2017



 
Lai iepazīstinātu ieinteresēto sabiedrības daļu ar Rāznas ezera pētījumu un esošo situāciju, kā arī rosinātu diskusijas par ezeru apsaimniekošanas jautājumiem, šī gada 21. martā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrā "Rāzna" norisinājās publisks informatīvs pasākums. Tajā piedalījās Zemkopības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes, Rēzeknes novada pašvaldības un pagastu pārvalžu, nodibinājuma "Vides risinājumu institūts" un zinātniskā institūta "BIOR" pārstāvji, zvejnieki, makšķernieki un vietējie iedzīvotāji.
 
Tikšanās pirmajā daļā DAP Latgales reģionālās pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis akcentēja sugu un biotopu aizsardzību Rāznas ezerā, īpašu uzmanību pievēršot niedrājiem un īpaši aizsargājamām sugām, Rāznas ezera aizsardzības un zivju resursu kontroles jautājumiem.
 
Niedrājiem ir būtiska loma ainavas ekoloģisko nišu dažādošanā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības radīto barības vielu noteces mazināšanā. Tie ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām, piemēram, lielajam dumpim, niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei un Seivi ķauķim. Ezeros ligzdojošajiem putniem un zivīm nozīmīga ir mozaīka – slēgtas un atklātas ūdens virsmas platības, kas samazinās ezeru aizaugšanas dēļ. Lai nepieļautu lielu vienlaidus niedrāju masīvu rašanos un atklātas ūdens virsmas apjoma sarukšanu, niedrājus ir nepieciešams apsaimniekot.
 
Rāznas ezerā mīt arī īpaši aizsargājamas ierobežoti izmantojamas zivju sugas - repsis, sīga un zutis. Uz Dabas aizsardzības pārvaldes pastiprināto kontroles darbu norāda gan izņemto nelikumīgo zvejas rīku skaits, gan pie administratīvās atbildības saukto personu skaits.
 
Rēzeknes novada pašvaldības vides aizsardzības vecākajā speciāliste Terēzija Kruste informēja par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanu Rāznas ezerā laika periodā no 2010.-2017. gadam. 2017. gadā zvejas tīklu limits Rāznas ezerā ir 17 175 m, no kuriem 13 740 m (80%) paredzēti komerczvejai, savukārt 3 435 m (20%) – pašpatēriņa zvejai. Pašlaik ar komerciālo zveju Rāznas ezerā nodarbojas 17 komersanti.
 
Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālā vides pārvaldes pārstāvis Visvaldis Noviks analizēja ūdenssaimniecības Rāznas sateces baseinā un to radīto ietekmi uz ezera ūdens kvalitāti. Rāznas ezerā nonāk notekūdeņi, kas tiek savākti un attīrīti Čornajas un Lipušku ciematu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, virszemes noteces ūdeņi no lauksaimniecības un meža zemēm, notekūdeņi no individuālajām saimniecībām. Aktuālākie jautājumi, kuriem jāvērš uzmanība, ir privātā sektora notekūdeņu apsaimniekošana, kā arī esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektīva darbība.
 
Matīss Žagars (nodibinājums “Vides risinājumu institūts”) informēja par veikto pētījumu un secinājumiem (pētījuma kopsavilkums publicēts “Rēzeknes vēstīs” 17. martā, pilnā apjomā var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā).

Galvenās rīcības, kas ieteiktas Rāznas ezera aizsardzības un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai, ir ietekmes no ciemiem mazināšana, maluzvejniecības novēršana, makšķerēšanas industrijas attīstīšana. Kā diskutējamas un apspriežamas rīcības tika minētas rūpnieciskās zvejas ierobežošana un makšķerēšanas kā tūrisma produkta attīstīšana. Matīss Žagars uzsvēra, ka Rāznas ezera apsaimniekošanas jautājumu risināšanai nepieciešama vietējo iedzīvotāju, pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes ieinteresētība un atbalsts.
 
Makšķernieki un zvejnieki, kuri piedalījās pasākumā, aktīvi iesaistījās sanāksmes norisē. Viņi uzdeva sev svarīgus jautājumus, piemēram, par kaitējumu, ko zivju resursiem rada jūraskraukļi (kormorāni) un kā tos ierobežot, par limitiem rūpnieciskai zvejai u.c. Tika izteikts priekšlikums attīstīt Rāznas ezeru kā makšķerēšanas tūrisma objektu, samazināt rūpnieciskās zvejas limitus, pārskatīt atļauju pārvietoties ar kuģošanas līdzekli, izmantojot iekšdedzes dzinēju, skaitu un sadalījumu starp rūpnieciskās zvejas veicējiem un tūrisma pakalpojuma sniedzējiem. Zemkopības ministrijas pārstāve I.Bārtule norādīja, ka ierosinājumu zvejas tīklu izmaiņām tiesīga iesniegt pašvaldība, un, ja tāds ierosinājums būs, viņš tiks izskatīts.
Izanalizējot gan tikšanās reizē prezentēto informāciju, gan arī diskusijā izskanējušos viedokļus un problēmjautājums, Dabas aizsardzības pārvalde kā prioritāri risināmos jautājumus sev ir izvirzījusi: sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību sagatavot un sniegt informāciju par iespējamajiem risinājumiem un rīcībām jūraskraukļu sugas ierobežošanai. nosūtīt Rāznas ezera pētījumu zinātniskajam institūtam “BIOR” izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Nepieciešamības gadījumā plānots lūgts nodibinājumam “Vides risinājumu institūts”, kas ir šī pētījuma veicēji, to precizēt. Aktīvi sadarbojoties ar pašvaldību, kopīgi meklēt iespējami labākos risinājumus un kompromisus Rāznas ezera apsaimniekošanā un regulāri informēt sabiedrību par procesa virzību. Dabas aizsardzības pārvalde izsaka pateicību visiem sanāksmes dalībniekiem par aktīvu līdzdalību, viedokļu un ieteikumu sniegšanu Rāznas ezera dabas vērtību saglabāšanai.