LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Ziņas

2018-06-11
Ķemeru Nacionālajā parkā atjaunoto mitrāju teritorijās uzceltas divas jaunas skatu platformas



Sniedzot iespēju ikvienam dabas interesentam vērot palieņu pļavās un mitrajumežos notiekošos dabas procesus, Dabas aizsardzības pārvalde Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) uzcēlusi divas jaunas, piecu metru augstas skatu platformas.


Platformas uzbūvētas Dunduru pļavu un Melnragu rīkles zālāju teritorijā, kur nupat veikti vērienīgi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi. Līkumoto tecējumu 7,5 km garumā atguvusi 20. gadsimta 30. gados iztaisnotā Skudrupīte, kas nākotnē Melnragu un Dunduru pļavu zālājos nodrošinās palieņu režīmu. Turpat netālu kādreizējo mitruma līmeni palēnām atgūst arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošie meži, kas savulaik pakļauti nosusināšanai, ierīkojot tajos grāvju tīklu.

“Abas jaunās skatu platformas pievienojas netālu esošajam skatu tornim Dunduru pļavās, kas ļauj iepazīt savvaļas zirgu un govju ganības un pārraudzīt 2005. gadā dabiskotās Slampes upes līkumus. Arī no jaunajām platformām nākotnē pavērsies palienēm raksturīgās ainavas un varēs vērot ligzdojošos vai baroties atlidojušos putnus. Drīzumā Melnragu pļavu teritorijā izveidosim arī jaunas ganības savvaļas dzīvniekiem,”  pauž Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

No platformām jau patlaban var vērot līkumoto Skudrupīti, kas pārmaiņus plūst cauri zālājiem un mežiem. 19. gadsimta sākumā Skudrupīte bija Slampes upes pieteka, bet pielāgojot Melnragu pļavu teritoriju lauksaimniecības vajadzībām, upīte 20. gadsimta 30. gados tika pilnībā iztaisnota. Lai tā atgūtu savu dabisko tecējumu, tai ierīkota jauna gultne un aizbērta pašreizējā. Aizdambēti vai aizbērti arī apkārtnes susinātājgrāvji. 

Vietās, kur upītes tecējums atjaunots ganībās, krasti veidoti ļoti lēzeni, tā palu laikā nodrošinot upes iziešanu no krastiem, appludinot pļavas un veicinot palieņu, t.i., periodiski applūstošu pļavu atjaunošanos. Palienes, it īpaši palu laikā, ir nozīmīga vieta ūdensputniem un tās nodrošina ligzdošanas un barošanās vietas arī citiem putniem. Daudzi no tiem ir reti un īpaši aizsargājami. Turklāt palu ūdeņu iziešana no krastiem palienēs pasargā no apdzīvotu vietu applūšanas lejpus straumes. 

Turpat atrodas arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošie meži, kuros palēnām atgriežas dabiskais ūdens režīms. Savulaik izraktie grāvji 26 kilometru garumā aizbērti un aizdambēti, tā atdzīvinot ūdens režīmu un atjaunojot purvainos un melnalkšņu staignāju mežus – mājvietu daudzām retām augu un dzīvnieku sugām apmēram 1100 ha platībā.



Lai veicinātu palienes zālājiem tipisko un reto sugu saglabāšanos, vasaras beigās Melnragu rīkles zālājos tiks izveidotas ganības. Drīzumā tiks pabeigta 3,6 km gara ganību žoga izveide, pēc tam šeit iecerēta taurgovju un savvaļas zirgu ievešana, paplašinot Dunduru pļavu ganības. Lai vairotu sabiedrības izpratni par mitrāju nozīmi, šeit tiks izvietoti arī jauni informācijas stendi. 

Lai nākotnē saglabātu Eiropas mērogā apdraudētas dabas vērtības, no 2011. līdz 2019. gadam Pārvalde dabisko ūdens līmeni atjauno trīs nosusināšanas skartu mitrāju teritorijās Ķemeru Nacionālajā parkā. Darbi noslēgušies arī Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Darbi tiek veikti LIFE+ projektā „Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” (“HYDROPLAN” LIFE10NAT/LV/000160). Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija. Vairāk par projektu var uzzināt projekta mājaslapā http://hydroplan.daba.gov.lv.  

                 









Komentāri
Vārds, uzvārds :
Komentārs :
Ievadiet drošības kodu: