Ūdensteču posmu atjaunošana pozitīvi ietekmējusi atsevišķu zivju sugu populāciju

Viena no parauglaukumu upēm ZVIRGZDE. Foto – Kaspars Abersons

Savulaik mākslīgi pārveidoto ūdensteču posmu atjaunošana to dabiskā veidolā pozitīvi ietekmējusi atsevišķu zivju sugu populāciju, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā projektā “Meliorācijas sistēmu atjaunošanas ietekme uz zivju bioloģisko daudzveidību”.

Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pārveidotu ūdensnoteku funkciju atjaunošanai, lai tās iespējami tuvinātu dabisku upju stāvoklim. Ik gadus ūdensnoteku pārbūves un atjaunošanas darbu apjoms sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus kilometrus, stāsta Dabas aizsardzības departamenta Dabas aizsardzības departamenta vecākā eksperte Ilze Sabule.

Eksperti atzīst - ja arī vienas atsevišķa viena grāvja atjaunošanas vai pārbūves nozīme zivju faunas aizsardzībā, visticamāk, ir neliela, viena gada laikā paveiktais tomēr sniedz vērā ņemamu ieguldījumu.

Līdz šim gan Latvijā nav bijuši apjomīgi pētījumi un izpratne par to, vai un kādā apjomā grāvju attīrīšanas un atjaunošanas darbi ietekmē zivju bioloģisko daudzveidību bijusi nepilnīga.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR speciālisti Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veica 20 par ūdensnotekām pārveidotu ūdensteču apsekošanu kopumā 46 parauglaukumos, no kuriem 31 parauglaukums 12 pārveidotās ūdenstecēs tika apsekots pirmo reizi.

Izpētes laikā apsekotajās ūdensnotekās kopumā konstatētas 27 zivju un nēģu sugas, tostarp gan aizsargājamas, gan arī zivsaimnieciski nozīmīgas sugas.

Eksperti secināja, ka lielākajai daļai ūdensnotekās biežāk sastopamo sugu (līdaka, asaris, rauda, grundulis u.c.) pēc pārbūves vai atjaunošanas ir raksturīga izplatības un īpatņu blīvuma samazināšanās. Tomēr atsevišķas sugas, piemēram akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis, mailīte, kā arī upes un strauta nēģi, ūdensnoteku uzturēšana var ietekmēt arī pozitīvi.

Sugu izmaiņas visbiežāk ietekmē ūdensteču dziļuma izmaiņas vai dzīvotņu daudzveidības samazināšanās, kā arī smilšu un nogulumu īpatsvara palielināšanās.

Mazināt ūdensnoteku pārbūves vai atjaunošanas nelabvēlīgo ietekmi var veicinot oļainas vai akmeņainas gultnes veidošanos, novēršot uzduļķojuma, smilšu un nogulumu nonākšanu ietekmētajā ūdensnotekā un citos ūdensobjektos. Nelabvēlīgo ietekmi var samazināt arī pasākumi zivju bojāejas samazināšanai, kā arī migrācijas un dabiskā pieauguma iespēju saglabāšanai. Uzturēšanas pasākumu nelabvēlīgo ietekmi var samazināt arī, ierobežojot vienā gadā veicamo darbu apjomu.