Gūdu klintis karte

Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi Gaujas augstajā pamatkrastā.

Krāšņās smilšakmeņu klintis atrodas Gaujas krastā, kā arī pamatkrasta nogāzē gar palieni un vecupēm. Sevišķi izteiksmīgs ir klinšu asais, uz austrumiem vērstais stūris Gaujas krastā.

Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 m. Atsegumi ir 3 hipsometriskajos līmeņos, to kopējais augstums ir aptuveni līdzvērtīgs kraujas augstumam - līdz 50 m, bet lielāko klinšu augstums ir 13-20 m.

Gūdu klintis

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440630
Administratīvais iedalījums: Cēsu novads, Straupes pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes labajā krastā.

Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu, vietām arī mālaino nogulumu, atsegumi Gaujas augstajā pamatkrastā. Krāšņās smilšakmeņu klintis atrodas pie Gaujas, kā arī pamatkrasta nogāzē gar palieni un vecupēm. Sevišķi izteiksmīgs ir klinšu asais, uz austrumiem vērstais stūris Gaujas krastā - kas veido vienu no Gaujas senlejas hrestomātiskajām ainavām. Pamatkrastā, virs palienes atrodas izmēru ziņā viena no lielākajām Latvijā, pa vienlaidus plaisas virsmu izveidojusies, smilšakmens siena.

Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 m. Atsegumi ir 3 hipsometriskajos līmeņos un to kopējais augstums ir aptuveni līdzvērtīgs kraujas augstumam - līdz 50 m, bet lielāko klinšu augstums ir 13-20 m.

Gūdu iezis ir viens no atsegumiem, kas posmā Cēsis-Sigulda ir apvienoti kā Gaujas svītas stratotips. Devona nogulumiežos šajās klintīs ir atrastas devona bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas.

Smilšakmeņos dominē muldveida slīpslāņojuma tekstūra, bet pie paša Gaujas līmeņa var novērot arī dubulto slīpslāņojumu, kas, domājams, liecina par mikrodeltu, un augstāk smilšakmeņu slīpslāņojums atsegumos vietām ir krokots. Dažviet var novērot mālaino nogulumu starpslāņus. Virs devona iežu atsegumiem ieguļ pēdējā leduslaikmeta morēnas nogulumi un austrumos atsegumu joslu norobežo grava.

Atbilstoši Gaujas pamatkrasta nogāzes konfigurācijai, klintis atsedzas gar Gauju, kur virs upes veido ainavisku izvirzījumu, tālāk, augšteces virzienā, pamatkrasts atkāpjas no upes un tā piekājē ir palienes terase ar vecupju gultnēm. Šajā posmā atsegumi pamatkrastā ir izvietojušies trīs hipsometriskajos līmeņos. Apakšdaļā, līdz 2 m augstumam, pie Gaujas atseguma  ir izteiktas upes nestā ledus iegrauztas erozijas rievas, bet klinšu apakšā, pie paša upes līmeņa ir vairākus metrus plata un dziļa niša.

Mūsdienu ģeoloģiskie procesi dabas pieminekļa teritorijā izpaužas vidēji aktīvi, kā Gaujas sānu erozija, gravu erozija un noslīdeņu procesi.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), nogāžu un gravu meži (9180*).

Nostāsts vēstī, ka senatnē, iepretim Gūdu mājām un iezim, lopus ganot, ganu dziesmām bijusi tik skaista atbalss un skanējis tik tālu, ka atsegums iedēvēts par Gaviļu iezi. Domājams, ka atbalss efekts ir bijis saistīts ar lielo vienlaidus smilšakmens atseguma virsmu virs Gaujas palienes. Šobrīd gan klinšu piekāje ir aizaugusi ar brikšņiem un atbalss efektu nav iespējams iegūt.

Klinšu posms pie Gaujas ir ērti apskatāms ūdenstūristiem, kā arī kājāmgājējiem no Gaujas labā krasta.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk