, kas ietilpst 1-2 m biezas māla un kūdras slāņkopas sastāvā, kas ir izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem. Atbilstoši Z. Meirona un V. Juškeviča datiem kūdras slāni saturošā slāņkopa ir veidojusies Pulvernieku starpleduslaimetā.
Pamatkrasta kraujas piekājē atrodami laukakmeņiem līdzīgi lieli cementēti kvartāra kalkrētu smilšakmens un gravelīta bluķi, kas veidojušies kaļķainiem gruntsūdeņiem, sacementējot ledāja kušanas ūdeņu nogulumus. Kraujas piekājē šie iežu bluķi nonākuši nobrukumu rezultātā.
Dabas pieminekļa teritorijā, Adamovas dabas takas malā, pamatkrasta piekājē atrodas dižakmens, metamorfizēts lielkristālisks ragmāņa - ortoklaza granīts. Tā augstums ir 1,85 m garums 5,35 m un platums 4 m. Akmens tilpums ir 20 kub.m. Tā virsma ir stipri bojāta, atskaldīti lieli gabali.
Teritorijā ir arī vairākas dziļas sānu gravas, kurās novērojami lineārās erozijas un gravigēnie nogāžu procesi. Lai gan gravām ir labi izteikti V veida profili un jaunāki iegrauzumi to gultnēs, tomēr tās ir aprimšanas stadijā, par ko liecina ar veģetāciju klātās nogāzes.
No ģeomorfoloģijas viedokļa interesants aluviālās erozijas veidojums ir laukakmeņu bruģis, Daugavas upes palienē augšpus Adamovas kraujas. Šeit spēcīgā straume ir izskalojusi smalkāko drupu materiālu, atstājot oļus un laukakmeņus, kurus ledus gabali pavasara palu laikā ir iespieduši palienes virsmā, izveidojot klājienu, kas atgādina bruģi. Līdz 120 m gara un līdz 35 m plata izlīdzināta palienes virsma ir pilnīgi klāta ar akmens materiālu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*), eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430).
Daugavā, iepretī Adamovas kraujai izveidojušās krāces un akumulatīvās vidussēres. Dabas pieminekļa teritorijā pamatkrasta nogāzē atrodas vairāki ozoli, kuri atbilst statusam - vietējas nozīmes dižkoki.
