Nemedījamās sugas
Sējas zosis lidojumā. Foto: Andris Soms
Sējas un baltpieres zosis. Foto: Andris Soms

Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) saņēmusi šopavasar pirmos pieteikumus no lauksaimniekiem migrējošo zosu limitētai ieguvei, kas ir viena no metodēm, lai mazinātu putnu nodarītos zaudējumus kultūraugu sējumu platībām. Pagaidām vēl neviena atļauja nav izsniegta, jo pārvaldes speciālisti vērtē iesniegtos dokumentus un to, kā lauksaimnieki izmanto citas zosu atbaidīšanas metodes. Pārvalde atgādina, ka pavasara migrācijā neviena zosu suga Latvijā nav medījama.

Kā ik pavasari, iestājoties aktīvam putnu migrācijas laikam, tīrumos pulcējas migrējošo zosu bari, kas lidojuma starplaikos atpūšas un uzņem barības vielas turpmākajam ceļam. Viena no metodēm, kā pasargāt sējumus, piemēram, graudaugus un tauriņziežus, ir zosu limitētā ieguve jeb letāla atbaidīšana. Lai realizētu šāda veida atbaidīšanu, ir jāsaņem pārvaldes atļauja. Pieteikumus pārvalde izskata mēneša laikā. Lai termiņu īsinātu, lauksaimnieki ir aicināti iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus.

Pārvalde izsniedz limitētu skaitu atļauju zosu ieguvei ar medību ieročiem tikai aizbiedēšanas un kultūraugu pasargāšanas nolūkā. Līdz 15. maijam kopumā šādā veidā visā Latvijā iegūstamas ne vairāk kā 1 000 zosu – 500 sējas zosu Anser fabalis un 500 baltpieres zosu Anser albifrons. Letālo atbaidīšanu var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai. Atbaidīšanas laikā jāievēro visi nosacījumi un medības reglamentējošie normatīvie akti, kā arī ir aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu, un atrasties ar svinu saturošu gludstobra munīciju darbības veikšanas vietā. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.

Pieteikuma forma atļauju saņemšanai pieejama pārvaldes tīmekļa vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Atļaujas un saskaņojumi apakšsadaļā “Atļaujas saņemšana nemedījamo vai īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanai”. Savukārt sugu atšķirības, kā arī pirms un pēc limitētās zosu ieguves nepieciešamās darbības skaidro pārvaldes radītā infografika, kas skatāma tīmekļvietnes sadaļā Aktualitātes-Infografikas.

Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode: “Pārveidojot zālājus par aramzemēm un veidojot lielākas vienlaidu lauku platības, putniem piemērotas atpūtas un barošanās vietas sarūk, tādēļ kultūraugu lauki jo īpaši pievērš to uzmanību. Lai sasniegtu sava ceļojuma galamērķi ziemeļos, caurceļojošajām zosīm ir jāuzņem pietiekams barības daudzums. Liedzot putniem šo iespēju, mēs paildzinām zosu uzturēšanos valstī. Pētnieku pieredze liecina, ka pavasarī migrējošo zosu atbaidīšana no laukiem problēmu neatrisina, bet izkliedē putnus uz plašākām teritorijām apkārtnē.”

Visefektīvāk zosu postījumus regulārajās putnu viesošanās vietās palīdz novērst putniem speciāli atstātas nozīmīgas teritorijas, piemēram, papuve un zālāji, kurās putni var baroties bez cilvēku radītiem traucējumiem.

Pārvalde kopā ar Valsts mežu dienestu pavasara sezonā veiks regulāras pārbaudes, lai konstatētu, kā lauksaimnieki ievēro izsniegto atļauju nosacījumus un vai tiek izmantotas arī citas metodes putnu atbaidīšanai – vizuālie un skaņas traucējumi.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir sarežģīts process, kas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Lauksaimniecības zemēs migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

Sugu un biotopu aizsardzības likums un Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālajā izpratnē. Ja tomēr nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo sugu populācijām, ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu ieguvi un traucēšanu noteiktos gadījumos, piemēram, augkopībai nodarīto zaudējumu mazināšanas nolūkā.