LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Interaktīvās iespējas
Saites Saites
Jautājiet mums Jautājiet mums
Aptaujas Aptaujas
Nevalstiskās organizācijas
Informācijas avots - Latvijas dabas fonds
 
Viena no sabiedrības iespējām iesaistīties dabas aizsardzībā ir piedaloties kādā no sabiedriskajiem monitoringiem. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā finansēta projekta „Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona NVO sadarbība dabas aizsardzībā” ietvaros apzināta situācija bioloģiskās daudzveidības sabiedriskajā monitoringā Zviedrijā un Baltijas valstīs.
 
Katrā no projekta valstīm tika veikta dabas NVO, galvenokārt, dažādu biedrību aptauja ar mērķi noskaidrot NVO pieredzi un iespējas sabiedrības iesaistīšanā bioloģiskās daudzveidības monitoringā, kā arī tika pētītas NVO vajadzības un pašnovērtējums. Zviedrijā no aptaujātajām NVO, 87% bija pieredze sabiedriskajā monitoringā, turpretī Baltijas valstīs šāda pieredze bija tikai 33 – 67% NVO. Visās četrās valstīs ik gadu iesaistīto cilvēku skaits bija ļoti dažāds – sākot no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem cilvēku. Taču starp valstīm ir atšķirīgs brīvprātīgā darba ieguldījums sabiedriskajā monitoringā. Zviedrijā un Lietuvā lielāka loma sabiedriskajā monitoringā ir brīvprātīgajam darbam nekā Latvijā un Igaunijā. Turklāt Latvijā nozīmīgu daļu veidoja valsts atbalsts un dabas NVO veic arī atsevišķas valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa sadaļas. Atšķirībā no Latvijas un Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas NVO ir spējušas monitoringam veiksmīgi piesaistīt arī ārvalstu finansējumu. Kā galveno trūkumu, lai attīstītu un pilnveidotu sabiedrisko monitoringu, Baltijas valstu NVO minēja nepietiekamus finanšu resursus un amatieru ar labām zināšanām dotajā jomā trūkumu, bet Zviedrijas NVO - jaunu dalībnieku trūkumu. Taču ne vienā no valstīm sabiedriskais monitorings nav 100% brīvprātīgs darbs. Piemēram, Zviedrijas Botāniķu biedrībā, ik gadus sabiedriskajam monitoringam piešķirtais valsts un reģionālo institūciju finansējums tiek izmantots, lai atalgotu koordinatora darbu katrā no provincēm, sagatavotu reprezentācijas materiālus, iegādātos GPS uztvērējus, transporta izdevumu kompensācijām u.tml.
 
Latvijā laba sabiedriskā monitoringa piemēri ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizētais ligzdojošo putnu monitorings, bioloģiskās daudzveidības monitorings Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un Dabas retumu krātuves organizētais avotu, atsegumu un reto augu atradņu monitorings.
 
Gan Latvijā, gan Igaunijā ir interneta portāli, kurā ikviens var ziņot par novērojumiem dabā. Taču Zviedrijā šāda veida portālu artportalen.se izmanto ne tikai nejaušiem novērojumiem, bet arī lai ziņotu par ikgadējo apdraudēto sugu stāvokli konkrētā vietā, atzīmējot eksemplāru skaitu, apdraudošos faktorus un citu nozīmīgu informāciju. Kopš 1987. gada Zviedrijas Botāniķu biedrība veic apdraudēto augu sugu monitoringu un kopš 2007. gada ik gadus tiek pārbaudītas vairāk nekā 3000 apdraudēto augu sugu atradnes visā Zviedrijā. Iespējams, ka nākotnē šāda iespēja būs arī visās trīs Baltijas valstīs.
 
Latvijas Dabas fonds aicina ziņot par novērojumiem dabā portālā Dabas dati, bet ja esat Igaunijā – portālā Loodusvaatluste!
 
Ar projekta „Nature conservation NGOs in Nordic-Baltic region – working together” publikāciju „Capacities and needs of nature conservation NGOs in the Nordic-Baltic region and their role in biodiversity monitoring” iespējams iepazīties iekopējot saiti ftp://viesis%40ldf.lv:ldfviesis@www.ldf.lv/ Windows Explorer aderšu joslā un lejuplādejot failu datorā.
 
Saraksts ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas (divu provinču) nozīmīgākajām dabas sabiedriskajām organizācijām: lejupielādēt ( 45 KB)
 
Vairāk par šo pētījumu var taujāt Lienei Auniņai, Projekta „Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona NVO sadarbība dabas aizsardzībā” vadītājai Latvijas Dabas fondā. E-pasts: lsalmina@latnet.lv  Tālrunis: 67830999