LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Kompensācijas

Kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos

Kompensācija – ikgadējs atbalsta maksājums

Zemes atpirkšana


 
Likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (turpmāk – Kompensāciju likums) 2.pants paredz divus kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos veidus:
  1. kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu;
  2. zemes atpirkšanu.
Dabas aizsardzības plānā piedāvātais zonējums spēkā būs tikai pēc individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, tāpēc uz kompensācijām pieteikties varēs tikai pēc attiecīgo noteikumu pieņemšanas.

 
Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemes īpašniekus līdz 2016.gada 15.maijam iesniegt pieteikumus kompensācijai – ikgadējam atbalsta maksājumam, ja viņu zemes īpašums atrodas:
  • īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas nav Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija (Natura 2000), vai
  • mikroliegumā ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha, un tajā ir noteikts kāds no zemāk minētajiem mežsaimnieciskās vai lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem: 
  1. meža zemēs aizliegta:
    • jebkāda mežsaimnieciskā darbība;
    • koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē;
    • koku ciršana galvenajā cirtē;
    • koku ciršana kailcirtē; 
  2. lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība.
Dabas aizsardzības pārvalde administrē un izmaksā kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha, un šādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas nav Natura 2000:
1. dabas parkos:
  • “Gaiziņkalns” (Madonas novada Vestienas, Aronas un Bērzaunes pagasti), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Viestiena” (kas ir Natura 2000);
  • “Daugavas loki” (Daugavpils novada Naujienes, Tabores, Vecsalienas, Salienas pagasti, Krāslavas novada Ūdrīšu un Kaplavas pagasti), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” (kas ir Natura 2000);
  • “Medumu ezeraine” (Daugavpils novada Medumu pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);
  • “Svente” (Daugavpils novada Medumu, Sventes un Kalkūnes pagasti, Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);
  • “Milzukalns” (Engures novada Smārdes pagasts) (neietilpst nevienā citā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā).
2. dabas liegumos:
  • “Ozolkalni” (Skrīveru novads), vienlaikus ietilpst dabas parka “Daugavas ieleja” teritorijā (kas ir Natura 2000);
  • “Dēliņkalns” (Alūksnes novada Ziemera pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000);
  • “Avotu mežs” (Alūksnes novada Ziemera pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000);
  • “Sproģi” (Vecpiebalgas novada Inešu pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vecpiebalga” (kas ir Natura 2000);
  • “Ilgas” (Daugavpils novada Skrudalienas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parka “Silaine” teritorijā (kas ir Natura 2000);
  • “Ilziņa ezers” (Madonas novada Vestienas pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena” (kas ir Natura 2000);
  • “Kāla ezera salas” (Madonas novada Vestienas pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena” (kas ir Natura 2000);
  • “Vērenes gobu un vīksnu audze” (Ogres novada Madlienas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā (kas ir Natura 2000);
  • “Lieluikas un Mazuikas ezers” (Ādažu novads), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” (kas ir Natura 2000);
  • “Bardinska ezers” (Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);
  • “Skujines ezers” (Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);
  • “Medumu ezera salas” (Daugavpils novada Medumu pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Medumu ezeraine” (kas nav Natura 2000) un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);
  • “Čužu purvs” (Kandavas novada Kandavas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Abavas senleja” (kas ir Natura 2000);
  • “Sventes ezera salas” (Daugavpils novada Sventes pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Svente” (kas nav Natura 2000) un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);
  • “Korneti-Peļļi” (Apes novada Apes pilsēta ar lauku teritoriju; Alūksnes novada Veclaicenes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000);
  • “Glušonkas purvs” (Daugavpils novada Skrudalienas pagasts);
  • “Garākalna smilšu krupja atradne” (Auces novada Bēnes pagasts);
  • “Krēmeri” (Rīgas pilsēta);
  • “Darmštates priežu audze” (Jūrmalas pilsēta);
  • “Buļļezers” (Garkalnes novads);
  • “Puzes smilšu krupja atradne” (Bauskas novada Brunavas pagasts).
Dabas aizsardzības pārvalde piešķir kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu tikai par to zemes īpašuma daļu, kas ietilpst minētā dabas parka vai dabas lieguma teritorijā.
3. ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos, kuru saraksts pieejams Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” minētajos dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļos noteikti šādi mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi:
  • dabas parkos “Gaiziņkalns”, “Daugavas loki”, “Medumu ezeraine” un “Svente” noteikts kailcirtes aizliegums. Lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem piešķir kompensāciju, minētajos dabas parkos nav noteikti;
  • dabas liegumos (izņemot dabas liegumu “Korneti-Peļļi”) aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē, kā arī kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz: priežu un ozolu audzēm – 60 gadu; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu; apšu audzēm – 30 gadu. Dabas lieguma teritorijā aizliegts bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;
  • ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos noteikts kailcirtes aizliegums. Lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem piešķir kompensāciju, ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos nav noteikti;
  • dabas parka “Milzukalns” un dabas lieguma “Korneti-Peļļi” aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, tāpēc šajās teritorijās noteiktie mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi ir atkarīgi no dabas parka “Milzukalns” vai dabas lieguma “Korneti-Peļļi” funkcionālās zonas, kurā atrodas konkrētais zemes īpašums.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo putnu, zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu un biotopu aizsardzībai noteikts jebkādas mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības aizliegums.
Lai Dabas aizsardzības pārvaldē pieteiktos uz kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu, jāievēro šādi nosacījumi:
  1. Īpašuma tiesības uz zemi ir nostiprinātas Zemesgrāmatā, un zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku īpašumiem ir ierīkotas atbilstoši normatīvajos aktos par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.
  2. Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.
  3. Kompensāciju par meža zemi var prasīt tikai tad, ja meža zemes platībai ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta.
  4. Attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, gadā var piešķirt tikai vienu kompensāciju — no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem vai no valsts budžeta.
  5. Jābūt samaksātam nekustamā īpašuma nodoklim par iepriekšējo gadu un kārtējo gada ceturksni.
  6. Ja zemes īpašniekam uzlikts naudas sods par pārkāpumiem vides jomā, kā arī ja viņa vainas dēļ videi vai mežam nodarīti zaudējumi, šā zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, kad viņš ir samaksājis šo naudas sodu un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus. 
Kompensācijas – ikgadējā atbalsta maksājuma apmērs par vienu hektāru, kurā ievēroti visi kompensācijas saņemšanas nosacījumi, ir šāds: 
  • 44 EUR – aizliegta lauksaimnieciskā darbība: lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība;
  • meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā:
    • 157 EUR – aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē;
    • 128 EUR – aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē;
    • 43 EUR – aizliegta koku ciršana kailcirtē. 
Kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu meža zemēs piešķir tad, ja mežaudze ir sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu. Kompensāciju nepiešķir dabas pieminekļu – īpaši aizsargājamo koku un akmeņu teritorijās.
Dabas aizsardzības pārvalde nepiešķir kompensāciju - ikgadējo atbalsta maksājumu, ja zemes īpašnieks par noteiktu saimnieciskās darbības ierobežojumu attiecīgajā mežaudzē jau ir saņēmis kompensāciju – vienreizējo atlīdzību saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (spēkā no 01.01.2006. līdz 01.06.2013.).
Kompensācijas – ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē jāiesniedz iesniegums. Veidlapa pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes www.daba.gov.lv  sadaļas Pakalpojumi punktā Kompensācijas.
Papildus informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē:
  • zvanot uz tālruņiem: 67509766, 25673400
  • vai rakstot uz e-pastu: daba@daba.gov.lv.
Atbilstoši Kompensāciju likuma 2.panta piektajai daļai kompensāciju – zemes atpirkšanu var prasīt, ja zemes īpašums ir neapbūvēts un atrodas:
  1. dabas rezervātā;
  2. īpaši aizsargājamas dabas teritorijas dabas rezervāta zonā, stingrā režīma zonā vai regulējamā režīma zonā.
Zemes atpirkšanu nepiemēro attiecībā uz zemes īpašumiem, kas atrodas mikroliegumos.
Informāciju par to, kurā īpaši aizsargājamā teritorijā un tās funkcionālajā zonā vai mikroliegumā atrodas attiecīgais zemes īpašums, var iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju valsts reģistrā – dabas datu pārvaldības sistēmā  „Ozols”, sistēmas meklēšanas laukā ierakstot interesējošā zemesgabala kadastra apzīmējumu.
Zemes atpirkšanu administrē Dabas aizsardzības pārvalde.
Lai pieteiktos zemes atpirkšanai, jāievēro Kompensāciju likuma 5.pantā minētie kompensācijas piešķiršanas vispārīgie nosacījumi.
Zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja:stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā
  1. režīma vai regulējamā režīma zonā;
  2. zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā pēc tam, kad zeme iegūta īpašumā.
Zemes mantinieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja:
  1. par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes atpirkšanu atbilstoši Kompensāciju likuma nosacījumiem;
  2. zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā pēc mantojuma atklāšanās.
Zemes atpirkšanas iesnieguma pieņemšanas kārtība un iesnieguma paraugs noteikts Ministru kabineta 2013.gada 22.oktobra noteikumos Nr.1173 “Zemes atpirkšanas iesnieguma pieņemšanas kārtība”.
Zemes atpirkšanas iesniegums jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē.
Papildus informāciju par kompensācijām – ikgadējo atbalsta maksājumu vai zemes atpirkšanu, ko izmaksā no valsts budžeta, var iegūt pa tālruņiem: 67509545, 29185912 vai 29924509.