LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Interaktīvās iespējas
Saites Saites
Jautājiet mums Jautājiet mums
Aptaujas Aptaujas
Kompensācijas
 

 
Kompensāciju piešķiršanu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos reglamentē likums “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās turpmāk – Kompensāciju likums).

Kompensāciju likums paredz divus kompensāciju veidus:
  1. ikgadēju atbalsta maksājumu;
  2. zemes atpirkšanu.
Kompensāciju var saņemt:
  1. ja īpašuma tiesības uz zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
  2. ja zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku īpašumiem ir ierīkotas atbilstoši normatīvajos aktos par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām;
  3. ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem - kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties;
  4. attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, gadā var piešķirt tikai vienu kompensāciju - no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai no valsts budžeta;
  5. ja meža zemes platībai ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta;
  6. ja ir samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis par iepriekšējo gadu un kārtējo gada ceturksni;
  7. ja zemes īpašnieks vai mantinieks ir samaksājis naudas sodus par pārkāpumiem vides jomā (ja tādi uzlikti), kā arī ir atlīdzinājis videi vai mežam nodarītos zaudējumus (ja tādi tika nodarīti).
 

 
Kompensācijas - ikgadēju atbalsta maksājumu piešķiršanu papildus Kompensāciju likumam reglamentē Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra “Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru”.
 
Ikgadēju atbalsta maksājumu piešķir:
  1. ja zemes īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas nav Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija (Natura 2000);
  2. ja zemes īpašums atrodas mikroliegumā ārpus Natura 2000 teritorijas un zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 hektāru;
  3. ja zemes īpašumā ir noteikts kāds no zemāk minētajiem mežsaimnieciskās vai lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem visa gada laikā: 
  • meža zemēs aizliegta:
    • jebkāda mežsaimnieciskā darbība - 157 euro par hektāru;
    • koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē - 157 euro par hektāru;
    • koku ciršana galvenajā cirtē - 128 euro par hektāru;
    • koku ciršana kailcirtē - 43 euro par hektāru un mežaudze ir sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu;
  • lauksaimniecības zemēs aizliegta:
    • uzaršana un kultivēšana - 44 euro par hektāru;
    • visu veidu saimnieciskā darbība - 44 euro par hektāru. 

Ikgadēju atbalsta maksājumu nepiešķir:
  1. dabas pieminekļu – īpaši aizsargājamo koku un akmeņu teritorijās;
  2. īpaši aizsargājamās teritorijās, kuru platība ir mazāka par 1 hektāru. 
 
Ikgadēju atbalsta maksājumu nevar saņemt, ja zemes īpašnieks par konkrēto saimnieciskās darbības ierobežojumu attiecīgajā mežaudzē jau ir saņēmis kompensāciju – vienreizējo atlīdzību saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (spēkā no 01.01.2006. līdz 01.06.2013.).
 
Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas nav Natura 2000 teritorijas:
1. Dabas parki:
  • Daugavas loki Daugavpils novada Naujienes, Tabores, Vecsalienas, Salienas pagasti, Krāslavas novada Ūdrīšu un Kaplavas pagasti, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Gaiziņkalns Madonas novada Vestienas, Aronas un Bērzaunes pagasti, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Viestiena”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Medumu ezeraine Daugavpils novada Medumu pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Milzukalns Engures novada Smārdes pagasts;
  • Svente Daugavpils novada Medumu, Sventes un Kalkūnes pagasti, Ilūkstes novada Šēderes pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, kas ir Natura 2000 teritorija.
2. Dabas liegumi:
  • Avotu mežs Alūksnes novada Ziemera pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Bardinska ezers Ilūkstes novada Šēderes pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Buļļezers Garkalnes novads;
  • Čužu purvs Kandavas novada Kandavas pagasts, vienlaikus ietilpst dabas parkā “Abavas senleja”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Darmštates priežu audze Jūrmalas pilsēta;
  • Dēliņkalns Alūksnes novada Ziemera pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Garākalna smilšu krupja atradne Auces novada Bēnes pagasts;
  • Glušonkas purvs Daugavpils novada Skrudalienas pagasts;
  • Ilgas Daugavpils novada Skrudalienas pagasts, vienlaikus ietilpst dabas parkā “Silaine”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Ilziņa ezers Madonas novada Vestienas pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Kāla ezera salas Madonas novada Vestienas pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Korneti-Peļļi Apes novada Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Alūksnes novada Veclaicenes pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Krēmeri Rīgas pilsēta
  • Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novads, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Medumu ezera salas Daugavpils novada Medumu pagasts, vienlaikus ietilpst dabas parkā “Medumu ezeraine”, kas nav Natura 2000 teritorija, un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Ozolkalni Skrīveru novads, vienlaikus ietilpst dabas parka “Daugavas ieleja” teritorijā, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Puzes smilšu krupja atradne Bauskas novada Brunavas pagasts;
  • Skujines ezers Ilūkstes novada Šēderes pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Sproģi Vecpiebalgas novada Inešu pagasts, vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vecpiebalga”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Sventes ezera salas Daugavpils novada Sventes pagasts, vienlaikus ietilpst dabas parkā “Svente”, kas nav Natura 2000 teritorija, un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, kas ir Natura 2000 teritorija;
  • Vērenes gobu un vīksnu audze Ogres novada Madlienas pagasts, vienlaikus ietilpst dabas parkā “Ogres ieleja”, kas ir Natura 2000 teritorija;
3. Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi
 
Dabas aizsardzības pārvalde piešķir ikgadēju atbalsta maksājumu tikai par to zemes īpašuma daļu, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas nav Natura 2000 teritorija.

Par to zemes īpašuma daļu, kas atrodas Natura 2000 teritorijā, ikgadēju atbalsta maksājumu piešķir Lauku atbalsta dienests no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
 
Informāciju par to, kurā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tās funkcionālajā zonā vai mikroliegumā atrodas zemes īpašums, var iegūt dabas datu pārvaldības sistēmā  „Ozols”, lauka "Meklēšana" nodalījumā "Kadastra karte" ierakstot interesējošā zemes īpašuma
kadastra identifikatoru.
 
Zemes īpašnieks (kopīpašnieki) vai viņa(-u) pilnvarota persona katru gadu līdz 15.maijam iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu ikgadēju atbalsta maksājumu saņemšanai. Pieteikuma veidlapa pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Pakalpojumi” >>> “Iesniegumu veidlapas” >>> "Kompensācijas".
 
Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju.
 
Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina piešķirtās kompensācijas izmaksu atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
Papildu informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē:
  • zvanot: 67509766;
  • vai rakstot uz e-pastu: daba@daba.gov.lv.





Zemes atpirkšana
Kompensācijas – zemes atpirkšanas piešķiršanu papildu Kompensāciju likumam reglamentē Ministru kabineta 2013.gada 22.oktobra noteikumi Nr.1173 “Zemes atpirkšanas iesnieguma pieņemšanas kārtība”.
 
Zemes atpirkšanu var prasīt, ja zemes īpašums ir neapbūvēts un atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā:
  1. dabas rezervātā;
  2. īpaši aizsargājamas dabas teritorijas dabas rezervāta zonā, stingrā režīma zonā vai regulējamā režīma zonā. 
Informāciju par to, kurā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tās funkcionālajā zonā atrodas zemes īpašums, var iegūt dabas datu pārvaldības sistēmā  „Ozols”, lauka "Meklēšana" nodalījumā "Kadastra karte" ierakstot interesējošā zemes īpašuma kadastra identifikatoru.

Uz zemes atpirkšanu nevar pretendēt, ja zemes īpašnieks par zemesgabalā esošu mežaudzi ir saņēmis kompensāciju – vienreizējo atlīdzību saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (spēkā no 01.01.2006. līdz 01.06.2013.).
 
Zemes īpašnieks (kopīpašnieki) vai viņa(-u) pilnvarota persona iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegumu zemes atpirkšanai. Iesnieguma veidlapa pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Pakalpojumi” >>> “Iesniegumu veidlapas” >>> "Kompensācijas".
 
Zemes īpašnieks iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
  1. lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;
  2. privatizācijas procesus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtu līgumu par zemes īpašuma izpirkšanu;
  3. tiesas nolēmumu par zemes iegūšanu īpašumā;
  4. zemes pirkuma vai cita tāda atsavināšanas darījuma atvasinājumu, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā. 
Zemes mantinieks iesniegumam pievieno personas miršanas apliecību vai mantojuma apliecību.
 
Dabas aizsardzības pārvalde pieņem lēmumu par to, vai zemes atpirkšanas iesniegums ir pamatots un pēc minētā lēmuma pieņemšanas nosaka zemes cenu atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam.
 
Ja zemes īpašnieks piekrīt noteiktajai cenai, Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo informāciju, kas nepieciešama, lai Ministru kabinets varētu pieņemt rīkojumu par atļauju atpirkt zemi.
 
Pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis rīkojumu par atļauju atpirkt zemi, Dabas aizsardzības pārvalde zemes atpirkšanai piemēro Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto īpašuma labprātīgas atsavināšanas kārtību un noslēdz līgumu ar zemes īpašnieku.
 
Pēc līguma noslēgšanas Dabas aizsardzības pārvalde atpirkto zemi ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

 
Papildu informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē:
  • zvanot: 67509766;
  • vai rakstot uz e-pastu: daba@daba.gov.lv.




 
Kompensāciju piešķiršanu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem reglamentē Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10.pants, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi Nr.353 “Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai turpmāk – Kompensāciju noteikumi).
 
Kompensāciju var saņemt, ja:
  1. postījumi nodarīti augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē;
  2. postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki;
  3. zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis Kompensāciju noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai;
  4. nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru;
  5. zemes īpašnieks vai lietotājs ir samaksājis naudas sodus par pārkāpumiem vides jomā (ja tādi uzlikti), kā arī ir atlīdzinājis videi nodarītos zaudējumus (ja tādi tika nodarīti);
  6. zemes īpašniekam vai lietotājam ar tiesas lēmumu nav pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas lēmumu netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam nav uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība nav izbeigta, vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam piemērotu maksātnespējas procedūru.
 
Zemes īpašnieks vai lietotājs, vai viņa pilnvarota persona pēc postījumu konstatēšanas nekavējoties iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai. Pieteikuma veidlapas pieejamas Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Pakalpojumi” >>> “Iesniegumu veidlapas” >>> "Kompensācijas"
 
Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):
  1. Zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (ja pieteikumu iesniedz zemes lietotājs).
  2. Pilnvaru (ja pieteikumu iesniedz zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotā persona).
  3. nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu (turpmāk – zemes robežu plāns). Ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem - zemes robežu plānā norāda zivju dīķus, kuros nodarīti postījumi.
  4. Ja pieteikumu iesniedz par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem - iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai lauksaimniecības nozarē.
  5. Ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem - iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē.
 
15 darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas Dabas aizsardzības pārvaldē iesniedz šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):
  1. ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem - Lauksaimniecības datu centra izsniegtu apliecinājumu, ka zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēti kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību;
  2. ja pieteikumu iesniedz par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem un ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājs - normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegtu apliecinājumu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kur nodarīti postījumi, ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību;
  3. ja pieteikumu iesniedz par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem - Lauksaimniecības datu centra izsniegtu apliecinājumu, ka lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību.
 
Dabas aizsardzības pārvalde izveido komisiju, kura 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic pārbaudi dabā un konstatē postījumus un Kompensāciju noteikumos noteikto nosacījumu izpildi.
 
Lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu gadījumā komisija pārbaudi dabā veic nekavējoties pēc pieteikuma saņemšanas.
 
Pēc pārbaudes dabā Dabas aizsardzības pārvalde nosaka zaudējumu apmēru.
 
Dabas aizsardzības pārvalde divu mēnešu laikā pēc zaudējumu apmēra noteikšanas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, nosakot kompensācijas apmēru, vai lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju.
 
Pieņemot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, Dabas aizsardzības pārvalde pārbauda, vai kompensācijas apmērs nepārsniedz de minimis atbalsta kopējo apmēru jebkurā triju fiskālo gadu periodā lauksaimniecības nozarē - 15 000 euro un akvakultūras nozarē - 30 000 euro.
 
Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina piešķirtās kompensācijas izmaksu atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Ja zaudējumu novērtēšanai ir pieaicināts eksperts, kompensāciju izmaksā pēc tam, kad iesniedzējs ir sedzis izdevumus par pieaicinātā eksperta darbu.
 

Postījumi augkopībai
 
Postījumus augkopībai kompensē, ja:
  1. postījumu platība konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem;
  2. zemes īpašnieks vai lietotājs ir nodrošinājis vismaz vienu no Kompensāciju noteikumu 7.punktā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.
 
Zemes īpašnieks vai lietotājs piesaka kompensāciju par postījumiem augkopības nozarē pavasara un rudens migrācijas sezonas laikā, bet ne biežāk kā vienu reizikatras sezonas laikā.
 
Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām bruto seguma izmaksām, izmantojot šādu formulu:
 
Z = C × A, kur
Z – zaudējumu apmērs (euro);
C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas par iepriekšējo gadu;
A – postījumu platība (ha).
 

Postījumi akvakultūrai
 
Postījumus akvakultūrai kompensē, ja:
  1. postījumi nodarīti zivju dīķos, un katra zivju dīķa platība nav mazāka par 0,1 hektāru;
  2. postījumus nodarījušas būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārņi (zivju gārnis vai lielais baltais gārnis), ķīri (lielais ķīris vai mazais ķīris), jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis, kā arī ūdrs;
  3. zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību;
  4. to zivju dīķu platība, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā zeme zem zivju dīķiem;
  5. zemes īpašnieks vai lietotājs ir nodrošinājis vismaz vienu no Kompensāciju noteikumu 8.punktā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.
 
Zemes īpašnieks vai lietotājs piesaka kompensāciju par postījumiem akvakultūras nozarē ne biežāk kā reizi gadā.
 
Zaudējumus akvakultūrai nosaka, ņemot vērā piecu būtiskāko zivjēdāju putnu sugu (gārņi, ķīri, jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis) un ūdra klātbūtni, izmantojot šādas formulas:
  • putnu sugu nodarītajiem zaudējumiem:
Z = 0,1 × B × Dmin × P,
kur
Z – zaudējumu apmērs (euro);
B – zivjēdāju putnu sugu skaits (no 1 līdz 5). Ja pārbaudes aktā norādītais zivjēdāju putnu sugu skaits atšķiras no pieteikumā norādītā, aprēķinā izmanto vidējo pārbaudes aktā un pieteikumā norādīto zivjēdāju putnu sugu skaitu;
Dmin – valstī noteiktā minimālā mēnešalga (euro);
P – to zivju dīķu kopplatība (ha), kuros nodarīti postījumi;
 
  • ūdra nodarītajiem zaudējumiem:
Z = 0,05 × Dmin × P,
kur
Z – zaudējumu apmērs (euro);
Dmin – valstī noteiktā minimālā mēnešalga (euro);
P – to zivju dīķu kopplatība (ha), kuros nodarīti postījumi.

Postījumi lopkopībai vai biškopībai
 
Postījumus lopkopībai vai biškopībai kompensē, ja:
  1. zemes īpašnieks vai lietotājs vienlaikus ir to lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, kuriem nodarīti postījumi;
  2. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
  3. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
  4. zemes īpašnieks vai lietotājs ir nodrošinājis vismaz vienu no Kompensāciju noteikumu 9.punktā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.
 
Zemes īpašnieks vai lietotājs piesaka kompensāciju par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem lopkopības vai biškopības nozarē.
 
Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami.
 
Biškopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja bišu saimes ir gājušas bojā vai ir likvidējamas.
 
Zaudējumu apmēru lopkopībai vai biškopībai nosaka atbilstoši SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām attiecīgā lauksaimniecības dzīvnieka vai bišu saimes ieviešanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām par iepriekšējo gadu, ņemot vērā Lauksaimniecības datu centra reģistrā norādīto lauksaimniecības dzīvnieku vecumu un izmantošanas grupu.
 
 
Papildu informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē:
  • tālrunis: 67509766;
  • e-pasts: daba@daba.gov.lv.