Publicēts: 16.08.2017.
Foto:A.Kuročkins
Apjomīgā pētījumā, ko Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veikusi Latvijas Pūču izpētes biedrība, lai noskaidrotu Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas grauzēju sugas meža sicistas sastopamības izmaiņas ilgtermiņā, iegūtie dati liecina, ka šīs retās sugas populācija Latvijā kopš 1988. gada ir pieaugusi.
Meža sicista ir Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamā suga, tomēr līdz šim par šo sugu ir bijis maz datu. Piemēram, 2013. gada ziņojumā Eiropas Komisijai par šīs sugas populācijas izmaiņām un sastopamību datu novērtējums ir minēts kā vājš, proti, balstīts uz nepilnīgiem datiem bez to statistiskās analīzes vai eksperta vērtējuma, populācijas izmaiņas nav zināmas, populācijas lielums ir rupjas aplēses.
Dabas novērojumu portālā www.dabasdati.lv kopš 2009. gada ir zināmi tikai 7 meža sicistas novērojumi, savukārt dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS” pieejamas ziņas par 35 novērojumiem (kopš 1900. gada), no tiem 24 kopš 1985. gada.
“Lai gan meža sicista pieder pie grauzēju kārtas Rodentia, sugas izpēte ar tradicionālajām sīko grauzēju uzskaites metodēm ir neefektīva, jo suga ir piesardzīga un par tradicionālo ēsmu nemēdz interesēties. Faktori, kas negatīvi ietekmē meža sicistas daudzumu un izplatību, ir dzīves vietu iznīcināšana, klimata izmaiņas un augsnes erozija,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore G.Strode.
Lai iegūtu informāciju par meža sicistas sastopamību Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) finansētā projekta “Informācijas ieguve par īpaši aizsargājamo sugu meža sicista Sicista betulina” ietvaros tika izmantota inovatīva pieeja – analizētas pūču barības atliekas un noteikts to sastāvs, lai izskaidrotu meža sicistas sastopamības izmaiņu saistību ar pūču barības objektiem. Pūču barības atlieku analīze zinātniskajā literatūrā ir atzīta par nozīmīgu sīko zīdītāju sastopamības pārmaiņu monitoringa rīku ainavas līmenī, tomēr metode tiek izmantota tikai nedaudzās Eiropas valstīs un galvenokārt atsevišķu pētījumu veidā.
Projekta ietvaros analizējot 27 629 pūču barības objektus no 410 barības atlieku vākumiem (1985.-2016.gadam) atrastas 471 meža sicistas atliekas. Starp citiem interesantiem novērojumiem izceļams arī viens lidvāveres Pteromys volans un divi lazdu susura Muscardinus avellanarius atradumi, kā arī iegūtie dati par citu reti sastopamu sugu sastopamību, piemēram, augsnes strupasti Microtus subterraneus un ziemeļu strupasti M. oeconomus.
Šis pētījums kā ilgtermiņa analīze bija iespējams pateicoties ornitologam, pūču speciālistam Andrim Avotiņam (senioram), kas 1985.gadā uzsāka pats un mudināja citus pētniekus vākt pūču barības atliekas, ko viņš rūpīgi apkopoja un ilgstoši uzglabāja, lai varētu veikt izpēti un uz ticamiem datiem balstītu datu analīzi par meža sicistu populācijas izmaiņām ilgtermiņā. Tagad dēls, Andris Avotiņš (juniors), turpināja tēva iesākto darbu, gan ievācot papildus paraugus, gan veicot to analīzi.
Pētījuma ietvaros konstatēts, ka meža sicista nav uzskatāma par pūču barībā izmantojamu “alternatīvu” – objektu, kas tiek medīts, kad pietrūkst ierastās barības. Šīs sugas sastopamība ir saistīta ar barības vākuma lielumu un ievākšanas vietu un laiku. Izmantojot vispārīgo aditīvo modelēšanu, iegūts populācijas pārmaiņu rādītājs, kas liecina, ka kopš 1988.gada īpaši aizsargājamās meža sicistas populācija Latvijā pieaugusi.
Dabas aizsardzības pārvalde izsaka pateicību tiem entuziastiem, kas vākuši un analizējuši pūču barības atliekas, kā arī Pūču izpētes biedrībai par veikto pētījumu. Iegūtie dati un pētījums ir vērtīgs informācijas avots ne tikai ziņojumu un atskaišu sagatavošanā, bet arī dabas aizsardzības pasākumu plānošanā un īstenošanā.