LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Interaktīvās iespējas
Saites Saites
Jautājiet mums Jautājiet mums
Aptaujas Aptaujas
Darbības stratēģija
 
Dabas aizsardzības pārvaldes
DARBĪBAS STRATĒĢIJA
2015. - 2017. gadam
Apstiprināta ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 1. decembra rīkojumu Nr.349
 
Izdrukai: lejupielādēt  (DOCX 0.45 MB)
 
 
 
 
 
 
 
AS "LVM" akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Biotopu direktīva Padomes direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
CITES 1973. gada Vašingtonas konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
DAP Dabas aizsardzības pārvalde, izveidota 2009. gada 1. jūnijā
Darbinieki Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas un darbinieki
DDPS "Ozols" Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols"
DIC Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centrs(-i)
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ĪADT īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
LAD Lauku atbalsta dienests
Latvija Latvijas Republika
LVAF Latvijas vides aizsardzības fonds
MK Ministru kabinets
Natura 2000 teritorija Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija (Natura 2000)
Putnu direktīva Padomes direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
PVD Pārtikas un veterinārais dienests
Stratēģija Dabas aizsardzības pārvaldes darbības stratēģija 2015. -2017. gadam
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VARAM stratēģija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbības stratēģija 2014.-2016. gadam (apstiprināta ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2014. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 166)
VMD Valsts meža dienests
VPVB Vides pārraudzības valsts birojs
VPP2020 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130)
VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VVD Valsts vides dienests
VZD Valsts zemes dienests
ZM Zemkopības ministrija
 
 

2009. gadā tika reorganizētas vides ministra padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas (Dabas aizsardzības pārvalde, Rāznas nacionālā parka administrācija, Ķemeru nacionālā parka administrācija, Gaujas nacionālā parka administrācija, Slīteres nacionālā parka administrācija, Ziemeļvidzemes biosfēras nacionālā parka administrācija un Teiču dabas rezervāta administrācija) un izveidota Dabas aizsardzības pārvalde kā vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošanas institūcija Latvijā.

Kopš 2009. gada dabas aizsardzības institūciju reorganizācijas Dabas aizsardzības pārvaldei ir palielinājies funkciju un uzdevumu apjoms, tai pašā laikā nav palielināta Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitāte, kas ir nepietiekama, lai sekmīgi īstenotu visas Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijas un uzdevumus.

Līdz šim Dabas aizsardzības pārvalde funkciju un uzdevumu izpildi plānoja īstermiņā, ar ikgadējo darba plānu, kas bija pragmātisks un optimāls risinājums nestabilos valsts ekonomiskajos un politiskajos apstākļos. Tādējādi līdzšinējā Dabas aizsardzības pārvaldes darbībā zināmā mērā trūkst vadlīnijas un pēctecība ilgāka termiņa un nozīmīgāku uzdevumu īstenošanā.

Stratēģijas izstrādē Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja vairākas darba grupu sanāksmes, piedaloties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuru darba rezultātā tika identificēta daudzpusīga un ilgstoši pastāvoša problemātika dabas aizsardzības jomā un izstrādāti priekšlikumi tās risinājumiem.

Stratēģija ir Dabas aizsardzības pārvaldes vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nodrošina Dabas aizsardzības pārvaldes darbības plānošanu dabas aizsardzības politikas nozarē. Ņemot vērā, ka šī ir pirmā Dabas aizsardzības pārvaldes darbības stratēģija, un to, cik svarīgi, jo īpaši nepietiekamas kapacitātes apstākļos, plānot lietderīgu un efektīvu šīs kapacitātes ieguldījumu, Stratēģijas vairākos darbības virzienos Dabas aizsardzības pārvalde fokusējās tieši uz prioritāšu noteikšanu to īstenošanai. 

Stratēģija izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Nacionālajā attīstības plānu 2014.-2020. gadam, Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas stratēģiju, Prioritāro rīcību ietvarprogrammu Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) 2014.-2020. gadam un Dabas aizsardzības pārvaldes kompetenci noteicošajiem normatīvajiem aktiem.

Stratēģijā norādīti galvenie mērķi un uzdevumi to sasniegšanai 2015.-2017. gada plānošanas periodam.

Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 28. aprīļa instrukciju Nr. 3 „Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu”.  

 
 
 
DAP ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura nodrošina vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošanu Latvijā.
 
DAP pilnvarojums galvenokārt ir noteikts MK 2009. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 507 „Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums”, kas nosaka DAP funkcijas:
  1. Saeimas un MK izveidoto ĪADT pārvaldīšana;
  2. valsts dabas aizsardzības politikas īstenošana, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā;
  3. uzraudzība par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām;
  4. kompetentās iestādes funkcija par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņveidīgajiem;
  5. kompensāciju izmaksu administrēšana par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT un mikroliegumos, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksu administrēšana par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, pārvalde veic šādus uzdevumus:
  1. organizē un uzrauga dabas aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu ĪADT, kā arī veicina un koordinē minēto plānu ieviešanu;
  2. sniedz priekšlikumus par jaunu ĪADT izveidošanu, ĪADT kategorijas vai ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumu maiņu, kā arī ĪADT iekļaušanu starptautiskajos aizsargājamo teritoriju tīklos;
  3. sniedz atzinumu par ĪADT statusa likvidēšanas pamatotību;
  4. organizē un uzrauga īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu, kā arī veicina minēto plānu ieviešanu;
  5. organizē īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu optimālus uzturēšanas un atjaunošanas, kā arī aizsardzības pasākumus;
  6. sagatavo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Natura 2000 teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu;
  7. plāno un organizē nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus ĪADT un mikroliegumos;
  8. īsteno projektus dabas aizsardzības jomā;
  9. kontrolē ĪADT, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu;
  10. kontrolē tirdzniecību ar apdraudētajiem savvaļas dzīvniekiem un augu sugu īpatņiem;
  11. saskaņā ar dabas aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz un anulē atļaujas, kā arī aptur to darbību, sniedz atzinumus un saskaņojumus dabas aizsardzības jomā;
  12. nodrošina informatīvo zīmju izvietošanu dabā ĪADT ārējo robežu apzīmēšanai;
  13. koordinē un veic ĪADT zinātniskos pētījumus un monitoringu dabaszinātņu jomā, apkopo un glabā zinātnisko pētījumu rezultātus un monitoringa datus, uzkrāj un apkopo informāciju par veiktajiem, notiekošajiem un nepieciešamajiem dabas aizsardzības pasākumiem ĪADT un mikroliegumos;
  14. izglīto sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos;
  15. sniedz teritoriju plānojumu izstrādei nepieciešamo informāciju par ĪADT, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem un to aizsardzības režīmu, kā arī, ja pašvaldība atrodas ĪADT, sniedz nosacījumus teritoriju plānojumu izstrādei un atzinumus par teritoriju plānojumiem;
  16. saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plāniem apsaimnieko VARAM valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nodoti DAP turējumā;
  17. veicina sabiedrības (tai skaitā zemes īpašnieku) iesaistīšanu ĪADT un mikroliegumu apsaimniekošanā un sugu un biotopu aizsardzībā;
  18. sagatavo, uztur un sniedz ģeotelpisko informāciju par ĪADT un mikroliegumiem, tai skaitā īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem;
  19. uztur ĪADT un mikroliegumu, kā arī īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistru;
  20. Eiropas Vides aģentūrai sniedz datus par ĪADT, aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un biotopiem;
  21. nodrošina bioloģiskās daudzveidības informācijas apmaiņas sistēmas „Informācijas un sadarbības tīkls” darbību un datu apmaiņu, kā arī veic atbildīgās institūcijas funkcijas;
  22. nosaka to ĪADT esošu īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu, kuru dzīvotņu vai atrašanās vietu atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai;
  23. ierosina ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt sugu populāciju un biotopu eksistenci;
  24. sertificē sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertus, veic ekspertu profesionālās darbības uzraudzību un izvērtē ekspertu profesionālo darbību, izveido un uztur ekspertu reģistru, kā arī izvērtē citus ar sertificēšanu saistītus jautājumus;
  25. izveido un uztur sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sniegto atzinumu datubāzi;
  26. veic citus vides un meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
 
 

DAP misija (darbības virsmērķis) ir saglabāt dabas daudzveidību un veicināt cilvēka un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu, lai dabas vērtības būtu arī nākotnē un priecētu nākamās paaudzes.

DAP aicina – iesim dabā ar izpratni un saudzēsim mūsu dabas bagātības, novērtēsim tās un palīdzēsim saglabāt!

DAP vīzija ir: DAP – sabiedrībā pozitīvi vērtēta valsts pārvaldes iestāde, kas efektīvi veicina un īsteno dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

DAP vērtība ir kolektīvs, kuru raksturo zināšanas un profesionalitāte, entuziasms, augsta lojalitāte valsts pārvaldes principiem, dabas aizsargātāja misijas apziņa un spēja pozitīvi ietekmēt procesus dabas aizsardzības jomā.

 
 
  1. ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas nodrošināšana;
  2. Labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana, aizsardzības un atjaunošanas pasākumu ieviešana īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem;
  3. Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa novērtēšana, monitorings un DDPS „Ozols” uzturēšana;
  4. Sabiedrības izpratnes par dabas vērtību nozīmi palielināšana, sabiedrības izglītošana un informēšana dabas aizsardzības jautājumos;
  5. Dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība un kontrole;
  6. Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšana un profesionālās darbības uzraudzība;
  7. Kompensāciju izmaksu administrēšana;
  8. Ilgtspējīga tūrisma pasākumu veicināšana ĪADT;
  9. DAP turējumā nodoto VARAM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana;
  10. Mikroliegumu noteikšana;
  11. CITES konvencijas ieviešana un īpaši aizsargājamo un nemedījamo sugu indivīdu ieguves uzraudzība;
  12. Projektu īstenošana dabas aizsardzības jomā;
  13. Līgatnes dabas taku apsaimniekošana.
 
 
  1. Nodrošināt vienotu dabas aizsardzības politikas īstenošanu visā Latvijas teritorijā;
  2. Īstenot efektīvu dabas vērtību pārvaldību, veicinot cilvēku un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu;
  3. Veicināt sabiedrības izpratni par dabas vērtībām un ikviena lomu to saglabāšanā un uzlabošanā.
 
 
Šajā plānošanas periodā DAP prioritātes ir fokusētas darbības virzienos, kas ir saistīti ar dabas vērtību saglabāšanu. Pārējos darbības virzienos DAP uzdevumu izpildi plāno un īsteno saskaņā ar ikgadējiem darba plāniem. 
  1. Noteikt īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, kuriem prioritāri izstrādāt un atjaunot to aizsardzības plānus;
  2. Noteikt īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, kuriem prioritāri veikt aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus;
  3. Noteikt ĪADT, kurām prioritāri izstrādāt un atjaunot dabas aizsardzības plānus;
  4. Noteikt ĪADT, kurās prioritāri veikt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus;
  5. Sagatavot priekšlikumus normatīvajiem aktiem, primāri, par ĪADT dabas aizsardzības plānu saturu un izstrādi, par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādi, par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtību, par kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT un mikroliegumos izmaksas kārtību;
  6. Sagatavot priekšlikumus ainavu ekoloģiskās plānošanas (ekosistēmu) pieejas ietveršanai teritorijas plānošanas un dabas aizsardzības normatīvajos aktos;
  7. Izvērtēt ĪADT, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroles uzdevuma apjomu un tā izpildē noteikt prioritātes un vadlīnijas;
  8. Palielināt DAP dabas ekspertu kapacitāti, pārstrukturizējot esošos DAP cilvēkresursus un finansējumu;
  9. Atteikties no „universālā reindžera” pieejas un atgriezties pie darbinieku specializēšanās;
  10. DAP sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēto ekspertu darbības uzraudzības ietvaros organizēt interkalibrāciju un kvalifikācijas celšanu;
  11. Uzturēt DDPS „Ozols”. Risināt informācijas apmaiņu par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopiem ar datu turētājiem;
  12. Noteikt prioritātes ĪADT un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpētei. Atbilstoši šīm prioritātēm, veidot sadarbību ar zinātniskajiem institūtiem, nevalstiskajām organizācijām, kuras veic pētījumus un piesaista finanšu līdzekļus šādiem pētījumiem;
  13. Izglītot sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos, īpaši, zemes īpašniekus un saimniecisko darbību veicējus, un veicināt sabiedrības līdzdalību;
  14. Attīstīt DAP darbību virzienos, kas saistīti ar ekonomiskās izaugsmes sabalansētu sekmēšanu ĪADT, piemēram, veicināt ilgtspējīga dabas tūrisma principu ieviešanu ĪADT, popularizēt ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanu un ĪADT kā iespēju veselības tūrisma un aktīvās atpūtas vajadzību apmierināšanai.
 
 
 
ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas nodrošināšana

Esošās situācijas apraksts:

DAP kompetencē ir ĪADT pārvaldīšanas un valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanas funkcija. ĪADT tiek veidotas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, attīstītu vides izglītību, veicinātu dabas tūrismu un līdzsvarotu attīstību. Latvijā ir izveidotas 689 ĪADT, no kurām 333 iekļautas Natura 2000 tīklā un aizņem 11,5% no Latvijas sauszemes teritorijas un 15% jūras teritorijas[1]. Tas ir viens no mazākajiem Natura 2000 sauszemes teritoriju platību rādītājiem ES.

Pēdējos gados ir paplašinājušās zināšanas par atsevišķu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību un ekoloģiskajām prasībām. Arī monitoringa datu analīze liecina, ka atsevišķu ĪADT konfigurācija un aizsardzības režīms nenodrošina optimālus apstākļus ES nozīmes sugu un biotopu pastāvēšanai ilgtermiņā[2]. Ievērojamas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopi atrodas ārpus ĪADT un Natura 2000 teritorijām.

ĪADT veidošanas process ir veikts daudzu gadu garumā, izmantojot dažādas robežu noteikšanas metodes, sākot ar aprakstošām līdz precīzai uzmērīšanai dabā. Nereti tieši neskaidrais robežu jautājums ir pamatā pašvaldību un zemes īpašnieku neizpratnei par nosacījumiem, veicot saimniecisko darbību, attiecīgajā vietā. Tāpēc būtu nepieciešams veikt ĪADT robežu precizēšanu un ĪADT kategoriju un funkcionālo zonu atbilstības izvērtēšanu, atbilstoši VPP2020 rīcības virzienam C2.3.[3] un darbības rezultātam C2.2.[4]. Tajā skaitā,būtu jāveic arī izpēte par ĪADT tīkla ekoloģisko funkciju – īpaši aizsargājamo sugu un biotopu kontinuitātes nodrošinājumu. Pieaugot atbalstam no ES fondiem, lauksaimnieciskā darbība kļūst intensīvāka visā Latvijā. Lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistītās zemes platība kļūst lielāka. Atsevišķos reģionos veidojas lielas vienlaidus platības, kurās netiek nodrošināta augu maiņa[5]. Netiek nodrošināti „zaļie koridori” sugu migrācijai. Ir būtiski mainīt dabas aizsardzības politikā uzsvaru no sugu un biotopu aizsardzības uz plašāku ekosistēmu aizsardzību un to sniegto pakalpojumu pieejamību[6].

Daļai ĪADT joprojām nav izstrādāti vai atjaunoti dabas aizsardzības plāni. Tādējādi atsevišķos gadījumos ir apgrūtināta dabas tūrisma infrastruktūras ierīkošana, kas pēdējos gados ir īpaši aktuāli, jo ir pieejami ES finanšu instrumenti.

Lai ierobežota finansējuma ietvaros pieejamie finanšu resursi tiktu efektīvi izmantoti, ir nosakāmas ĪADT, kurām prioritāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni, kā arī nosakāmas prioritātes ĪADT apsaimniekošanas pasākumu plānošanai un organizēšanai. DAP ir uzsākusi minēto prioritāšu noteikšanu 2014. gadā un plāno pabeigt 2015. gadā, un precizēt nākamajos gados attiecībā uz Natura 2000 teritorijām projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” ietvaros, tādējādi sekmējot VPP2020 rīcības virziena C1.1. īstenošanu, kas paredz nodrošināt ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādi un ieviešanu[7] īstenošanu. Savukārt finanšu instrumentos būtu jāiestrādā mehānisms, ka finansējums pieejams tām ĪADT, kurās prioritāri veicami aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi.

VPP2020 minēts, ka vides politika, īpaši dabas aizsardzības politika, ir cieši saistīta ar ainavu aizsardzības problēmu sekmīgu risināšanu. Jau Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs noteikts mērķis saglabāt Latvijas tipiskās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās ainavas, kas veido būtiskus priekšnoteikumus iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Ainavu politikas jautājumi ir iekļauti Ainavu politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam[8], veidojot savstarpēju sapratni starp lauku attīstības, lauksaimnieciskās ražošanas un dabas aizsardzības interesēm[9]. Normatīvajos aktos, kas regulē dabas aizsardzības plānu izstrādi, būtu jāievieš ainavu ekoloģiskās plānošanas principi.

Tāpat VPP2020 kā viena no aktuālākām problēmām dabas aizsardzības jomā norādīts, ka sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atrauti no teritorijas saimnieciskās attīstības, nenotiek pilnībā vai daļēji. ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi bieži netiek ieviesti vai arī to ieviešana netiek veikta koordinēti, nosakot prioritātes sugu biotopu, teritoriju vai reģionālā griezumā[10]. Ir jārodrisinājums, kā informāciju no dabas aizsardzības plāniem integrēt citos plānošanas dokumentos. Ieguvums, kā jau norādīts VPP2020, būtu pašvaldības teritorijas attīstības plānojumos iekļauta aktuālā informācija par sugu un biotopu izplatību konkrētās pašvaldības teritorijā. Uzņēmēji var plānot savu darbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību. Vienkāršotas administratīvās procedūras[11]. DAP 2014. gadā ir uzsākusi projektu „Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā”, kurā ir paredzēts līdz 2016. gadam izstrādāt dabas aizsardzības plānus 15 ĪADT un 6 pašvaldībās uzsākt sarunas par dabas aizsardzības plānu sadaļu integrēšanu teritorijas plānošanas dokumentos. Paralēli notiek arī juridiski pamatotu konceptuālu risinājumu un vadlīniju dabas aizsardzības plānošanas procesa pilnveidošanai un sasaistei ar pašvaldību teritorijas attīstības plānošanu izstrāde un pašvaldību teritorija attīstības plānošanas speciālistu un vides vai dabas aizsardzības speciālistu apmācība.

Lai sekmētu VPP2020 dabas aizsardzības politikas mērķa – dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotība - rīcības virziena C4.3. - izstrādāt VARAM piekrītošā valsts īpašuma apsaimniekošanas ĪADT koncepciju izpildi[12] - un VARAM stratēģijas dabas aizsardzības politikas 5. rezultāta[13] izpildi, DAP jāplāno un jāievieš apsaimniekošanas pasākumi, saskaņojot dabas aizsardzības un sociāli-ekonomiskās intereses, kas nodrošina aizsargājamo dabas vērtību saglabāšanos un vietējās uzņēmējdarbības attīstību, tai skaitā VARAM zemēs ĪADT jāizveido pilotteritorijas ar vislabākajiem apsaimniekošanas piemēriem zemju un infrastruktūras ilgtspējīgai attīstībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Tikai nepilni 10% no visām ĪADT zemēm ir valsts īpašumā un VARAM valdījumā, savukārt lielākā daļa – privātīpašumā. ĪADT apsaimniekošanas pasākumu īstenošana uz zemēm, kas nav valsts īpašumā, ir apgrūtināta. DAP nereti netiek informēta par citu zemju īpašnieku (privātpersonu, pašvaldību) īstenotajiem dabas aizsardzības pasākumiem ĪADT, lai gan tas tieši ietekmē sugu un biotopu aizsardzības pasākumu efektivitāti. Daļa šo pasākumu tiek veikti projektu ietvaros, bet vēlāk, izbeidzoties finansējumam, netiek turpināti (piemēram, zālājos tiek izcirsti krūmi, bet pēc projekta beigām zālāji netiek ne pļauti, ne ganīti) – līdz ar to ilgtermiņā šo projektu mērķi netiek sasniegti. Vienlaikus monitoringa dati liecina, ka privātajās zemēs nenotiek no saimnieciskās darbības atkarīgu biotopu apsaimniekošana (piemēram, zālāji, zāļu purvi aizaug, jo netiek nopļauti, noganīti), jo zemes īpašnieki ĪADT uztver kā apgrūtinājumu un jebkādas saimnieciskās darbības aizliegumu, vai arī īpašumi ir nelieli, savulaik iegādāti apbūvei, un šobrīd netiek saskatīts šo īpašumu potenciāls. Risinājumi ir šādi:

  1. Visefektīvāk ĪADT var pārvaldīt, ja to zemes atrodas valsts pārziņā. Lai tas notiktu, valstij jāatpērk zemes, vispirms to darot dabas aizsardzībai prioritārās ĪADT vietās – teritorijās, kur pēc faktiskās situācijas ir vislielākais valsts zemju īpatsvars un teritorijās ar visstingrākajiem aprobežojumiem. Vienlaikus būtu jāizvērtē un prioritāri jāiegādājas tie īpašumi, kuros vēlamā apsaimniekošanas forma ir neiejaukšanās dabas procesos vai minimāla biotopu apsaimniekošana, piemēram, iznomājot zemes. Savukārt intensīvi apsaimniekojamās platībās varētu būt nepieciešami papildus līdzekļi DAP budžetā, lai piesaistītu apsaimniekošanas darbību veicēju iepirkuma procedūras ietvaros. Zemju atpirkšanai, tajā skaitā valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanai uz zemi, DAP nav finansējuma. Šāds finansējums būtu jāparedz.
  2. Biotopu apsaimniekošanu un saglabāšanu ĪADT var veicināt, iesaistot zemju īpašniekus. Pirmkārt, ar skaidrojošu un individuālu pieeju, lai mainītu īpašnieku stereotipus. Otrkārt, iestrādājot dabas aizsardzības intereses ZM pārziņā esošajos normatīvajos aktos par mežu apsaimniekošanu, lauku atbalsta maksājumiem u.c. un par to informējot zemju īpašniekus. Kā arī, maksimāli iesaistot zemju īpašniekus izstrādājot dabas aizsardzības plānus ĪADT.

 DAP trūkst finansējums, lai organizētu ĪADT dabas aizsardzības plānos noteiktos apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu. Kā arī DAP, bez privāto zemju īpašnieku atbalsta, nevar veikt apsaimniekošanas pasākumus privāto zemju īpašumos. Tas negatīvi ietekmē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli, kā arī ĪADT stāvokli kopumā un dabas tūrisma infrastruktūru. Lai uzlabotu situāciju ĪADT aizsardzības jomā, ir nepieciešams finansējums dabas aizsardzības plānu izstrādei un plānoto aktivitāšu ieviešanai, kas ļautu DAP, pašvaldībām un dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām veikt nepieciešamos pasākumus ĪADT. Vienlaikus jāiesaista zemju īpašnieki un jānodrošina, ka projektu pieteicēji uztur projekta rezultātos vismaz turpmākos 30 gadus, lai novērstu situācijas, kad projekti, kā peļņas gūšanas veids, tiek pieteikti naudas apguvei nevis dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai.

Kā minēts VARAM stratēģijā, lai nodrošinātu sociāli-ekonomisko interešu līdzsvarotību ĪADT, ir būtisks vienots skatījums uz dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem un teritorijas saimniecisko attīstību, kā arī būtiska ir sadarbība ar dažādām interešu grupām[14] - dabas aizsardzības organizācijām, uzņēmējiem, sabiedrību, zemes īpašniekiem, izglītības un zinātnes pārstāvjiem, – lai līdzsvarotu dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un ekonomiskās attīstības intereses.

DAP ir jāveicina pašvaldību un privātpersonu iesaistīšanos ĪADT apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā sadarbības, publiskās un privātās partnerības, DAP uzdevumu nodošanas biedrībām un nodibinājumiem[15] un privātpersonām un brīvprātīgo darba aktivitāšu formā.

ES fondu, finanšu instrumentu un pārrobežu sadarbības programmu finansējums būtu jāvirza gan ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādei, gan īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai, kas risināts Stratēģijas 2.12. Īstenot projektus dabas aizsardzības jomā.

Darbības virziena mērķis:
ĪADT pilda to izveidošanas mērķi – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Nodrošināta ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrāde un ieviešana[16] 1.1. ĪADT īpatsvars (no kopējā), kurām izstrādāti dabas aizsardzības plāni un uzsākta to ieviešana (%)[17] 30 35 40 40
1.2.Noteiktas ĪADT, kurām prioritāri izstrādājami vai atjaunojami dabas aizsardzības plāni [% no kopējā mērķa] 70 30 - -
1.3. Noteiktas ĪADT, kurās prioritāri veicami aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi [% no kopējā mērķa] 70 30 - -
1.4. ĪADT īstenoti dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi
Rezultatīvie rādītāji un apjomi ir daudzveidīgi un atkarīgi no finanšu līdzekļu piesaistes, un tiek noteikti DAP ikgadējā darba plānā.
2. Apsaimniekošanas pasākumu plānošana un ieviešana, saskaņojot dabas aizsardzības un sociāli-ekonomiskās intereses, kas nodrošina aizsargājamo dabas vērtību saglabāšanos un vietējās uzņēmējdarbības attīstību[18] VARAM zemju un infrastruktūras ilgtspējīga attīstība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā pilotteritorijas ar vislabākajiem apsaimniekošanas piemēriem [teritoriju skaits, kurās veikta infrastruktūras izveide; kopskaitā 31 teritorijā līdz 2020. gadam][19] - 2 7 -
3. Pilnveidots normatīvais regulējums, lai nodrošinātu efektīvāku ĪADT mērķu sasniegšanu 3.1. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi MK noteikumiem par ĪADT dabas aizsardzības plānu saturu un izstrādi [% no kopējā mērķa] 50 - - 50
3.2. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi ainavu ekoloģiskās plānošanas (ekosistēmu) pieejas ietveršanai teritoriju plānošanas un dabas aizsardzības normatīvajos aktos [% no kopējā mērķa] - - 50 50
3.3. Sagatavoti, aktualizēti un iesniegti VARAM priekšlikumi finanšu instrumentos iestrādāt prasību par finansējuma piešķiršanu apsaimniekošanas pasākumiem tajās ĪADT, kurās prioritāri veicami aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi [% no kopējā mērķa] - 100 100 100
4. ĪADT dabas aizsardzības plānu un pašvaldību teritorijas attīstības plānojumu integrēšana[20] Pašvaldību teritorijas attīstības plānojumos integrētas vismaz 6 ĪADT dabas aizsardzības plānu prasības [% no kopējā mērķa] - 40 60 -
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā, ĪADT apmeklētāji, zemes īpašnieki un lietotāji, komersanti un saimnieciskās darbības veicēji, nevalstiskās organizācijas, un pašvaldības.
 
 
Labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana, aizsardzības un atjaunošanas pasākumu ieviešana īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem

Esošās situācijas apraksts:

Latvijā sugu un biotopu aizsardzības apjomu un veidu nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, no kuriem izriet, ka labvēlīgs aizsardzības statuss ir jānodrošina 89 Latvijā īpaši aizsargājamiem biotopu veidiem, 19 ES prioritārajiem biotopiem, 719 Latvijā īpaši aizsargājamām sugām, 24 Latvijā ierobežoti izmantojamām īpaši aizsargājamām sugām, 5 ES prioritārajām sugām un migrējošajām putnu sugām.

Kopējais īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu skaits un biotopu platība Latvijas teritorijā nav zināms, tāpēc ir nepieciešams veikt sugu un biotopu kartēšanu visā Latvijā[21] pēc vienotas metodikas, kā arī noteikt dzīvotņu kvalitāti un nepieciešamos aizsardzības un atjaunošanas pasākumus atbilstoši VPP2020 rīcības virzienam C2.1.[22] un darbības rezultātam C2.1.[23]. Tas sniegtu pilnīgu informāciju par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sastopamību valstī. Šādas ļoti būtiskas informācijas trūkums neveicina sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības pasākumu nepieciešamību un lietderību, jo, pašvaldībām un zemes īpašniekiem veicot saimniecisko darbību, nereti rodas neizpratne, kādēļ valsts nosaka aizliegumu plānotajai darbībai, ja iepriekš informācija par īpaši aizsargājamu sugu un biotopu atradnēm nav bijusi pieejama[24].

Turklāt ir nepieciešams apkopot vēsturisko informāciju par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un to stāvokli Latvijā, izvērtēt izmaiņas, kuras skārušas dzīvotnes, kā arī apkopot faktorus, kuri izraisījuši izmaiņas dzīvotnē vai dzīvotnes iznīcināšanu. Kamēr šādu datu nav, nav arī patiesa priekšstata par veicamajiem īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un atjaunošanas pasākumu apjomiem un veidiem, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu.

ES nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis tiek izvērtēts reizi sešos gados pēc vienotas metodikas visā ES. 2013. gadā labvēlīgā aizsardzības stāvoklī atradās tikai 28% sugu un 13% biotopu. Pārējo sugu un biotopu stāvoklis novērtēts kā dažādās pakāpēs nelabvēlīgs, kas nozīmē, ka sugas vai biotopa ilgstoša pastāvēšana bez aktīvas rīcības nebūs iespējama[25].

Viena no būtiskākajām problēmām dabas aizsardzības jomā ir nepietiekamais finansējums sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai nepieciešamo pasākumu ieviešanai, kas izraisa sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa pasliktināšanos. Trūkst inovatīvu finansēšanas mehānismu dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai[26], tāpēc DAP cita starpā ir jāizvērtē risinājumi īpaši aizsargājamo biotopu  apsaimniekošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu iegūšanai no šo biotopu apsaimniekošanas pasākumiem, kuru rezultātā var tikt iegūtas dažādas tālāk izmantojamas izejvielas, piemēram, pēc izciršanas krūmus sašķeldot vai zāles biomasu izmantot enerģijas ražošanā.  

Kā citi apstākļi minami īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu bojāšana vai iznīcināšana neatbilstošu saimniecisko prakšu (piemēram, zālāju biotopu neapsaimniekošana) vai ļaunprātīgu rīcību rezultātā. Atsevišķus biotopu veidus nākotnē apdraud lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikācija un citu tautsaimniecības nozaru strauja attīstība, tādēļ savlaicīgi jāuzsāk dialogs ar dažādām nozarēm, sabalansējot visu pušu intereses situācijās, kad biotopa esamība tiek uztverts kā drauds un saimnieciskās intereses ierobežojošs faktors.

Kā papildus faktors, kas negatīvi ietekmē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli ārpus ĪADT, ir ES atbalsta maksājumi par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Atbalsta maksājumu finansējums, kas saistīts ar dabas vērtību saglabāšanu, lielākoties nav VARAM vai DAP pārziņā, līdz ar to ir apgrūtināta iespēja šī finansējuma piešķiršanas nosacījumos iekļaut optimālas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasības. Turklāt dabas vērtību aizsardzībai nepieciešamās ekoloģiskās prasības ne vienmēr ir iespējams transformēt vēlamajās saimnieciskajās darbībās un to limitē arī pieejamās zināšanas. Tāpēc ir regulāri jāizvērtē, vai atbalsta maksājuma piešķiršanas nosacījumi sasniedz mērķi un par to jāinformē un jāsniedz priekšlikumi finansējuma administrētājiem - LAD un ZM. Piemēram, līdz 2014. gadam atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumi zālāju biotopos – pļaušanas termiņi un zāles smalcināšana tikai daļēji veicināja bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, jo samazināja ar krūmiem aizaugošo platību īpatsvaru, bet vienlaikus zāles smalcināšana un atstāšana uz lauka degradēja daļu vērtīgo zālāju biotopu. 2014.-2020. gada plānošanas periodā ir paredzēts, ka jebkurā zālājā nopļautā biomasa ir jānovāc, un līdz ar to varētu tikt veicināta bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana. Tomēr dažiem zālāju biotopiem ir paredzēti atšķirīgi atbalsta maksājumi nekā iepriekšējā periodā un tiem, kuriem atbalsta summa ir viszemākā, pastāv risks samazināties to apsaimniekotāju skaitam.

Lai uzlabotu situāciju, ir jāapzina īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopi, tie jāapsaimnieko, jāatjauno un jāuzrauga, kā arī jāpilnveido normatīvie akti. Tā kā vairākums no šiem ir DAP uzdevumi, tad DAP ir nepieciešami speciālisti, kuri spējīgi ne tikai atpazīt īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, bet arī izvērtēt dzīvotņu stāvokli un to aizsardzības nepieciešamību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. DAP trūkst šādu speciālistu ar zināšanām visās īpaši aizsargājamo sugu un biotopu grupās vispārīgā un padziļinātā līmenī, līdz ar to DAP tos piesaista ārpakalpojumos, lai gan lietderīgāk būtu vairot DAP kapacitāti, izvērtējot, nosakot un apmācot darbiniekus ar vispārīgām un padziļinātām zināšanām īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības jomā.

 Lai sekmētu vienotu un plānotu dabas vērtību apsaimniekošanu visās Natura 2000 sauszemes teritorijās Latvijā, 2013. gadā DAP ir izstrādājusi prioritāro rīcību ietvaru. Atbilstoši tam DAP izstrādā biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijas, kuras paredzēts iesniegt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram apstiprināšanai, kā arī nacionālo Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmu, kuru pēc izstrādāšanas ir pievienojama Stratēģijas pielikumā un īstenojama saskaņā ar Stratēģiju. Kā rāda DAP 2014. gada pieredze, ne vien finansējums un kvalificēti speciālisti, bet arī sabiedrības un vides un meža nozares ekspertu atbalsts ir nepieciešams sekmīgai sugu un biotopu apsaimniekošanas ieviešanai. Lai Latvijā pakāpeniski ieviestu plašākai sabiedrībai mazāk zināmas sugu un biotopu apsaimniekošanas metodes, piemēram, kontrolētu meža dedzināšanu, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, neguva viennozīmīgu sabiedrības atbalstu un saņēma pretrunīgus vērtējumus no meža un vides nozares ekspertiem, DAP ir jāveic sabiedrības izglītošanas pasākumi un jārod vides un meža nozares ekspertu atbalsts, izskaidrojot, kas ir kontrolēta meža dedzināšana, kāda ir tās ietekme uz vidi un ieguvumi dabas aizsardzībā un kā tā tiek īstenota.

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 17. pants nosaka, ja kādai sugai vai biotopam ir nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzību nodrošina saskaņā ar aizsardzības plānu. Lai īstenotu VPP2020 rīcības virzienu C1.2. „Izstrādāt sugu un biotopu aizsardzības plānus un uzsākt to ieviešanu”[27] ir jāpārskata esošie VARAM un DAP rīkojumi par sugu un biotopu plānu izstrādi un saturu, vienlaikus meklējot risinājumu, kā šos plānus padarīt juridiski saistošākus un kā rosināt tajos noteikto darbību ieviešanu.

Jānosaka īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, kuriem prioritāri nepieciešams izstrādāt aizsardzības plānus, kā arī īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, kuriem prioritāri plānojami un veicami pasākumi to labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai. DAP ir veikusi minēto prioritāšu noteikšanu 2014. gada nogalē, tās jāaktualizē 2015. gadā un turpmākajos gados, iesniedzot projekta pieteikumus finansējuma apguvei. Attiecībā uz Natura 2000 teritorijām projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” ietvaros tiek noteiktas teritorijas un biotopi, kuros prioritāri veicami apsaimniekošanas pasākumi sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai. Tas sekmēs mērķtiecīgāku DAP valsts budžeta un nacionālo un ES fondu finansējuma izlietojumu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības jomā.

Tuvāko gadu laikā jāveic ES nozīmes biotopu inventarizācija un to izplatības un kvalitātes novērtējums, lai pēc iegūto rezultātu analīzes var diskutēt ar citām nozarēm par biotopu aizsardzības pasākumiem un pārskatīt sugu un biotopu aizsardzību regulējošos tiesību aktus. Vienlaikus nepieciešami skaidri, saprotami un piemērojami kritēriji, pēc kādiem tiek izvērtēts nodarītā kaitējuma būtiskums ĪADT un īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Šobrīd atbilstoši Vides aizsardzības likuma 24. panta otrajai daļai īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskums jānovērtē salīdzinājumā ar pamatstāvokli, ņemot vērā MK 2007. gada 27. marta noteikumos Nr. 213 “Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu” ietvertos kritērijus: kaitējuma skarto atsevišķo sugas indivīdu nozīmi attiecīgās sugas saglabāšanā vai kaitējuma skartās platības nozīmi attiecīgā biotopa saglabāšanā un dabiskā izplatībā, sugas vai biotopa jutību un sastopamības biežumu, kas jānovērtē vietējās pašvaldības, valsts, ES ietilpstošā boreālā (ziemeļu) reģiona un ES līmenī. Šie noteikumi ir sarežģīti un praktiski nav piemērojami. Attiecībā uz ĪADT, izņemot dabas pieminekļus, šādu kritēriju nav vispār.

Lai novērtētu, vai par nodarīto kaitējumu iestājas kriminālatbildība, kaitējuma būtiskuma novērtēšanā tiek piemērots likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pants, kas paredz, ka būtisks kaitējums iestājas, ja nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī ir apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma kritēriji ir noteikti vienīgi attiecībā uz meža vidi, bet tādi ir nepieciešami arī attiecībā uz pārējo dabas vidi - ĪADT, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, jo šobrīd apdraudējumu ar likumu aizsargātām interesēm tiesībsargājošām iestādēm DAP pamato ar vispārīgu normatīvajos aktos noteiktu šādu teritoriju aizsardzības nepieciešamību.  

Papildus iepriekš minētajam jānorāda, ka īpaši aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzības statusa pasliktināšanos netieši sekmē arī tiesību normu pretrunas, radot neviennozīmīgu izpratni attiecībā uz sekām par īpaši aizsargājamo biotopu (arī ES prioritāro biotopu) bojāšanu un kaitējuma nodarīšanu, īpaši ārpus ĪADT un Natura 2000 teritorijām.

Pēc visaptverošas īpaši aizsargājamo biotopu inventarizācijas un kartēšanas Latvijā un atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem ir jāpilnveido normatīvie aktu regulējums attiecībā uz šo biotopu aizsardzību. 

Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta ne vien ar tiešu normatīvo regulējumu, bet arī DAP izsniedzot normatīvajos aktos noteiktās atļaujas privātpersonām, atzinumus un nosacījumus valsts un pašvaldību iestādēm plānotajai darbībai ĪADT, arī teritorijas plānojuma izstrādes un ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. DAP sniegtie atzinumi un nosacījumi lēmumu pieņemošajai valsts vai pašvaldības iestādei nav juridiski saistoši, izņemot atsevišķus gadījumus, ja normatīvajā aktā tieši noteikts, ka iestādei ir jāņem vērā DAP sniegtais atzinums, piemēram, VMD var izsniegt ciršanas apliecinājumu vienīgi pēc pozitīva DAP atzinuma saņemšanas. Tāpat normatīvajos aktos noteiktais regulējums bieži ir nekonkrēts, lēmumu pieņemošajai iestādei dodot izvēles brīvību DAP atzinuma pieprasīšanā. Tā kā DAP atzinumus un nosacījumus sniedz galvenokārt VARAM resora iestādēm – VVD, VPVB un pašvaldībām, šis jautājums ir risināms VARAM iestāžu institucionālās sadarbības ietvaros. VARAM 2013. gada 28.  novembrī ir izdevusi rīkojumu Nr. 397 par sadarbību starp DAP, VVD un pašvaldībām gadījumos, kad plānota būvniecība Baltijas jūras un Rīgas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, kas ir viena no dažādu interešu visvairāk skarošajām un vienlaikus no dabas vērtību viedokļa jutīgākajām teritorijām. Būtu nepieciešama institucionālās sadarbības starp DAP un VVD, pašvaldībām formalizēšana visos gadījumos, ja plānotā darbība vai plānojuma dokuments skar ĪADT, īpaši aizsargāmās sugas un biotopus.

Tas, vai būtu pilnveidojams normatīvo aktu regulējums un kādā veidā, lai rastu viennozīmīgu izpratni un pieeju attiecībā uz iepriekš minēto problemātiku, DAP ieskatā ir jāvērtē un jārod risinājumi, balstoties uz īpaši aizsargājamo sugu un biotopu inventarizācijas un ES nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa izvērtējuma rezultātiem.

Darbības virziena mērķis:
Uzturēt labvēlīgu aizsardzības statusu, ieviest aizsardzības un atjaunošanas pasākumus īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Nodrošināta īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu aizsardzība un apsaimniekošana
1.1. Noteiktas īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, kuriem prioritāri izstrādājami un atjaunojami aizsardzības plāni [% no kopējā mērķa]
70 30 - -
1.2. Noteiktas īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, kuriem prioritāri veicami aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi [% no kopējā mērķa]
70 30 - -
1.3. Apsaimniekotas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu platības DAP turējumā esošajās valsts zemēs
Rezultatīvie rādītāji un apjomi ir daudzveidīgi un atkarīgi no finanšu līdzekļu piesaistes un tiek noteikti DAP ikgadējā darba plānā.
1.4. Izvērtēti aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas risinājumi, biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu iegūšanai no šo biotopu apsaimniekošanas pasākumiem (koksnes, krūmu šķeldas pārdošanas, zemes nomas u.c.) [% no kopējā mērķa]
- 10 20 20
1.5. Izstrādātas un saskaņotas ar VARAM biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijas [% no kopējā mērķa]
- - 100 -
1.6. Izstrādāta un pievienota Stratēģijas pielikumā nacionālā Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programma [% no kopējā mērķa]
- - 100 -
2. DAP uzdevumu izpildi īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības jomā nodrošina ar saviem darbiniekiem Izvērtēti, noteikti un apmācīti DAP darbinieki ar vispārīgām un padziļinātām zināšanām īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības jomā, lai veiktu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu apsekošanu un stāvokļa novērtēšanu, apsaimniekošanas pasākumu organizēšanu, monitoringa datu apstrādi un interpretēšanu, sadarbību ar zinātnisko pētījumu veicējiem [% no kopējā mērķa] 25 25 25 25
3. Pilnveidots normatīvo aktu regulējums, lai nodrošinātu efektīvāku īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību un uzturēšanu 3.1. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi MK noteikumiem par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādi [% no kopējā mērķa] - - 50 50
3.2. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi finanšu instrumentos iestrādāt prasību par finansējuma piešķiršanu apsaimniekošanas pasākumiem tām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kuriem prioritāri veicami aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi [% no kopējā mērķa] - 100 100 100
4. Uzlabota sadarbība ar VVD un pašvaldībām plānoto darbību vai plānojuma dokumentu ietekmes uz ĪADT, īpaši aizsargāmām sugām un biotopiem izvērtēšanā Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi sadarbības ar VVD un pašvaldībām atzinumu un nosacījumu par plānoto darbību vai plānojuma dokumentu sniegšanā formalizēšanai [% no kopējā mērķa] - - 50 50
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, ZM, VVD, VPVB, VMD, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā, ĪADT apmeklētāji, zemes īpašnieki un lietotāji, komersanti un saimnieciskās darbības veicēji, nevalstiskās organizācijas, un pašvaldības.
 
 
Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa novērtēšana, monitorings un DDPS "Ozols" uzturēšana

Esošās situācijas apraksts:

VVP2020 kā viens no svarīgākajiem pasākumiem dabas aizsardzībā ir norādīta vides monitoringa nodrošināšana, tajā skaitā vides informācijas sistēmas – dažādu datu bāzu uzlabojumi, kas palīdz novērtēt vides kvalitāti un dabas resursus un nodrošina pieejamu ticamu un pamatotu informāciju – pamatu dažādu plānošanas dokumentu izstrādei un atskaitēm par ES piešķirtā finansējuma apguves doto labumu videi un nodrošina ES saistību izpildi monitoringa jomā[28]. Sakarā ar finanšu krīzi pēc 2009. gada vides monitorings veikts ierobežotos apjomos. Tikai 2012. gadā tika piešķirti papildu valsts budžeta finanšu līdzekļi, kas paredzēti pārtraukto novērojumu daļējai atjaunošanai[29].

Natura 2000 teritorijas ir izveidotas sugu un biotopu aizsardzībai, balstoties uz Biotopu direktīvu. Saskaņā ar to DAP reizi sešos gados jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai un jāpublisko ziņojums par īstenotajiem pasākumiem īpaši aizsargājamo sugu un biotopu uzturēšanā, atjaunošanā un aizsardzībā. Ziņojums tiek gatavots, pamatojoties uz monitoringa datiem. Tā kā lielākā daļa Biotopu direktīvā iekļauto sugu un biotopu atrodas Natura 2000 teritorijās, tad, sākot ar 2008. gadu, monitorings tiek veikts visās Natura 2000 teritorijās pēc vienotas metodikas, par katru sugu/biotopu aizpildot anketu. Taču, ņemot vērā to, ka Biotopu direktīvas ziņojumā informācija par sugām un biotopiem tiek prasīta visas valsts līmenī, ir nepieciešami dati arī ārpus Natura 2000 teritorijām. Šos datus iegūst, veicot Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas fona un speciālo monitoringu.

Piecas Natura 2000 teritorijas ir izveidotas tikai putnu sugu aizsardzībai saskaņā ar Putnu direktīvu. Savukārt 93 Natura 2000 teritorijas noteiktas atbilstoši abām direktīvām – Putnu direktīvai un Biotopu direktīvai. Daudzām sugām ar dispersu izplatību tikai neliela daļa populācijas var atrasties ĪADT un Natura 2000 teritorijās, līdz ar to informācija par putnu sugām Latvijas teritorijā kopumā tiek iegūta, veicot putnu fona un speciālo monitoringu.

Saskaņā ar Biotopu direktīvu ir jāveic Natura 2000 teritoriju uzraudzība, tajā skaitā jāseko īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības stāvoklim un katras Natura 2000 teritorijas stāvoklim, savlaicīgi novēršot iespējamos draudus. Biotopu direktīva paredz informācijas atjaunošanu Natura 2000 datu bāzē reizi sešos gados par sugām un biotopiem un to stāvokli.

Dati par sugām un biotopiem nepieciešami ne tikai Biotopu direktīvas ziņojuma sagatavošanai un Natura 2000 datu bāzes aktualizēšanai, bet arī starptautisko konvenciju (Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, Ramsāres konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi un Vašingtonas konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) saistību izpildei, kā arī dažādu bioloģiskās daudzveidības indikatoru aprēķināšanai. Putnu direktīva un Biotopu direktīva ir svarīgākie līdzekļi, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību ES. Bioloģiskās daudzveidības monitorings viennozīmīgi nepieciešams arī nacionālajām vajadzībām - vides stāvokļa un vides aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtēšanai un sabiedrības informēšanai par vides stāvokli. 

Sugu un biotopu platību un kvalitātes izmaiņu uzraudzības darba izpilde, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu stāvokļa novērtēšanai, ir organizējama nošķirti no dažādiem esošajiem un vēl sagaidāmajiem sugu un biotopu kvalitātes monitoringiem. Šī darba rezultāti ar pārējo monitoringu rezultātiem saplūst tikai ziņojumu Eiropas Komisijai sastādīšanas vai Natura 2000 datu formas atjaunošanas brīdī, kad tiek apkopota un interpretēta visa pieejamā informācija. Sugu dzīvotņu un biotopu platību un to izmaiņu uzraudzībai un novērtēšanai nepieciešams pastāvīgi uzturēt datu apmaiņu ar valsts iestādēm. Ņemot vērā to, ka sugu dzīvotņu un biotopu platību un kvalitātes izmaiņu uzraudzība var tikt izmantota īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un atjaunošanas pasākumu plānošanai ikdienā, to būtu lietderīgi apvienot ar ĪADT, mikroliegumu un Natura 2000 teritoriju kontroli un pārkāpumu uzraudzību. Visatbilstošāk šo darbu būtu organizēt DAP ietvaros.

Bioloģiskās daudzveidības monitoringa jomā DAP pastāv vairākas nozīmīgas problēmas. Finansējums bioloģiskās daudzveidības monitoringa veikšanai ir piešķirts, nodrošinot, ka DAP kā ārpakalpojumu var iepirkt monitoringa apakšprogrammu izstrādi un ieviešanu, lai daļēji īstenotu Natura 2000 teritoriju, fona un speciālo monitoringu Vides monitoringa programmā noteiktajā apmērā:

  • DAP nav pietiekamas kapacitātes monitoringa plānošanai, uzraudzībai un rezultātu interpretācijai, jo līdz ar šī jaunā uzdevuma un finansējuma piešķiršanu monitoringa veikšanai, DAP netika piešķirts finansējums DAP administratīvās kapacitātes palielināšanai, lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi varētu īstenot šo uzdevumu;
  • monitoringa veikšanas pakalpojuma iepirkšanā publisko iepirkumu procedūras ietvaros nav iespējams nodrošināt pietiekamu konkurenci, jo vairumā jomu Latvijā ir tikai daži eksperti, kas spēj sniegt kvalitatīvu pakalpojumu vai pieteikties izpildei, ievērojot iepirkuma procedūrā noteiktās prasības. Tādējādi iepirkuma izmaksas tiek mākslīgi sadārdzinātas, jo līgumcenas un darba apjomu nosaka vienīgais izpildītājs. Citu ES valstu ekspertu piesaiste ir apgrūtināta metodikas atšķirību dēļ dažādās ES dalībvalstīs. Risinājums ir veicināt sadarbību ar mācību iestādēm un veicināt jaunu ekspertu piesaisti un apmācību. Vienlaikus 2017. gadā būtu jāpārskata esošā bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma, ņemot vērā iegūtos rezultātus un esošo ekspertu skaitu, lai bioloģiskās daudzveidības monitorings būtu efektīvāks, vienkāršāks un sasaistāms ar citām valstī notiekošajām monitoringa programmām;
  • nav iespējams nodrošināt monitoringa un tā rezultātu apkopošanas un izvērtēšanas nepārtrauktību, jo finansējums jāplāno finanšu gada ietvaros – konkrētajā gadā līdz decembra vidum nav iespējams kvalitatīvi izvērtēt un interpretēt sezonas laikā iegūtos datus.  Finanšu gada noteikto ierobežojumu dēļ ir sarežģīti nodrošināt arī ziemas un agra pavasara sezonā veicamo monitoringu, ja šie monitoringi jāpasūta kā ārpakalpojums, jo apsekošanu dabā var veikt vienīgi sugas vai biotopa bioloģiski aktīvajā sezonā;
  • Iepriekšējā bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma nav tikusi pilnībā ieviesta, līdz ar to iepriekš tapušie ziņojumi Eiropas Komisijai par sugu un biotopu izplatību un stāvokli valstī ir balstīti uz datu ekstrapolāciju un ekspertu vērtējumu. Tā kā iepriekšējās bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas ietvaros valstī ir nokartēti vai apsekoti tikai 10% biotopu (tikai Natura 2000), tad trūkst pilnīgas informācijas par to izplatību un stāvokli valstī kopumā.
  • līdzšinējā DAP pieredze rāda, ka daļu monitoringa darbu varētu veikt DAP eksperti, taču tad attiecīgi pietiekošā apjomā un kvalitātē nav iespējams veikt citas DAP pamatfunkcijas, jo šobrīd nav pietiekama DAP darbinieku kapacitāte. Ilgtermiņā būtu paredzams, ka monitoringa programmas ieviešanu daļēji varētu veikt DAP eksperti, kuri sezonas laikā ievāktu nepieciešamos datus, bet pārējā laikā veiktu datu analīzi, ievadi, datu bāzu aktualizēšanu un gatavotu nepieciešamos pārskatus, publikācijas un ziņojumus par sugu un biotopu stāvokli, kas arī veicinātu sabiedrības ticamību ziņojuma objektivitātei. To būtu iespējams īstenot, daļu ārpakalpojumiem paredzēto monitoringa finanšu līdzekļu pārdalot un novirzot DAP darbinieku atlīdzībai un papildus pieņemot darbā ekspertus.

Risinājumam DAP saskata vairākas iespējas:

  1. DAP izstrādāt priekšlikumus monitoringa organizēšanas pilnveidošanai, kurā analizētu un salīdzinātu dažādas datu ieguves metodes un izmaksu veidus, tai skaitā stiprinot DAP kapacitāti un iespējas veikt daļu monitoringa;
  2. Veidot un stiprināt sadarbību starp institūcijām, kas iesaistītas dažādu izpētes darbu un monitoringa programmu ieviešanā un kurās strādā vairums ekspertu (piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “SILAVA”, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, AS “LVM”, u.c.), lai optimizētu monitoringa programmas un efektīvi apmainītos ar datiem. Dažādu pārskatu un ziņojumu Eiropas Komisijai sagatavošanā vēlams veidot starpinstitucionālas ekspertu darba grupas. Tādējādi tiks kliedētas bažas par ziņojumu Eiropas Komisijai subjektivitāti un maksimāli tiks veicināta datu un informācijas apmaiņa starp institūcijām.
  3. Nodot atsevišķu monitoringa apakšprogrammu veikšanu citām iestādēm vai institūtiem, kas to jau veic savu esošo funkciju ietvaros, un paredzēt, ka attiecīgās iestādes vai institūti sagatavo un sniedz DAP darbam nepieciešamo informāciju par savā kompetencē esošajiem jautājumiem un sniedz monitoringa datus DAP bez maksas, lai tos varētu izmantot arī dabas aizsardzības vai sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādē, apsaimniekošanas pasākumu plānošanā u.c. DAP uzdevumu veikšanā;
  4. Nodot monitoringa veikšanas funkciju no jauna vai uz esošo institūciju bāzes izveidotam zinātniskajam institūtam;
  5. Nodot monitoringu veikšanu kā valsts deleģēto funkciju kompetentām dabas aizsardzības jomas nevalstiskajām organizācijām.

Pēdējos divos risinājuma gadījumos jānodrošina monitoringa veicēju sadarbība ar DAP, monitoringa datu interpretācijā un izmantošanā tālākā sugu un biotopu aizsardzības pasākumu plānošanā.

Turklāt valstī nav vienotas invazīvo sugu monitoringa programmas un agrās brīdināšanas sistēmas, lai savlaicīgi reaģētu uz invazīvo sugu draudiem dabai un tautsaimniecībai. Ir dažādi pētījumi, bet šobrīd MK noteikumos tikai viena suga, Sosnovska latvānis, atzīta pat invazīvu. Ir nepieciešams izstrādāt invazīvo sugu monitoringa programmu, kurā tiek iekļautas potenciāli invazīvās sugas, uzsākts to monitorings, kā arī izvērtēta iespēja invazīvo sugu monitoringu daļēji integrēt citās monitoringa programmās, kurās jau tiek iegūti fona dati par invazīvajām sugām (piemēram, zivju monitorings). Minētās darbības veicamas arī, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.

No 2015. gada DAP mājas lapā  ir publiski pieejami monitoringa dati un DAP aicina dabas aizsardzības plānu izstrādātājus, zinātniekus un Natura 2000 teritoriju apsaimniekotājus izmantot arī pieejamo monitoringa informāciju, tādējādi paplašinot šo datu izmantošanas iespējas.

Kapacitātes ierobežojumu dēļ ĪADT dabas aizsardzības plānu un sugu un biotopu aizsardzības plānu ieviešanas un veikto pasākumu efektivitātes izvērtējums tiek veikts nepietiekamā apjomā.

Šobrīd pētījumi dabas aizsardzības jomā tiek īstenoti, nevērtējot prioritātes no ĪADT, sugu un biotopu aizsardzības viedokļa. Attiecīgi ir nosakāmas prioritātes arī ĪADT un sugu un biotopu izpētei. DAP ir uzsākusi minēto prioritāšu noteikšanu 2014. gadā un plāno pabeigt 2015. gadā.

Fona monitoringa ietvaros DAP būtu jāiegūst informācija par sugu un biotopu stāvokli ārpus ĪADT, jo iepriekšējā periodā fona monitorings nav veikts un DAP nav pieejamu pilnīgu datu par sugām un biotopiem, tajā skaitā par ārpus ĪADT esošajiem, to kartējums. Arī biotopu kartējums ĪADT daudzviet ir novecojis un neatbilst situācijai dabā, jo daudzviet biotopu kvalitāte un sastopamība ir mainījusies, kā arī mainījušies sugu un biotopu jomas ekspertu priekšstati par biotopu kvalitātes izdalīšanas pazīmēm un kritērijiem. Tas negatīvi ietekmē paredzēto darbību ietekmes izvērtēšanas un DAP lēmumu pieņemšanas procesu. Daļējam un pagaidu risinājumam DAP plāno veikt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu kartēšanu 20 ĪADT Norvēģijas finanšu instrumenta projekta „Latvijas ĪADT integrācija teritorijas plānojumā” un Life Nature+ projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” ietvaros.

DAP ir izveidojusi valsts informācijas sistēmu DDPS „Ozols”, kas ir vienota elektroniska dabas datu bāze Latvijā par ĪADT un mikroliegumiem, tajā skaitā Natura 2000 teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. DDPS „Ozols” nodrošina šo teritoriju dabas vērtību, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu vienotu uzskaiti, kā arī uztur to aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošanas un ieviešanas reģistru. Saskaņā ar MK 2014. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 „Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība” DAP ir DDPS „Ozols” turētājs un pārzinis. Ģeogrāfisko informāciju no DDPS „Ozols” tiešsaistes režīmā saņem institūcijas, kuru kompetence skar dabas aizsardzību – VMD, LAD, VZD, AS „LVM”, kā arī jebkuram interesentam ir publiski pieejama DDPS „Ozols” vispārpieejamā sadaļa. DDPS „Ozols” ir nozīmīgs rīks un atbalsts efektīvai dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanas pasākumu plānošanai valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, kā arī DDPS „Ozols” uzturētā informācija ir pamats lēmumu pieņemšanai, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtējumam. Pirms DDPS „Ozols” izveidošanas, dabas dati nebija pieejami vienkopus, tos glabāja vairākas institūcijas, mikroliegumus un aizsargājamos kokus (dižkokus) nebija iespējams aplūkot kartes režīmā, kas apgrūtināja DAP lēmumu pieņemšanas procesu un efektīvu kontroles un uzraudzības īstenošanu dabas aizsardzības jomā.

DDPS „Ozols” ir valsts informācijas sistēma, kas uztur ĪADT, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu valsts reģistra datus, tāpēc DAP jo īpaši būtiski ir nodrošināt ticamu un pamatotu informāciju, tās uzturēšanu, aktualizēšanu un apriti. VARAM 2013. gadā uzsāka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju centralizēšanu VRAA kompetencē, kā rezultātā daļu DDPS „Ozols” uzturēšanas kapacitātes DAP nodeva VRAA. Tā kā no 2014. gada 9. jūnija DAP ir noteikta par DDPS „Ozols” turētāju un pārzini, DAP ir nepieciešams atjaunot DDPS „Ozols” uzturēšanas kapacitāti nepieciešamajā apjomā. Nepieciešams izvērtēt un apmācīt DAP darbiniekus ar kartogrāfijas zināšanām un prasmēm, nodrošinot to kvalifikācijas uzturēšanu. DDPS „Ozols” tika izveidota projekta ietvaros, tās turpmākai pastāvīgai uzturēšanai DAP ir pieprasījusi papildus finansējumu sasniegto rezultātu uzturēšanai pēc projekta pabeigšanas.

Pētījumus sugu un biotopu aizsardzības jomā par valsts līdzekļiem ir veikušas arī citas organizācijas, piemēram, AS „LVM” ir veikusi mežu biotopu kartēšanu, bet šo pētījumu dati nav pieejami DAP. DAP uzskata, ka gadījumos, kad pētījumi par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem ir veikti par valsts vai ES finanšu līdzekļiem, DAP ir jāsaņem šo pētījumu dati un rezultāti, ievietošanai DDPS „Ozols”.

DAP ir uzsākusi DDPS „Ozols” apkopot informāciju par ĪADT, mikroliegumu un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem, to ieviešanu un pēctecību, veiktajām pārbaudēm un izsniegtajām atļaujām, kā arī par apstiprinātajiem meža apsaimniekošanas plāniem Gaujas Nacionālajā parkā. Ir jāizvērtē iespēja nodrošināt atskaišu izdrukas par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa izmaiņām, kurās tiek atspoguļoti vēsturiskie dati un tagadējā informācija. Šāda informācija nepieciešama plānojot un organizējot dažādas darbības ĪADT, tai skaitā biotopu apsaimniekošanas pasākumus. Projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” ietvaros paredzēts izstrādāt veidni par Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu un to savietot ar DDPD „Ozols”.

Tā kā projekts, ar kuru izveidota DDPS “Ozols”, 2015. gadā ir noslēdzies un atbilstoši nosacījumiem nepieciešams nodrošināt projekta rezultātu ilglaicību, DAP ir nepieciešams finansējums turpmākajai DDPS „Ozols” uzturēšanai un attīstībai, tai skaitā, īstenojot projektus, kuru ietvaros tiek iegūti dažādi dabas dati, jāparedz finansējums datu ievadei DDPS “Ozols”, kā arī sistēmas attīstībai, ja netiek piešķirti papildus līdzekļi valsts budžetā. DDPS “Ozols” sistēma jāpilnveido atbilstoši informācijas tehnoloģiju jomas attīstībai, lai tā būtu mūsdienīga, ērta lietotājam, kā arī saturētu aktuālu informāciju.

Darbības virziena mērķis:
Nodrošināt Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas īstenošanu un tā rezultātu efektīvu pielietošanu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu uzturēšanas, atjaunošanas un aizsardzības un ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanā.
Nodrošināt valsts reģistra datu uzturēšanu, aktualizēšanu un informācijas apriti DDPS „Ozols” ar ticamiem, pamatotiem un pilnīgiem dabas datiem, lai nodrošinātu efektīvu valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanu un nodrošinātu dabas datu pieejamību sabiedrībai.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. ĪADT un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēte veikta atbilstoši prioritātēm ĪADT un sugu un biotopu aizsardzības jomā
1.1. Noteiktas un aktualizētas prioritātes ĪADT un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpētei [% no kopējā mērķa gadā]
30 35 40 40
1.2. Nodrošināta sadarbība ar zinātniskajiem institūtiem, nevalstiskajām organizācijām, finanšu instrumentu administrētājiem, lai tiktu piesaistīti finanšu līdzekļi un īstenoti pētījumi atbilstoši DAP noteiktām prioritātēm
DAP iniciē un veicina sadarbību rezultāta sasniegšanai
2. Nodrošināta DDPS „Ozols” uzturēšana, aktualizēšana, informācijas apmaiņa un dabas datu pieejamība 2.1. Pieejama un uzturēta valsts reģistra informācija par ĪADT, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem [% no DAP pieejamās informācijas gadā] 70 100 100 100
2.2. Izvērtēti, noteikti un apmācīti DAP darbinieki ar kartogrāfijas zināšanām un prasmēm, nodrošināta to kvalifikācijas uzturēšana [% no kopējā mērķa] 25 50 25 -
2.3. Nodrošināta informācijas apmaiņa par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopiem ar citām institūcijām DAP iniciē un uztur sadarbību rezultāta sasniegšanai
2.4. Nodrošināta informācijas saņemšana par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm vai biotopiem no personām, kurām DAP izsniedz īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas vai zinātnisko pētījumu atļaujas [% no kopējā mērķa] - 100 100 100
2.5. Izvērtēts un rasts risinājums nodrošināt atskaišu izdrukas par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa izmaiņām [% no kopējā mērķa] 30 70 - -
3. Nodrošināts ĪADT dabas aizsardzības plānu un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu ieviešanas un apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes izvērtējums
3.1. Pieejama un uzturēta informācija par ĪADT, mikroliegumu un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem, DAP veiktajām pārbaudēm, izsniegtajām atļaujām un apstiprinātajiem meža apsaimniekošanas plāniem [% no kopējā mērķa]
10 30 60 100
3.2. Izvērtēts risinājums grozīt normatīvos aktus, paredzot pienākumu ĪADT un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenotājiem iesniegt DAP datus un informāciju par šiem pasākumiem [% no kopējā mērķa]
- - 100 -
3.3. Nodrošināta monitoringa datu interpretēšana un izmantošana aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanā DAP turējumā esošajās zemēs un plānošanas dokumentu izstrādē
DAP savas kapacitātes ietvaros aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanā DAP turējumā esošajās zemēs un plānošanas dokumentu izstrādē ņem vērā monitoringa datus
4. Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā[30] 4.1. Īstenots Natura 2000 vietu monitorings, Fona monitorings, Speciālais monitorings[31][% no VPP2020 noteiktā rezultāta] 100 100 100 100
  4.2. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi sugu sarakstam, kuras noteikt kā invazīvās sugas, un ierosināts tās ietvert monitoringa programmā [% no kopējā mērķa] - 100 - -
  4.3. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas pilnveidei un ieviešanas efektivizēšanai [% no kopējā mērķa] - - - 100
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
VPP2020, 11.9. Vides monitorings, Politikas rezultāts un darbības rezultāts M4. (57. lpp.).
Iesaistītās puses:
VARAM, VRAA, VMD, LAD, VZD, AS „LVM”, vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “SILAVA”, Valsts augu aizsardzības dienests, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā, zemes īpašnieki un lietotāji, komersanti un saimniecisko darbību veicēji, eksperti, izglītības un zinātniskās institūcijas, nevalstiskās organizācijas, un valsts un pašvaldību institūcijas.
 
 
Sabiedrības izpratnes par dabas vērtību nozīmi palielināšana, sabiedrības izglītošana un informēšana dabas aizsardzības jautājumos

Esošās situācijas apraksts:

Sabiedrības izglītošana. Nozīmīga loma dabas aizsardzības politikas īstenošanā ir dabas izglītībai. DAP sabiedrības izpratnes palielināšanā dabas aizsardzības jomā, izglītošanā un informēšanā ir izveidotas labas iestrādnes, kas veicina sabiedrības vides apziņas veidošanos. Dabas izglītība palīdz sabiedrībai apzināties dabas nozīmi, izskaidro tās saistību ar sabiedrības labklājību. Tas ir būtisks preventīvs pasākums dabas aizsardzībā – jo zinošāka ir sabiedrība par dabas norisēm, jo tā rīkojas dabai draudzīgāk (mazāk pārkāpumu), pretim saņemot caur ekosistēmu pakalpojumiem nodrošinātas dabas vērtības.

Neskatoties uz to, ka DAP, iespējams, tieši atpazīstamības trūkuma dēļ, VPP2020 nav minēta sabiedrībā plaši pazīstamo vides informācijas, komunikācijas un izglītības institūciju vidū kā Nacionālais botāniskais dārzs, Latvijas Dabas muzejs, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs[32], DAP veic aktīvu sabiedrības izglītošanas darbu dabas aizsardzības jomā un minēto institūciju vidū, pateicoties savai kompetencei, izceļas ar potenciālu nodrošināt dabas izglītību vistiešākajā un klātesošākajā veidā dabas vidē.

DAP atbalsta VARAM stratēģijā noteikto prioritāti – sagatavot priekšlikumus dabas izglītības programmu integrēšanai skolu mācību procesā[33]. DAP visā Latvijā ir izveidojusies veiksmīga un stabila sadarbība ar dažādām izglītības iestādēm, pedagogiem, vides izglītotājiem. Kopumā tiek noorganizēti aptuveni 300 dažādu izglītojošu pasākumu gadā. Dažas dabas izglītības iniciatīvas nesniedz gaidīto rezultātu, piemēram, sabiedriskā monitoringa īstenotajiem pasākumiem ir maza atdeve no sabiedrības puses. VPP2020 rīcības virziena C.3.2. ietvaros, kas paredz pilnveidot sabiedriskā monitoringa sistēmu, kā arī veicināt plašākas sabiedrības iesaistīšanos sabiedriskā monitoringa aktivitātēs[34], DAP 2014. gadā ir izvērtējusi sabiedriskā monitoringa efektivitāti un lietderību un secinājusi, ka sabiedriskā monitoringa programmas īstenošanu lietderīgāk turpināt caur DIC, aktivitāšu klāstā iekļaujot nodarbības, kas interesentiem sniedz izpratni par  monitoringa būtību, kā arī jāizvērtē iespēja sabiedriskā monitoringa aktivitātes sasaistīt ar dabas novērojumu portālu Dabasdati.lv.

Problemātika saistās ar DAP kapacitātes trūkumu dabas izglītības darbam un sistematizācijas un koordinācijas trūkumu dabas izglītības pasākumu īstenošanā DAP teritoriālajās struktūrvienībās. DAP ir jāizstrādā dabas izglītības vadlīnijas, kas definētu DAP dabas izglītības prioritārās mērķgrupas, prioritāros dabas izglītības tematus un pielietojamās metodes, kā arī definētu dabas izglītības īstenošanas un izvērtēšanas sistēmu DAP. Piemēram, ka dabas izglītība tiek īstenota caur DIC un to organizē noteikts darbinieku skaits katrā DAP teritoriālajā struktūrvienībā. Jāpilnveido un jāizstrādā DIC pielietotās nodarbību programmas.  DAP ir jāattīsta koordinētāka dabas izglītības īstenošana, lai DAP veidotos vienots dabas izglītības piedāvājums, priekšplānā izvirzot aktuālos dabas aizsardzības jautājumus. Tas veicinātu mērķtiecīgāku vides izglītības īstenošanu un līdz ar to DAP sniegtu labākus rezultātus sabiedrības vides apziņas celšanā.

Sabiedrības informēšana. DAP regulāri, visās sezonās īsteno informatīvi un izglītojošus pasākumus, kas informē par ĪADT un to apkārtnē esošajām dabas vērtībām, dabas retumiem un nepieciešamību tos aizsargāt. Lielāka uzmanība jāpievērš mērķauditorijām, kas līdz šim nav vai ir tikušas maz iesaistītas dabas aizsardzībā, piemēram, zemju īpašniekiem, saimniecisko darbību veicējiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ņemot vērā, ka liela ĪADT ir privātīpašnieku rokās, tie nereti nepārzina dabas aizsardzības pasākumu nozīmīgumu īpašumā un/vai nav gatavi iesaistīties un līdzdarboties.  ĪADT zemju īpašnieku izglītošana sekmētu to vēlmi un ieinteresētību īstenot dabas aizsardzības pasākumus savā īpašumā. Savukārt cilvēki ar īpašām vajadzībām jāinformē par dabas objektu pieejamību un iespējām, ko šai mērķauditorijai var piedāvāt ĪADT. Plašāk iesaistot šīs mērķauditorijas, tiek panākts lielāks sabiedrības atbalsts dabas aizsardzībai kopumā. DAP jāizstrādā komunikācijas stratēģija, kas noteiktu, ar kādām mērķauditorijām, caur kādiem kanāliem un kādām metodēm notiek sabiedrības informēšana.

Dabas izglītības veicināšanā būtisks ieguvums ir 2013. gadā izveidotie četri DIC: DIC „Rāzna” Rāznas nacionālajā parkā, DIC „Meža Māja” Ķemeru nacionālajā parkā, DIC „Vecupītes” Gaujas nacionālajā parkā un DIC „Ziemeļvidzeme” Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, un 2014. gadā - DIC „Meža skola „Pauguri”” Līgatnes dabas takās. Taču vēl būtiskāk ir izveidot ilgtspējīgu DIC darbības mehānismu. DIC jāveido par multifunkcionālām, interaktīvām, mūsdienīgām un atvērtām dabas interešu un mūžizglītības un vides komunikācijas platformām, kur attīstīt darbu ar dažādām mērķauditorijām – sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, NVO u.c. partneriem, piedāvājot lekcijas, apmācības vietējiem iedzīvotājiem, zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem, tūristiem, kā arī nodarbības skolēniem un tematiskus pasākumus ikvienam interesentam, tostarp, iespēju iesaistīties dabas aizsardzības aktivitātēs ar brīvprātīgo darbu, bet, jo īpaši, - aktualizēt un prioritārajām mērķauditorijām skaidrot būtiskos ar dabas aizsardzību saistītos jautājumus. Tas veicinātu dabas aizsardzības jautājumus dziļāk un plašāk integrēt sabiedrībā.

DAP regulārā komunikācijā informē sabiedrību par galvenajām DAP un dabas aizsardzības nozares aktualitātēm, orientējoties uz dažādām mērķauditorijām, bet īpaši uz ĪADT vietējo iedzīvotāju mērķauditorijām, sadarbojoties ar reģionālajiem medijiem un organizējot pasākumus. DAP galvenās komunikācijas platformas ir DAP interneta vietne www.daba.gov.lv un sociālo tīklu konti Facebook un Twitter, kur palielinās sekotāju skaits un iespējams iegūt atgriezenisko saiti no sabiedrības. Taču ziņojumi (preses relīzes, publikācijas DAP interneta vietnē) nereti sasniedz vien mazu auditorijas daļu, jo nav resursu, lai to nodošanai izmantotu citus komunikācijas veidus (publikācijas nacionālajos laikrakstos, vides reklāmas, banneri interneta vietnēs, plakāti, brošūras).

Līdz šim nav veikta visaptveroša analīze, pētījums par sabiedrības izpratni par dabas aizsardzību, sabiedrības vajadzībām un DAP sniegto pakalpojumu vērtējumu. Šāds pētījums palīdzētu virzīt gan DAP darbību kopumā, gan DAP sabiedriskās attiecības daudz mērķtiecīgāk, taču arī tam ir nepieciešams finansējums.

Dabas izglītībā un komunikācijā jārod finanšu resursi, lai integrētu jaunas, atraktīvas un mūsdienīgas pieejas un informācijas pasniegšanas veidus, piemēram, komunikācijas platformas, kas piesaista un notur plašu sabiedrības uzmanību (dabas aizsardzības kampaņas, brīvprātīgo iesaiste dabas aizsardzības aktivitātēs). Kā piemēru var minēt ikgadējo multimediju brīvdabas projektu „Dabas koncertzāle”, kura organizēšanā un norisē DAP ir iesaistījusies kopš 2006. gada kopā ar pasākuma organizētājiem, nevalstiskajām organizācijām, zinātniekiem, mūziķiem un finansētājiem.

Sabiedrībā jāaktualizē ekosistēmu sniegto pakalpojumu tematika, skaidrojot sabiedrības ieguvumus no dabas aizsardzības un ĪADT pastāvēšanas. Vides komunikācijā būtisks uzsvars jāliek arī uz sabiedrības informēšanu par DAP veiktajiem sugu un biotopu aizsardzības pasākumiem un uz izpratnes veicināšanu par Latvijā inovatīvām sugu un biotopu apsaimniekošanas metodēm,piemēram, kontrolētu meža dedzināšanu, skaidrojot to nozīmi plašākā kontekstā un norādot uz sabiedrības ieguvumiem, kā arī jāveicina sabiedrības līdzdalība dabas aizsardzības pasākumu plānošanā un ieviešanā.

Darbības virziena mērķis:
Veicināt sabiedrības vides apziņu un izpratni, pozitīvu attieksmi un līdzdalību dabas aizsardzībā, īstenojot koordinētas dabas izglītības programmas un aktivitātes, nodrošinot DIC darbību un mērķtiecīgu vides komunikāciju, sabiedriskajā telpā aktualizējot dabas aizsardzības jautājumus, īpaši par sugu un biotopu aizsardzības pasākumu nozīmību.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Izveidots ilgtspējīgs DIC darbības mehānisms 1.1. Izveidoti un uzturēti DIC[35] [izveidoto DIC skaits] 5 5 5 5
1.2. Izvērtēti, noteikti un apmācīti DAP darbinieki DIC darbības nodrošināšanai [% no kopējā mērķa] - 25 50 25
1.3. Attīstīta un pilnveidota DIC darbība -

Rādītāja sasniegšana ir atkarīga no finanšu līdzekļu piesaistes.

2. Sabiedrības izglītošana un iesaistīšana dabas aizsardzības prasību nodrošināšanā[36] 2.1. Izstrādāta DAP dabas izglītošanas programma, kurā noteiktas mērķgrupas, prioritātes un metodes, izvērtētas esošās dabas izglītības aktivitātes, sniegti ieteikumi to uzlabošanai, tostarp par brīvprātīgā darba aktivitātēm [% no kopējā mērķa] - 50 50 -
  2.2. Noorganizēti dabas izglītības pasākumi, semināri, lekcijas [skaits] 120 120 120 120
 
2.3. Novadītas dabas izglītības nodarbības, mācību stundas lekcijas, informatīvie pasākumi, tajā skaitā zemes īpašniekiem un saimniecisko darbību veicējiem [skaits]
Rādītāja sasniegšana ir atkarīga no finanšu līdzekļu piesaistes.
  2.4. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi Izglītības un zinātnes ministrijai dabas izglītības programmu integrēšanai skolu mācību procesā[37] [% no kopējā mērķa - - 100 -
3. Veikts plašs, visaptverošs pētījums par sabiedrības izpratni par dabas aizsardzību
Pētījums
-
Rādītāja sasniegšana ir atkarīga no finanšu līdzekļu piesaistes.
4. Īstenotas sabiedrības informēšanas un brīvprātīgā darba aktivitātes, kampaņas par dabas aizsardzību, iesaistot nevalstiskās organizācijas, pašvaldības u.c. organizācijas
4.1. Izstrādāts sabiedrības informēšanas par dabas aizsardzību kampaņu plāns
-
Rādītāja sasniegšana ir atkarīga no finanšu līdzekļu piesaistes.
4.2. Īstenots aktivitāšu, kampaņu plāns
-
Rādītāja sasniegšana ir atkarīga no finanšu līdzekļu piesaistes.
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, Izglītības ministrija, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, privātpersonas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā zemes īpašnieki un lietotāji, ĪADT apmeklētāji, izglītības iestādes un pašvaldības.
 
 
Dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība un kontrole

Esošās situācijas apraksts:

Viens no DAP uzdevumiem ir ĪADT, mikroliegumu, sugu un biotopu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole. Tās mērķis ir sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšana. Turklāt, veicot dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tiek novērstas nevēlamas darbības, kas samazina ekosistēmu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, ir aprēķināts, ka Natura 2000 teritoriju mežu ekosistēmas nodrošina oglekļa dioksīda absorbēšanas pakalpojumus, kuru vērtība svārstās 639-918 miljardu eiro robežās vietās, kur netiek nodrošināta pilnvērtīga ekosistēmu aizsardzība, turpretī 651-936 miljardu eiro robežās vietās, kur mežu ekosistēmu aizsardzības tiek nodrošināta[38]. Līdz ar to sekmīga dabas aizsardzības normatīvo aktu kontroles nodrošināšana rada konkrēti aprēķināmu ekonomisko ieguvumu sabiedrībai. DAP pārraudzībā ir 689ĪADT ar dažādiem aizsardzības statusiem un izveidošanas mērķiem.

Kopš 2009. gada reorganizācijas un DAP kā vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošanas institūcijas Latvijā izveidošanas, viens no DAP attīstības galvenajiem virzieniem šī uzdevuma īstenošanā bija „universālā reindžera” pieejas ieviešana līdzīgi ārvalstu dabas aizsardzības organizāciju praksei, kas paredzēja to, ka katrs DAP valsts vides inspektors veic gan kontroles, gan apsaimniekošanas, gan dabas tūrisma infrastruktūras uzturēšanas, gan sabiedrības izglītošanas uzdevumus. Izvērtējot „universālā reindžera” pieejas līdzšinējo ieviešanas gaitu un sekmes, DAP konstatēja, ka šā brīža apstākļos dabas aizsardzības politikā kopumā šāda veida pieeja pazemina katras jomas izpildes kvalitāti. Līdz ar to DAP uzskata par lietderīgu turpmāk atteikties no līdz šim īstenotās pieejas un atgriezties pie darbinieku specializēšanās konkrētās jomās.

Kā norādīts VPP2020, sakarā ar finanšu krīzi VPP2015 plānotie pasākumi vides institūciju kapacitātes stiprināšanai un palielināšanai netika īstenoti. Visām VARAM padotībā un pakļautībā esošajām vides institūcijām tika ievērojami samazināti resursi. Par spīti funkciju izvērtēšanai un optimizācijai, lielais darbinieku skaita samazinājums un tehnisko resursu, jo īpaši transporta, lietošanas ierobežojumi darīja gandrīz neiespējamu kvalitatīvu vides inspekcijas darbu[39]. Arī nepietiekamais finansējums sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai nepieciešamo pasākumu ieviešanai negatīvi ietekmē kontroles uzdevuma īstenošanu – DAP inspektoru kapacitāti nākas ieguldīt nevis dabas aizsardzības normatīvo aktu kontrolē un uzraudzībā, bet gan apsaimniekošanas pasākumu īstenošanā un dabas tūrisma infrastruktūras uzturēšanā.

Šobrīd atšķiras DAP teritoriālo struktūrvienību īstenotās pieejas kontroles uzdevumu nodrošināšanā. Lai pēc iespējas lietderīgāk un efektīvāk izmantotu ierobežotos resursus, DAP ir jāizvērtē kontroles funkcijas kapacitāte un jānosaka prioritātes dabas aizsardzības kontroles jomā. Savukārt, lai nodrošinātu sekmīgu kontroles funkcijas īstenošanu atbilstoši noteiktajām prioritātēm, DAP ir jānodrošina vienota pieeja kontroles izpildei un metodiskajai vadībai, kas ietver gan preventīvos pasākumus, gan regulārus pasākumus DAP inspektoru profesionālo zināšanu un darba kvalitātes paaugstināšanai.

Sekmīgs uzraudzības un kontroles darbs nav iespējams bez sabiedrības atbalsta, jo nav iespējams nodrošināt DAP valsts vides inspektoru pastāvīgu klātbūtni vienlaicīgi visās ĪADT. Tāpēc īpaši nozīmīga loma kontroles jomā ir preventīvu pasākumu īstenošanai – sabiedrības izglītošanai un sabiedrības līdzdalībai dabas aizsardzībā, kas risināti Stratēģijas 2.4. Darbības virzienā. Dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas kontroles jomā DAP ir jāuzlabo sadarbība ar pašvaldībām.

Nozīmīgs faktors kontroles darba efektivitātes nodrošināšanai ir DAP valsts vides inspektoru atpazīstamība un prestižs sabiedrībā. Vienotu un darbam dabas vidē piemērotu formu trūkums DAP valsts vides inspektoriem neveicina cieņu pret valsts amatpersonām. Šis jautājums risināms DAP pieejamo finanšu resursu ietvaros 2015. un 2016. gadā.

VVP2020 kā viens no svarīgākajiem pasākumiem dabas aizsardzībā ir norādīta efektīva vides kontroles sistēmas nodrošināšana, tajā skaitā VVD un DAP kompetenču jomu nodalīšana[40]. Normatīvajos aktos nav definēts, kas ir dabas aizsardzība un dabas aizsardzības politika (lai gan šie jēdzieni normatīvajos aktos tiek lietoti), un nav precīzi nodalīta DAP un VVD kompetence, kas rada priekšstatu, ka DAP funkcijas pārklājas ar citas VARAM padotībā esošas iestādes – VVD funkcijām, lai gan faktiski tās nepārklājas. Lai rastu nosacītu risinājumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences dabas aizsardzības jomā nodalīšanai un lai uzlabotu savstarpējo sadarbību dabas aizsardzības prasību kontrolē un uzraudzībā ĪADT, mikroliegumos un attiecībā uz savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību, DAP ar VVD un ar VMD ir noslēgusi un sekmīgi īsteno starpresoru vienošanās. Šo starpresoru vienošanos rezultātā ir faktiski novērsta DAP un VVD, kā arī DAP un VMD darbības dublēšanās dabas aizsardzības jomā,racionalizēta pušu sadarbība un ietaupīti administratīvie resursi, samazinot izbraukumu un savstarpējo sarakstes apjomu, kā arī, uzlabojot iestāžu savstarpējo sadarbību, tiek novērsti gadījumi, kad DAP un VVD, VMD funkciju dublēšanās rezultātā varētu tikt aizskartas privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses. Tomēr jāņem vērā, ka starpresoru vienošanās priekšmets ir iestāžu sadarbība to esošo, normatīvajos aktos noteikto kompetenču ietvaros un tā nav saistoša trešajām personām - šajā gadījumā būtiski, - privātpersonām, savukārt iestāžu kompetence ir nosakāma ar normatīvajiem aktiem. Līdz ar to joprojām saglabājas nepieciešamība precizēt iepriekš minēto iestāžu kompetenci normatīvajos aktos.

Lai atbilstoši VPP2020 rīcības virzienam A5.11.[41] novērstu funkciju dublēšanos un pilnībā tiktu nodalīta DAP un VVD kompetence kontroles jomā, nepieciešams:

  • Vides aizsardzības likumā definēt, kas ir dabas aizsardzība, nošķirot to no dabas resursu ieguves un izmantošanas, tādējādi tiktu nodalīta dabas aizsardzība(jautājumi, kas saitīti ar ĪADT, sugām un biotopiem)no vides aizsardzības (jautājumi, kas saitīti ar vides kvalitāti un dabas resursu (zemes dzīles, ūdens resursi zivju resursi) izmantošanu saimnieciskām vajadzībām);
  • Vides aizsardzības likumā noteikt regulējumu attiecībā uz dabas aizsardzības jomu, nosakot dabas aizsardzības jomas kontroles apjomu – ĪADT, mikroliegumi, sugas un biotopi, kontrolējošo iestādi – DAP un inspektorus dabas aizsardzības kontroles jomā – dabas aizsardzības inspektori;
  • ieviest nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas plānu, nozares speciālajos likumos nosakot vienu kompetento iestādi, kurai piekritīga attiecīgā likuma ievērošanas kontrole un soda piemērošana šajā jomā, vai, ja tas nav iespējams un ir nosakāmas vairākas iestādes, – precīzi nosakot katras iestādes kompetences apjomu, tam nepārklājoties;
  •  izdarīt grozījumus citos normatīvajos aktos, precizējot DAP un VVD kompetenci;
  • pēc grozījumu izdarīšanas normatīvajos aktos attiecīgi precizēt DAP noslēgtās starpresoru vienošanās ar VVD un VMD.
Darbības virziena mērķis:
Efektīva dabas aizsardzības normatīvo aktu ievēršanas uzraudzība un kontrole, nodrošinot ĪADT režīma ievērošanu un sekmējot sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības statusa saglabāšanu un ekosistēmu sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Uzlabota kontroles funkcijas efektivitāte 1.1. Izvērtēts kontroles funkcijas apjoms, noteiktas prioritātes un izstrādātas vadlīnijas dabas aizsardzības normatīvo aktu kontroles jomā [% no kopējā mērķa] 25 50 25 -
1.2. Valsts vides inspektori nodrošināti ar darba apģērbu un formas tērpiem [% no kopējā mērķa] - 50 50 -
1.3. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos par DAP un VVD kontroles funkcijas nodalīšanu [% no kopējā mērķa] - - 50 50
2. Kontrolēta ĪADT aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošana Veiktas pārbaudes [pārbaužu skaits[42]] 2300 2060 1620 1620
3. Kontrolēta mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu regulējošo normatīvo aktu ievērošana Veiktas pārbaudes [pārbaužu skaits[43]] 276 380 380 380
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, VVD, VMD, pašvaldības, sabiedriskie vides inspektori.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā zemes īpašnieki un lietotāji, valsts un pašvaldību institūcijas.
 
 
 
Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšana un profesionālās darbības uzraudzība

Esošās situācijas apraksts:

DAP veic sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu (turpmāk – eksperts) sertificēšanu un ekspertu profesionālās darbības uzraudzību kopš 2010. gada saskaņā ar MK 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 267 „Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība”. Līdz 2015. gada 1. janvārim sertificēti 128 sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperti. Prasības eksperta atzinuma sagatavošanai nosaka MK 2010. gada 30. septembra noteikumi Nr. 925 „Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības”.

Ekspertu sertificēšanas jomā ir konstatētas šādas normatīvā regulējuma piemērošanas problēmas:

  • ekspertu sertificēšana notiek, izvērtējot iesniegtos dokumentus, nevis pārbaudot pretendenta zināšanas, tādējādi atbilstība eksperta statusam tiek vērtēta atkarībā no tā kā pretendents spēj dokumentāli pierādīt savu profesionālo pieredzi un zināšanas. Bieži tiek iesniegti nepilnīgi sagatavoti dokumenti, kā rezultātā tiek atteikts izsniegt eksperta sertifikātu par kādu sugu vai biotopu grupu, kaut arī zināšanas pretendentam, iespējams, par to ir pietiekamas. Lai uzlabotu ekspertu sertificēšanas procesu un nodrošinātu, ka eksperti tiek sertificēti atbilstoši viņu profesionālajām zināšanām, nepieciešams mainīt ekspertu sertificēšanas sistēmu pēc būtības – veicot ekspertu zināšanu pārbaudi;
  • daudzas noteikumos iekļautās normas ir nepilnīgas, piemēram, prasība, ka eksperta sertifikāta saņemšanai ir pietiekami ar viena atzinuma sagatavošanu par sugu vai biotopu grupu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai;
  • ekspertam-praktiķim ir grūti izpildīt noteikumu prasības attiecībā uz eksperta sertifikāta pagarināšanu par atsevišķām sugu un biotopu grupām, piemēram, par sēnēm, alām, atsegumiem un kritenēm, jo ekspertu atzinumi šajās sugu un biotopu grupās tiek pieprasīti ļoti reti vai netiek pieprasīti vispār, līdz ar to, ja eksperts neveic zinātnisko darbību vai nepiedalās projektos, viņš nevar izpildīt noteikumos noteiktās prasības.

Lai atrisinātu minētās normatīvā regulējuma piemērošanas problēmas un ekspertu sertificēšana tiktu veikta, pamatojoties uz pretendenta zināšanām par attiecīgo sugu vai biotopu grupu, nepieciešams mainīt sertificēšanas sistēmu un sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajā regulējumā par ekspertu sertificēšanas kārtību – iesniedzamajiem dokumentiem, zināšanu pārbaudi (eksamināciju).

Savukārt, sertificēto ekspertu darbības jomā ir konstatētas šādas problēmas:

  • ekspertu sniegtie atzinumi neatbilst MK 2010. gada 30. septembra noteikumu Nr. 925 „Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības” prasībām. Ir gadījumi, kad eksperts, sniedzot atzinumu, veic pārbaudes dabā ārpus sugas veģetācijas vai vairošanās perioda vai neveic pārbaudi dabā vispār;
  • nav noteikts ekspertu darbības uzraudzības ietvars. Normatīvie akti neparedz, ka ekspertam jāiesniedz DAP viņa sniegtie atzinumi, tādējādi netiek izvērtēta to kvalitāte. Tikai problemātiskos gadījumos DAP pieprasa ekspertam iesniegt atzinumus izvērtēšanai, līdz ar to DAP nav pilnīga informācija par nekvalitatīviem, normatīvajiem aktiem neatbilstošiem atzinumiem. Nav mehānisma, kā panākt, lai eksperts sniegtu normatīvajiem aktiem un situācijai dabā atbilstošus atzinumus, DAP var vienīgi norādīt ekspertam uzlabot atzinumu saturu, taču normatīvais regulējums neparedz, ka šādos gadījumos DAP būtu tiesīga anulēt eksperta sertifikātu;
  • vairāki eksperti sniedz atzinumus par vienu un to pašu objektu salīdzinoši īsā laika periodā. Ir gadījumi, kad pasūtītājs, lai iegūtu sev vēlamo rezultātu, atzinumu pasūta vairākiem ekspertiem un paredzētās darbības pamatošanai izvēlas sev atbilstošāko. Tādējādi rodas pretrunīgi atzinumi par vienu un to pašu objektu, kā arī eksperts ir atkarīgs no pasūtītāja vēlmēm. DAP kā uzraudzības institūcija šādu informāciju iegūst maz un novēloti;
  • ekspertiem nav pieejama informācija par citu ekspertu sniegtajiem atzinumiem. Ja šāda iespēja būtu, tas veicinātu ekspertu iekšējo uzraudzību, mazinot iepriekš minētos gadījumus, kad vairāki eksperti sniedz pretrunīgus atzinumus par vienu un to pašu objektu;
  • nepieciešama ekspertu interkalibrācija (vienots skatījums un saskaņota pieeja sugu un biotopu noteikšanā, sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem) un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana;
  • nav pietiekama DAP kapacitāte pilnvērtīgai ekspertu darbības uzraudzībai.

Lai uzlabotu sertificēto ekspertu profesionālo darbību un darbības uzraudzību, nepieciešams:

  • sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajā regulējumā par ekspertu darbības uzraudzību – ekspertu sniegto atzinumu iesniegšanu DAP un to kvalitātes izvērtēšanu, ekspertu sniegto atzinumu datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu, ekspertu profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšanu, DAP organizējot apmācības, eksperta sertifikāta anulēšanas iespēju paplašināšanu gadījumos, kad atzinumi sniegti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un situācijai dabā;
  • palielināt DAP kapacitāti un resursus ekspertu darbības uzraudzībai – sniegto atzinumu atbilstības normatīvo aktu prasībām pārbaudēm, ekspertu apmācību un interkalibrācijas organizēšanai.

Ekspertu sertificēšanas un profesionālās darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanā ir ieinteresēta gan pati DAP, gan citas valsts iestādes, piemēram, VVD, VPVB, VMD un pašvaldības, kuras ekspertu atzinumus izmanto lēmumu pieņemšanā, kā arī nevalstiskās organizācijas, kuru darbība vērsta uz sugu un biotopu aizsardzību un kuras iesaistās sugu un biotopu inventarizāciju veikšanā, ĪADT dabas aizsardzības plānu un sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādē. Daļa ekspertu paši darbojas šajās nevalstiskajās organizācijās. LVAF projekta finansējuma ietvaros DAP 2014. un 2015. gadā organizēja ekspertu apmācības un interkalibrāciju lielākajās biotopu grupās – zālāji, meži, saldūdeņi. Arī šo apmācību laikā DAP saņēma ekspertu viedokļus, ka esošo normatīvo regulējumu dažās situācijās ir apgrūtinoši piemērot, uzsvēra ekspertu atzinumu datu bāzes izveidošanas nepieciešamību un apmācību nozīmi ekspertu profesionālās kvalifikācijas uzlabošanā. DAP aicinājusi ekspertus izteikt priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, priekšlikumu sagatavošanā jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas.

Darbības virziena mērķis:
Nodrošināta sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšana, veicot ekspertu zināšanu pārbaudi, pastāvīga un efektīva ekspertu profesionālās darbības uzraudzība.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Dabas ekspertu kompetences attīstība. Stiprināt DAP kā uzraudzības institūciju sertificēto ekspertu darbības uzraudzībā, atzinumu kvalitātes nodrošināšanā, tajā skaitā izveidot un uzturēt sniegto atzinumu datu bāzi[44]
1.1. Izvērtēti pretendentu iesniegumi un nodrošināta sugu un biotopu jomas ekspertu sertificēšana [% gadā no pieteikumu skaita]
100
100
100
100
1.2. Izveidota un uzturēta sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēto ekspertu sniegto atzinumu datubāze, kas ir pieejama ekspertiem un ekspertu darbības uzraudzības veicējiem [% no kopējā mērķa]
Rādītāja noteikšana un sasniegšana ir atkarīga no normatīvo aktu grozījumu izdarīšanas (3. rezultatīvais rādītājs).
1.3. Veiktas sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēto ekspertu sniegto atzinumu kvalitātes un atbilstības normatīvo aktu prasībām pārbaudes. Pārbaudīti sertificēto ekspertu atzinumi [% no kopējā mērķa]
Rādītāja noteikšana un sasniegšana ir atkarīga no normatīvo aktu grozījumu izdarīšanas (3. rezultatīvais rādītājs).
DAP veic sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēto ekspertu sniegto atzinumu kvalitātes un atbilstības normatīvo aktu prasībām pārbaudes pamatotu šaubu un sūdzību gadījumos.
2. Veicināta sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēto ekspertu profesionalitāte Noorganizēta apmācība un interkalibrācija [apmācību skaits] 1 1 1 1
3. Pilnveidots normatīvais regulējums sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas kārtībā un profesionālās darbības uzraudzībā Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas kārtībā un profesionālās darbības uzraudzībā [% no kopējā mērķa] - 10 90 -
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
VARAM stratēģija, 1.3. VARAM prioritātes, 6.punkts (6. lpp.).
VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 4. politikas rezultāts (12. lpp.).
Iesaistītās puses:
VARAM, nevalstiskās organizācijas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā, zemes īpašnieki un lietotāji, komersanti un saimniecisko darbību veicēji, sugu un biotopu eksperti, nevalstiskās organizācijas.
 
 
Kompensāciju izmaksu administrēšana

Esošās situācijas apraksts:

2013. gada 1. jūnijā stājās spēkā likums „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (turpmāk – Kompensāciju likums). Ar Kompensāciju likuma pieņemšanu spēku zaudēja likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (turpmāk – Iepriekšējais likums). Kompensāciju likums tika izstrādāts, lai samazinātu kopējo nepieciešamo finanšu apjomu un ietekmi uz valsts budžetu, paredzot, ka vienreizējā atlīdzība tiek aizstāta ar ikgadējiem atbalsta maksājumiem, un Natura 2000 teritorijās tie tiek maksāti no ES fondu līdzekļiem. Kompensācijas veids – zemes atpirkšana – Kompensāciju likumā ir paredzēts vienīgi attiecībā uz dabas rezervātiem un citu ĪADT dabas rezervāta, stingrā režīmam vai regulējamā režīma zonām. DAP ir atbildīgā institūcija par kompensācijas izmaksu, ja tiesības uz kompensāciju no valsts budžeta piešķir valsts. Kompensācijas izmaksas kārtību ĪADT un mikroliegumos, kuri nav Natura 2000 teritorijas, nosaka MK 2013. gada 17. septembra noteikumi Nr. 891 „Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru” (turpmāk – Kompensāciju noteikumi).

Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2008. – 2010. gada Latvijas finanšu krīzes iespaidā kompensāciju izmaksa tika atsākta 2013. gadā, jo ar MK 2012. gada 16. augusta lēmumu (prot. Nr.46, 11.§) Kompensāciju likuma īstenošanai 2013. – 2015. gadā piešķirti 462870 latu jeb 658604,67 eiro katru gadu. Arī VARAM stratēģijā kā nozīmīgākās problēmas un riski ir norādīta nepieciešamība kompensēt dabas aizsardzības prasību rezultātā radušos saimnieciskās darbības ierobežojumus, kam nav nodrošināts finansējums[45].

Zemes īpašniekiem līdz 2013. gada 1. novembrim bija iespēja pieteikties DAP kompensācijas – ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai par 2013. gadu pēc jaunajiem normatīvajiem aktiem. Lielākā daļa no saņemtajiem iesniegumiem bija nepamatoti, jo zemesgabals atradās tādā ĪADT, kurā nav noteikti Kompensāciju noteikumos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, vai kompensācija tika prasīta par ierobežojumiem aizsargjoslās, uz kurām Kompensāciju likums neattiecas. Tāpat daļa iesniegumu attiecās uz Natura 2000 teritorijām, kur ikgadējos atbalsta maksājumus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem izmaksā LAD no attiecīgo ES fondu līdzekļiem. DAP 2013. gadā izmaksāja kompensāciju – ikgadējos atbalsta maksājumus 55 zemes īpašumos, kopā 26 929,22 eiro apmērā. 2013. gadā tika izmaksāta arī vienreizējā atlīdzība atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar Iepriekšējo likumu, kuriem atlīdzība bija aprēķināta jau 2009. gadā, bet nebija izmaksāta valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu trūkuma dēļ – 9 zemes īpašumiem, kopā 346909,82 latu jeb 493608,20 eiro. No 2014. gadā iesniegtajiem iesniegumiem ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai lielākā daļa bija pamatoti, kas norāda uz to, ka sabiedrība ir iepazinusies ar jauno normatīvo regulējumu. DAP 2014. gadā izmaksāja kompensāciju – ikgadējos atbalsta maksājumus 84 zemes īpašumos, kopā 60 496,12 eiro apmērā.

Ņemot vērā to, ka 2014. gadā kompensāciju izmaksai piešķirtā summa visa netika izlietota ikgadējiem atbalsta maksājumiem, DAP ierosināja izpildīt līdz 2013. gada 31. maijam pieņemtos lēmumus par kompensācijas – zemes atpirkšanas piešķiršanu. MK 2014. gada 16. septembra sēdē (sēdes protokols Nr. 49 60.§) atbalstīja informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu par apropriācijas pārdali DAP budžetā 2014. gadā – palielināt izdevumus pamatkapitāla veidošanai, lai nodrošinātu zemes atpirkšanu ĪADT. Līdz ar to 2014. gadā DAP īstenoja četru zemes īpašumu atpirkšanu, kopā 60,83 ha – noslēdza zemes pirkuma līgumus ar zemes īpašniekiem un izmaksāja kompensāciju zemes atpirkšanas summas apmērā, kopā 365510,15 eiro. Atpirktie zemes īpašumi reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda VARAM personā.  

Vairākkārt likumā tika pārcelts termiņš, kādā jāaprēķina un jāizmaksā kompensācija – vienreizējā atlīdzība zemes īpašniekiem, kuri bija pieteikušies atlīdzības saņemšanai pēc 2009. gada 31. decembra, bet kuriem tā vēl nav aprēķināta un izmaksāta. Privātpersonas, attiecībā uz kurām DAP pieņēmusi lēmumus par iesniegumu atbalstīšanu, bet kompensācija nav izmaksāta, jutās pieviltas, izteica neapmierinātību ar valsti, pozicionējot to uz DAP un DAP amatpersonām. Šāda valsts politikas un pieņemto lēmumu izpildes novilcināšana grāva tiesisko paļāvību, valsts un DAP kā valsts politikas īstenotājas reputāciju. Lai to novērstu, tika rasta iespēja, lai vairākus gadus pēc finanšu krīzes pārvarēšanas visiem zemes īpašniekiem, kuri bija pieteikušies vienreizējās atlīdzības saņemšanai, tā tiktu aprēķināta un izmaksāta, tādējādi sekmējotVPP2020 rezultatīvā radītāja (C4.2.) izpildi – saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT tiek kompensēti[46]. Kompensāciju likuma Pārejas noteikumu 3. punkts paredz, ka to aprēķina un izmaksā, sākot ar 2015. gadu, ja zemes īpašnieks nav pieteicies ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai vai zemes atpirkšanai. Kompensāciju likuma īstenošanai 2013. – 2015. gadā DAP piešķirti 658604,67 eirokatru gadu. 2013. un 2014. gadā saņemto iesniegumu un izmaksājamo ikgadējo atbalsta maksājumu apjoms liecina, ka viss piešķirtais finansējums netiek izlietots. Lai lietderīgi tiktu izlietoti kompensāciju izmaksai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, Kompensāciju likuma Pārejas noteikumu 3. punktā noteiktais termiņš vienreizējās atlīdzības aprēķināšanai un izmaksai netika pārcelts. Tādējādi 2015. gadā DAP uzsāka vienreizējās atlīdzības apmēra novērtēšanu līdz 2013. gada 31. maijam pieņemtajiem lēmumiem un veiks tās izmaksu zemes īpašniekiem.

Stājoties spēkā MK 2015. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr.171 “Noteikumi par valsts un ES atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā”, 2015. gadā un turpmākos 5 gadus (līdz 2020. gadam)ikgadējos atbalsta maksājumus par meža zemēm (izņemot purvus) ne tikai Natura 2000 teritorijās, bet arī mikroliegumos gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām izmaksās LAD no ES fondu līdzekļiem. Līdz ar to šajā periodā DAP izmaksās ikgadējos atbalsta maksājumus par mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem, ja īpašums atrodas ĪADT, kas nav noteiktas kā Natura 2000 teritorija (22 dabas liegumi, 5 dabas parki, 197 aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi) un mikroliegumos ārpus Natura 2000 teritorijas, ja pretendents nekvalificējas atbalsta saņemšanai no ES fondu līdzekļiem, piemēram, ja platība ir mazāka par 1 ha (to neveido 0,5 ha lieli lauki), ja meža inventarizācijas dati nav iekļauti meža valsts reģistrā līdz kārtējā gada 1. aprīlim vai ja saimnieciskās darbības ierobežojums nav noteikts (nav spēkā) kārtējā gada 1. aprīlī.

Kompensāciju izmaksu administrēšanā ir konstatētas šādas normatīvā regulējuma piemērošanas problēmas:

  • pastāv risks negodprātīgiem zemesgabalu īpašniekiem saņemt kompensāciju par vienu un to pašu zemesgabalu divas reizes – gan no LAD, gan no DAP, jo abām kompensāciju izmaksu administrējošajām iestādēm ir savstarpēji jāsalīdzina informācija par platībām, par kurām katra iestāde ir izmaksājusi kompensāciju, bet gadījumā, ja meža īpašnieks ir veicis atkārtotu meža inventarizāciju un tās rezultātā ir mainīta meža nogabalu numerācija un platība, vai arī ir veikta zemes vienības sadale, - ir apgrūtinoši konstatēt sākotnējo situāciju un konkrēto platību, par kuru jau ir saņemta kompensācija;
  • valstī nav vienota pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu uzskaites reģistra, tādejādi DAP ir papildus administratīvais slogs attiecībā uz šīs informācijas pieprasīšanu no kompetentajām iestādēm, jo nodarīto zaudējumu vides un meža jomā aprēķināšana ir vairāku valsts iestāžu kompetencē;
  • pašvaldībām nav vienota nekustamā īpašuma nodokļa uzskaites reģistra, tādejādi DAP ir papildus administratīvais slogs attiecībā uz informācijas pieprasīšanu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par katru īpašumu no attiecīgās pašvaldības;
  • zemesgabala kopīpašuma gadījumā juridisku šķēršļu dēļ kompensāciju nevar izmaksāt tikai vienam no zemes īpašniekiem, ja kompensāciju lūdz tikai viens no viņiem. Būtu paredzama iespēja, ka kopīpašuma gadījumā katrs īpašnieks var saņemt ikgadējos atbalsta maksājumus par sev piederošo īpašuma daļu;
  • pārbaudot iesniegumus ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai, DAP lielākajā daļā gadījumu konstatē informācijas nesakritību starp dažādu valsts iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām, piemēram, VMD, VZD un DAP, kā arī šajās informācijas sistēmās netiek uzturēta kompensāciju piešķiršanai nepieciešamā informācija, piemēram, meža inventarizācijas lietas derīguma termiņš, kas ir atsevišķi jāpieprasa VMD, kā arī zemes īpašuma sadalījums pa zemes lietošanas kategorijām, jo VZD informācijas sistēmā DAP nav pieejami zemes robežu plāni. Līdz ar to par lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem faktiski nav iespējams noteikt platību, par kuru ir piešķirama kompensācija;
  • iesniegumus ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai nav iespējams izvērtēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā viena mēneša termiņā – pārbaudīt to pamatotību un noteikto nosacījumu ievērošanu, īpaši attiecībā uz informācijas salīdzināšanu ar LAD par platībām, par kurām LAD ir izmaksājusi kompensāciju konkrētajā gadā, jo atbilstoši ES atbalsta maksājumu administrēšanas nosacījumiem, LAD pieņem lēmumu par atbalsta maksājuma izmaksu nākamajā gadā par iepriekšējā gadā iesniegtajiem iesniegumiem, bet DAP lēmums ir jāpieņem konkrētajā gadā Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, kas maksimāli ir četri mēneši. Līdz ar to DAP pieņem lēmumu, pamatojoties uz informāciju, vai zemes īpašnieks ir vai nav pieteicies LAD atbalsta maksājuma saņemšanai, nevis uz to, ka LAD jau ir pieņēmis lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un veicis tās izmaksu.

DAP administrētā kompensācijas piešķiršanas sistēma pēc iespējas būtu jāsamēro ar LAD administrēto kompensācijas piešķiršanas sistēmu – iesniegumu izskatīšana veicama gada laikā un kompensācija izmaksājama nākamajā gadā par iepriekšējo gadu, kā arī iesniegumam pievienojama zemes īpašnieka rīcībā esošā informācija no meža inventarizācijas lietas un zemes robežu plāns, kas atvieglotu un paātrinātu iesniegumu izskatīšanu.

Ikgadējo atbalsta maksājumu piešķiršanas izvērtēšanu ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos kavē precīzas ģeotelpiskās informācijas trūkums par to ārējām robežām. MK 2001. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 175 „Par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” ārējās robežas noteiktas ar robežu aprakstu un shēmu, nevis koordinātu sistēmā, līdz ar to ir apgrūtinoši DDPS „Ozols” reģistrēt precīzu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu ģeotelpisko informāciju. Bieži vien zemesgabals, par kuru tiek prasīta kompensācija, robežojas ar ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli vai tajā ietilpst daļēji. Praktiski nav iespējams precīzi noteikt, cik liela katra zemesgabala platība vai konkrēts meža nogabals ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā, jo, izmantojot DDPS „Ozols” esošo ģeotelpisko informāciju, to var noteikt tikai aptuveni. Pašlaik kompensāciju piešķiršana ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos pamatojas uz VMD sniegto informāciju par to, ka meža nogabals ietilpst šajā dabas piemineklī, un to var piemērot vienīgi attiecībā uz meža zemēm, bet par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm nav valsts iestādes, kurai būtu pieprasāma šāda veida informācija. Bieži ir gadījumi, kad dabas piemineklī ietilpst tikai daļa meža nogabala, bet Meža valsts reģistrā VMD var reģistrēt atzīmi tikai uz visu nogabalu. Lai šo problēmu novērstu, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus MK 2001. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 175 „Par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”, nosakot katra ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa robežas koordinātu sistēmā, kā arī ierosināt VMD visos gadījumos, kad meža nogabals ģeoloģiskajā un ģeomorfoloģiskajā dabas piemineklī ietilpst tikai daļēji, izdalīt apakšnogabalu. Līdz ar to lēmumā norādītā platība, par kuru konkrētajā zemesgabalā piešķirti ikgadējie atbalsta maksājumi, turpmākajos gados var mainīties, ja tiks precizētas ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu robežas, ģeotelpiskā informācija un Meža valsts reģistrā ietvertā informācija.

Zemes īpašnieki, kuru īpašums atrodas Natura 2000 teritorijā vai mikroliegumā un ir mazāks par 1 ha, nevar saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ikgadēja atbalsta maksājuma veidā no attiecīgo ES fondu līdzekļiem, kuru izmaksu administrē LAD, jo šāds platības ierobežojums ir noteikts ES normatīvajos aktos par lauku attīstības atbalsta piešķiršanu no attiecīgo ES fondu līdzekļiem. Šie zemes īpašnieki ir nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret tiem zemes īpašniekiem, kuri saņem kompensāciju no valsts vai pašvaldības.

Darbības virziena mērķis:
Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT un mikroliegumos tiek savlaicīgi izmaksāta visām personām, kurām tā pienākas, pamatojoties uz kvalitatīviem lēmumiem, kuru sagatavošanai pieejami precīzi un pilnīgi dati un informācija.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Administrēta kompensāciju piešķiršana un izmaksa 1.1. Izmaksāta kompensācija – ikgadējie atbalsta maksājumi un par zemes atpirkšanu, pamatojoties uz Kompensāciju likumu [īpašumu skaits] 196 100 30 40
1.2. Veikta kompensācijas – vienreizējās atlīdzības aprēķināšana un pieņemti lēmumi par vienreizējās atlīdzības apmēru, pamatojoties uz Iepriekšējo likumu pieņemtajiem lēmumiem par iesnieguma atbalstīšanu [īpašumu skaits] - 16 - -
1.3. Izmaksāta kompensācija – vienreizējā atlīdzība, pamatojoties uz Iepriekšējo likumu pieņemtajiem lēmumiem par iesnieguma atbalstīšanu [īpašumu skaits]
-
Rādītāja sasniegšana kopumā un katru gadu ir atkarīga no šim mērķim valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem
2. Pilnveidots normatīvo aktu regulējums, lai uzlabotu kompensāciju izmaksu administrēšanu Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi grozījumiem Kompensāciju likumā un Kompensāciju noteikumos [% no kopējā mērķa] - - 50 50
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
VPP2020 11.3. Dabas aizsardzība, Darbības rezultāts C4.2. (44. lpp.).
VPP2020 4. Dabas aizsardzība 4.3. Svarīgākie pasākumi un ieguvumi 4.punkts (27. lpp.).
Iesaistītās puses:
VARAM, ZM, LAD, VMD, VVD, VZD, pašvaldības.
Klienti un labuma guvēji:
Zemes īpašnieki.
 
 
 
Ilgtspējīga tūrisma pasākumu veicināšana ĪADT

Esošās situācijas apraksts:

ĪADT, it sevišķi, nacionālie parki, ir viens no tūrisma galamērķiem Latvijā. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2011. – 2015. gadam teikts, ka tieši neskarta daba, atpūta dabā un dabas vērošana ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tūristi apmeklē ĪADT. Dažāda veida ĪADT, bioloģiskā daudzveidība, dabas objekti un veidojumi ir nozīmīgi, no citiem tūrisma produktiem atšķirīgi, konkurētspējīgi resursi ar attīstības potenciālu[47]. Līdzīga nostāja pausta arī Ekonomikas ministrijas pamatnostādnēs „Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam”, dabas tūrismu definējot kā vienu no stratēģiskajiem tūrisma veidiem Latvijā[48]. Tomēr tūrisma attīstība un tūristu skaita pieaugums ĪADT rada antropogēno slodzi uz dabas mantojumu (sugām un biotopiem, dabas pieminekļiem u.c.). Raugoties vienpusēji, tūrisma infrastruktūra ĪADT būtu izveidojama vietās, kur tās izveide rada vismazāko kaitējumu dabas vērtībām, bet tā rezultātā tūrisma infrastruktūra ĪADT var tikt plānota atrauti no tūrisma jomas vajadzībām un attīstības tendencēm. Piemēram, laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros ir izbūvēta dabas tūrisma infrastruktūra aptuveni 10 miljonu eiro vērtībā, kuras galvenais uzdevums ir antropogēnās slodzes samazināšana. Turklāt jaunizveidotā tūrisma infrastruktūra ir nozīmīgs elements tūrisma jomas ieguldījumam vietējā ekonomikā. Kopumā infrastruktūras izveide ir kalpojusi par pamudinājumu uzņēmējiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām izmanot šo jauno tūrisma resursu reģiona sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai. Piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā ieguvums vietējai ekonomikai no tūrisma ir vairāk nekā viens miljons eiro gada laikā. Tomēr bieži sastopamas situācijas, kad tūrisma produkti ĪADT tiek veidoti nekoordinēti, ir vāja vietējo uzņēmēju iesaistīšana tūrisma produktu izstrādē, mārketingā un informēšana par tūrisma iespējām ĪADT un dabas vērtībām, kuru dēļ tūristi apmeklē ĪADT, kas savukārt neļauj pilnībā izmantot ar tūrisma jomu saistīto potenciālo ekonomisko ieguvumu.

Lai saskaņotu dabas saglabāšanas un tūrisma intereses ĪADT, ir ieteicams ieviest ilgtspējīga tūrisma principus ĪADT, kas pašreiz lielākajā daļā ĪADT, netiek veikts. Nepieciešams identificēt tās ĪADT, kas būtu prioritāri izvirzāmas ilgtspējīga tūrisma principu ieviešanai. Nozīmīgākie ilgtspējīga tūrisma principi ĪADT ir:

  1.  visu ieinteresēto pušu iesaistīšana tūrisma attīstībā ĪADT, veidojot tūrisma forumus;
  2. ilgtspējīga tūrisma stratēģijas un rīcības plāna izstrādāšana un ieviešana ĪADT;
  3. dabas un kultūras mantojuma apzināšana un pasargāšana no pārlieku liela tūrisma radītā apdraudējuma;
  4. ĪADT apmeklētāju nodrošināšana ar konkrētai teritorijai unikāliem un specifiskiem augstākās kvalitātes tūrisma pakalpojumiem un tūrisma produktiem;
  5. tūristu un tūrisma organizētāju informēšana par dabas mantojuma vērtībām teritorijā;
  6. nodrošināt, ka tūrisms uzlabo vai vismaz nesamazina teritorijā dzīvojošo dzīves kvalitāti;
  7. vietējās ekonomikas stimulēšana;
  8. tūristu skaita un dabas mantojuma stāvokļa monitoringa veikšana, tostarp, uzstādot apmeklētāju skaitītājus un nodrošinot datu apkopošanu no tiem, nolūkā samazināt tūrisma negatīvo ietekmi uz dabas vērtībām.

Ilgtspējīga tūrisma principu ieviešana ĪADT ļautu sabalansēt dabas aizsardzības intereses ar tūrisma attīstības un vietējās ekonomikas izaugsmes interesēm, kas savukārt ilgtermiņā atvieglotu izveidotās tūrisma infrastruktūras uzturēšanas slodzi.

Turklāt ir pierādīts, ka dabas pieejamībai ir vitāla loma cilvēka veselībai, labsajūtai un attīstībai. Starp daudzām citām lietām cilvēki ir atkarīgi no dabas, lai apmierinātu savas psiholoģiskās, emocionālās un garīgās vajadzības un kuru apmierināšana ar citiem līdzekļiem ir ļoti sarežģīta. Līdz ar to, pozicionējot ĪADT kā vietas aktīvai atpūtai, veselības veicināšanai vai rehabilitācijai, ieguvums sabiedrības veselībai un labsajūtai ir mērāms miljardos eiro.

Tomēr jāņem vērā, ka tūrisma attīstībai ĪADT ir jāievēro specifiskas prasības, ko nosaka šo teritoriju izveides mērķi, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu klātbūtne un dabas aizsardzības plānā integrēts dabas tūrisma infrastruktūras izvietojums. Tūrisma un sporta infrastruktūras objekti ĪADT jāprojektē saskaņojot ar attiecīgās vides ietilpību un tādās vietās un tādā veidā, lai dabai tiktu nodarīts vismazākais kaitējums.

Atbilstoši informācijai uz 2015. gada 1. janvāri DAP apsaimnieko šādu dabas tūrisma infrastruktūru ĪADT: 5 DIC, 7 ĪADT apmeklētāju un informācijas centrus, dabas takas (kāpnes, laipas, tiltiņus, atpūtas vietas, tualetes, taku segumu remonts un taku maršrutu kopšana) 200 km garumā, velo/kājnieku tūrisma maršrutus 88 km garumā, 24 skatu torņus, 14 skatu platformas, 41 stāvlaukumu, 24 ūdenstūristu un autotūristu apmetnes, 4 tiltus, 5,3 km autoceļu Līgatnes dabas takās, 319 informācijas stendus, 890 informatīvās un norādes zīmes, 3353 ĪADT robežzīmes u.c. infrastruktūru. Jauno politikas iniciatīvu ietvaros 2015. gadā DAP budžetā ir piešķirti 411 204 eiro esošās infrastruktūras uzturēšanai, kā arī no 2014. gada katru gadu 128 934 eiro apjomā par ERAF līdzekļiem būvētās infrastruktūras un ES Kohēzijas fonda finansētā projekta 1. kārtas objektu Lielajā Liepukalnā uzturēšanai 17 157 eiro apjomā.  Savukārt šī projekta 1. kārtas ietvaros izbūvētās pārējās dabas tūrisma infrastruktūras uzturēšanai no 2015. gada ir nepieciešami 212 646 eiro gadā, bet sākot ar 2016. gadu šī projekta 2. un 4. kārtā izbūvētās dabas tūrisma infrastruktūras uzturēšanai 519 771 eiro gadā.   

Svarīgākie dabas tūrisma infrastruktūras objekti koncentrēti nacionālajos parkos, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā atrodas nozīmīgs dabas izziņas objekts – Līgatnes dabas takas. Ievērojot Līgatnes dabas taku sabiedrisko nozīmību un to, ka tajās izvietoti Latvijas dabai raksturīgi savvaļas dzīvnieki, to infrastruktūras uzturēšana, tajā skaitā nepieciešamie drošības aspekti, prasa papildus resursus. Līgatnes dabas taku apsaimniekošana un attīstības iespējas risinātas Stratēģijas 2.13. Darbības virzienā.

·    DAP ir jāveicina pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privātpersonu iesaistīšanās (līdzdarbība, deleģēšana, brīvprātīgs darbs) dabas tūrisma infrastruktūras objektu apsaimniekošanā.

Darbības virziena mērķis:
Dabas un veselības tūrisma resursa un nākotnes potenciāla apzināšana ĪADT.
Ilgtspējīga tūrisma principu ieviešanas veicināšana ĪADT.
Kvalitatīvu dabas tūrisma pakalpojumu sniegšana.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. ĪADT apzināšana kā dabas un veselības tūrisma teritorijas 1.1. Noteikti DAP darbības virzieni un prioritātes dabas un veselības tūrisma jomā [% no kopējā mērķa] 5 45 50 -
1.2. Izvērtētas un noteiktas piemērotākās ĪADT ilgtspējīga dabas tūrisma principu ieviešanai un veselības tūrisma attīstīšanai [izvērtēto ĪADT skaits] 3 7 5 5
2. Izveidots un funkcionējošs visu tūrismā iesaistīto pušu forums (tūrisma forums) Veicināta funkcionējošu tūrisma forumu izveidošana un darbība ĪADT [skaits] 2 3 3 4
3. Iegūti pamatdati ilgtspējīga tūrisma principu ieviešanai 3.1.  Nodrošināta apmeklētāju uzskaite ĪADT un datu apkopošana [dabas objektu ĪADT skaits] 5 14 14 14
3.2. ĪADT veikta vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja par ĪADT lomu vietējā sabiedrībā un vietējās ekonomikas stimulēšanā [ĪADT skaits] (ja tiek piesaistīti projektu finanšu līdzekļi) 1 3 3 4
3.3.  Izvērtēta dabas un kultūras mantojuma ĪADT atbilstība un pieejamība apmeklēšanai un ietveršanai tūrisma objektu sarakstā [ĪADT skaits] (ja tiek piesaistīti projektu finanšu līdzekļi) 2 3 3 4
3.4. Veikti citi pētījumi pamatdatu iegūšanai ilgtspējīga tūrisma principu ieviešanai [ĪADT skaits] (ja tiek piesaistīti projektu finanšu līdzekļi) 2 3 3 4
4. Izstrādāta (atjaunota) ĪADT ilgtspējīga tūrisma stratēģija vai rīcības plāns
Spēkā esoša ĪADT ilgtspējīga tūrisma stratēģija vai rīcības plāns [plānojuma dokumentu skaits]
2
2
3
(Rādītāja sasniegšana ir atkarīga no finanšu līdzekļu piesaistes.)
3
(Rādītāja sasniegšana ir atkarīga no finanšu līdzekļu piesaistes.)
5. Izveidota un uzturēta ĪADT apmeklēšanai nepieciešamā dabas tūrisma infrastruktūra
5.1. ĪADT izveidota dabas tūrisma un informatīvā infrastruktūra [ĪADT skaits]
23
32
-
-
5.2. Organizēta ĪADT infrastruktūras apsaimniekošana [% gadā no kopējā apjoma]
100
100
100
100
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Ekonomikas ministrijas pamatnostādnes "Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (sadaļa 5.1.).
Tūrisma attīstības valsts aģentūras Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2011.-2015. gadam (sadaļa 7.3.2.).
Iesaistītās puses:
VARAM, Tūrisma attīstības valsts aģentūra, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, plānošanas reģionu administrācijas, tūrisma uzņēmēji.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā, zemes īpašnieki un lietotāji, ĪADT apmeklētāji, komersanti un saimniecisko darbību veicēji, un pašvaldības.
 
 
DAP turējumā nodoto VARAM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana

Esošās situācijas apraksts:

DAP, pamatojoties uz tās nolikumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plāniem apsaimnieko VARAM valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nodoti DAP turējumā. Atbilstoši informācijai uz 2015. gada 1. janvāri DAP turējumā ir 822 zemes vienības ar kopējo platību 99007 ha un 230 ēkas un būves (tajā skaitā inženierbūves un infrastruktūras objekti) ar kopējo platību 24330 m2.

Šī uzdevuma izpildē, kā nozīmīgākās minamas šādas problēmas un tendences.

DAP ir nepieciešams aktualizēt un precizēt DAP turējumā esošo nekustamo īpašumu zemes vienību, ēku un būvju sastāvu un skaitu, tajā skaitā to lietderību DAP funkciju un uzdevumu veikšanai un uzturēšanai. Ir jāvērtē nepieciešamība atsavināt vai nodot citam resoram atsevišķus objektus, saskaņā ar tiesisko regulējamu (Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, likums „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”, VARAM 2014. gada 12. maija iekšējie noteikumi Nr. 18 „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kārtība”) virzot šos objektus VARAM izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par šādu īpašumu nodošanu citiem resoriem vai atsavināšanu.

No DAP turējumā esošajām valsts zemēm 65% nav uzmērīti un reģistrēti zemesgrāmatā – zemes vienības 64 tūkst. ha platībā. Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un MK 2014. gada 20. maija sēdes protokola Nr. 29 informatīvo ziņojumu „Par ministriju valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri nav uzmērīti un ierakstīti zemesgrāmatā” VARAM līdz 2019. gada 31. decembrim ir jānodrošina īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz visām tā valdījumā esošajām zemes vienībām un zemesgrāmatā ierakstāmām būvēm. DAP ir nepieciešams papildus finansējums un cilvēkresursi VARAM tiesiskā valdījumā un DAP turējumā esošo valsts zemju uzmērīšanai un valsts īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī valsts meža 27200 ha platībā meža inventarizācijai un dabas vērtību inventarizācijai (meža apsaimniekošanas plānu izgatavošanai). DAP turējumā esošo valsts mežu un dabas vērtību inventarizācija sekmētu šo mežu efektīvāku apsaimniekošanu un dabas vērtību pilnvērtīgu aizsardzību.

DAP sadarbībā ar VARAM ir jāpievērš pastiprināta uzmanība datiempar DAP turējumā esošo nekustamo īpašumu skaitu un platībām, kas tiek uzturēti DAP grāmatvedības nekustamā īpašuma datu uzskaites sistēmā, lai aktualizētu informāciju par nekustamo īpašumu faktisko un tiesisko stāvokli, ņemot vērā VARAM rīkojumus par nekustamo īpašumu nodošanu DAP turējumā un izslēgšanu no DAP bilances, kā arī sakarā ar nekustamo īpašumu uzmērīšanu, sadalīšanu, apvienošanu.

DAP turējumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas efektivizēšanai ir jāveic pasākumi datu apmaiņas paātrināšanai starp VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un DDPS „Ozols”, kur, atsevišķos gadījumos, pastāv atšķirīgi ĪADT funkcionālā zonējuma dati.

DAP nodrošina VARAM valdījumā esošo valsts mežu apsaimniekošanu un aizsardzību, tajā skaitā ugunsdrošības pasākumus – mineralizēto joslu kopšanu, kvartālstigu, ceļu un robežstigu tīrīšanu un īpašuma robežzīmju atjaunošanu, ceļu infrastruktūras uzturēšanu 88314 ha meža zemes (no tām 59866 ha ar aizliegtu mežsaimniecisko darbību, 9037 ha ar aizliegtu galveno cirti).

Nepietiekama finansējuma rezultātā nepieciešamība nodrošināt pašu ieņēmumus DAP budžetā veicinājusi pastiprinātu koksnes resursu ekspluatāciju (mežu ciršanu) DAP turējumā nodotajos mežos. Atbilstoši VPP2020, lai ievērotu labas meža apsaimniekošanas principus, nodrošinātu sugu un biotopu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējību, laika periodā no 2014. līdz 2016. gadam pašu ieņēmumu daļa no koku ciršanas DAP tiek samazināta. Sākot ar 2017. gadu, pašu ieņēmumus no plānveidīgas koku ciršanas DAP nodrošināt nevar[49]. Lai nodrošinātu DAP funkciju un uzdevumu izpildi turpmākajos gados, ir nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, tādējādi atbilstoši VPP2020 nodrošinot adekvātu vides institūciju kapacitāti, tajā skaitā sasniedzot rezultatīvo rādītāju: „DAP neveic mežsaimnieciskas darbības tās pārvaldītajos valstij piekrītošajos mežos, lai nodrošinātu finansējumu funkciju izpildei”, un pārtraucot DAP turējumā esošo mežu saimniecisko izmantošanu[50] (izņemot ĪADT apsaimniekošanas noteikumos noteiktajā kārtībā dabas aizsardzības mērķiem meža biotopu kopšanas rezultātā saimnieciskā kārtā veicamo mežu izstrādāšanu un tās rezultātā radušās koksnes realizēšanu, tiesību aktos noteiktajā kārtībā) un ciršanas rezultātā radīto ĪADT dabas vērtību mazināšanu.

DAP turējumā esošo mežu resursu apsaimniekošana veicama kompleksi – novērtējot koksnes un nekoksnes vērtības un uz iegūtās informācijas pamata plānojot un īstenojot mežsaimnieciskās darbības, sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus. DAP turējumā esošo valsts mežu apsaimniekošanas prioritāte – aizsargājamu biotopu saglabāšana, to kvalitātes uzlabošana, platības palielināšana – izvēloties un, atbilstoši izvēlētajām prioritātēm, veidojot mērķa biotopus.   

Darbības virziena īstenošana sekmēs VPP2020 noteiktā politikas rezultāta (C4) sasniegšanu – nodrošināta aizsargājamo sugu un biotopu atjaunošana un atbilstoša apsaimniekošanu, sākot ar plānošanu un nepieciešamo atbalsta pasākumu veicināšanu[51].

Darbības virziena efektīvai īstenošanai ir jāuzlabo sadarbība un informācijas datu apmaiņa ar VZD, zemesgrāmatām un pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas DAP turējumā esošie nekustamie īpašumi, kā arī sadarbība ar VARAM par DAP turējumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pasākumu realizāciju un datu bāzi.

Darbības virziena mērķis:
Ilgtspējīga, uz labās prakses piemēru ieviešanu orientēta dabas aizsardzības politikas īstenošanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. VARAM valdījumā un DAP turējumā esošās valsts zemes uzmērītas un reģistrētas zemesgrāmatā. Uzmērītas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes vienības (ha) 3 3000 12800

(ja tiks piešķirts finansējums)

12800

(ja tiks piešķirts finansējums)

2. Izvērtēta lietderība DAP turējumā esošos nekustamos īpašumus saglabāt DAP funkciju un uzdevumu īstenošanai. Sagatavots lietderības izvērtējums [% no kopējā mērķa] - 50 50 -
3. Uzlabota DAP turējumā esošo valsts mežu apsaimniekošanas prakse. 3.1. Izstrādātas meža apsaimniekošanas vadlīnijas [% no kopējā mērķa] 30 70 - -
3.2. Ieviestas vadlīnijas mežu apsaimniekošanā [% no kopējā mērķa] - 30 100 100
4. Īstenoti meža apsaimniekošanas pasākumi DAP turējumā esošajos valsts mežos
4.1. Inventarizētas meža un dabas vērtības, izstrādāti meža apsaimniekošanas plāni (ha)
1230
5600
3000
(ja tiks piešķirts finansējums)
3300
(ja tiks piešķirts finansējums)
4.2. Uzturētas mineralizētās joslas (km) 190 170 170 170
4.3. Uzturētas kvartālstigas, robežstigas (km) 99 80 80 80
4.4. Uzturēti meža ceļi (km) 20 15 15 15
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, VZD, VMD, zemesgrāmatas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā, ĪADT apmeklētāji, komersanti un saimniecisko darbību veicēji, un pašvaldības.
 
 
Mikroliegumu noteikšana

Esošās situācijas apraksts:

No 2013. gada 1.janvāra DAP ir atbildīgā iestāde par mikroliegumu noteikšanu, tajā skaitā par mikroliegumu noteikšanu likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos, izņemot mikroliegumu noteikšanu meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās saskaņā ar MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” (turpmāk – Mikroliegumu noteikumi). Līdz 2013. gada 1. janvārim DAP izvērtēja iesniegtos priekšlikumus mikroliegumu izveidošanai, teritorijas precizēšanai vai tā likvidēšanai un sagatavoja nepieciešamo informāciju, bet lēmumu pieņēma VARAM.

Lai gan DAP atbildīgās iestādes par mikroliegumu noteikšanu uzdevumu īsteno neilgi, ir konstatētas vairākas problēmas:

  • Gadījumos, kad persona kopā ar iesniegumu par mikrolieguma izveidošanu iesniedz arī sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta (turpmāk – eksperts) atzinumu, lielākajā daļā gadījumu eksperta atzinuma saturs neatbilst MK 2010. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 92 „Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības” un nesatur visu nepieciešamo informāciju: tajā nav noteikti apsaimniekošanas pasākumi, atļautās un aizliegtās darbības, nav izvērtēts, vai jau esošās aizsardzības prasības nav pietiekamas sugas vai biotopa aizsardzībai. Tā kā atbilstoši Mikroliegumu noteikumiem DAP jāpieņem lēmums par mikrolieguma noteikšanu saskaņā ar attiecīgā eksperta atzinumu un mikrolieguma noteikšana būtiski skar privātpersonu un pašvaldību intereses, ierobežojot to rīcību konkrētajā teritorijā, svarīgi nodrošināt, ka eksperta atzinums ir kvalitatīvs un pamatots neatkarīgi no tā, kas ir eksperta atzinuma pieprasītājs – privātpersona vai DAP. Līdz ar to, ja eksperta atzinums nav atbilstošs un nesatur visu nepieciešamo informāciju, DAP vairākkārt jāpieprasa ekspertam precizēt atzinumu vai jāpieaicina jauns eksperts. Risinājumi ekspertu sniegto atzinumu kvalitātes un profesionālās darbības uzlabošanai sniegti Stratēģijas 2.6. Darbības virzienā;
  • Saskaņā ar Mikroliegumu noteikumiem DAP pieņem lēmumu un aizpilda inventarizācijas anketas II daļu, pamatojoties uz eksperta atzinumā sniegto informāciju. Līdz ar to, ja eksperta atzinums nesatur visu to informāciju, kas ir norādāma inventarizācijas anketas II daļā, DAP ir apgrūtināta inventarizācijas anketas II daļas aizpildīšana. Lielākajā daļā gadījumu persona kopā ar priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu iesniedz arī eksperta atzinumu, nevis to pasūta DAP, līdz ar to eksperta atzinuma precizēšana un inventarizācijas anketas II daļas aizpildīšana prasa DAP papildus ieguldījumu un laiku, kas ietekmē arī lēmuma pieņemšanas termiņus. Lai to novērstu, ir uzlabojama ekspertu sniegto atzinumu kvalitāte (risinājumi sniegti Stratēģijas 2.6. Darbības virzienā), kā arī Mikroliegumu noteikumos būtu nosakāms, ka inventarizācijas anketas II daļu aizpilda eksperts, nevis DAP;
  • DAP nav savu ekspertu visās sugu un biotopu grupās, un esošo ekspertu kapacitāte nav pietiekama, lai izvērtētu iesniegtā mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma pamatotību, it sevišķi attiecībā uz izveidojamā mikrolieguma un tā buferzonas platību un nepieciešamajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Lai DAP varētu izvērtēt mikroliegumu izveidošanas iesniegumu pamatotību pēc būtības, DAP ir nepieciešams palielināt ekspertu kapacitāti, kas Stratēģijā ir noteikta kā prioritāte (1.5. DAP prioritātes 8. punkts) un risinājumi sniegti Stratēģijas 3.7. Plānotās izmaiņas DAP administratīvajā darbībā;
  • Normatīvajos aktos ir noteikts iestāžu kompetences sadalījums mikroliegumu noteikšanā, taču ir gadījumi, kad izveidojamais mikroliegums ir vairāku iestāžu kompetencē, piemēram, daļa atrodas nacionālajā parkā vai lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ārpus nacionālā parka, kas ir DAP kompetencē, bet daļa – meža zemēs ārpus nacionālā parka – VMD kompetencē, vai arī mikrolieguma izveidošana ir DAP kompetencē, bet tā buferzonas – VMD. Šādos gadījumos katra iestāde veic izvērtējumu par savā kompetencē esošo mikrolieguma daļu un pieņem savu lēmumu – faktiski tiek izveidoti divi atsevišķi mikroliegumi, kas savstarpēji robežojas, vai izveidota tikai mikrolieguma buferzona. Tādējādi vienai iestādei var nebūt zināmi otras iestādes pieņemtie lēmumi un var rasties situācija, kad viena iestāde pieņem pozitīvu lēmumu, bet otra – negatīvu, var atšķirties iestāžu pieņemto lēmumu termiņi, kas ietekmē saimnieciskās darbības ierobežojumu spēkā stāšanos pēc būtības dabā vienotā mikrolieguma vai tās buferzonas teritorijā. Lai pēc iespējas novērstu šādu seku rašanos, uzlabojama sadarbība ar VMD mikroliegumu izveidošanas lēmumu pieņemšanā, informācijas apmaiņā par saņemto priekšlikumu. 
  • Ir parādījusies tendence ekspertiem vienlaicīgi iesniegt lielu skaitu mikroliegumu izveidošanas priekšlikumu nacionālajos parkos, piemēram, vienā nacionālajā parkā vienlaikus 50 mikroliegumu izveidošanas priekšlikumi. Tas veido situāciju, kad DAP nevar nodrošināt iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu un zemes īpašnieku un pašvaldību informēšanu Mikroliegumu noteikumos noteiktajos termiņos, to vēl vairāk apgrūtina eksperta iesniegto dokumentu un atzinumu neatbilstošā kvalitāte, kas kā problēma ir minēta iepriekš.  Problēmu var risināt, ja tiek rosināta ĪADT zonējuma maiņa vai grozīti teritorijas individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi, nevis izveidoti 50 atsevišķi mikroliegumi, ja esošais aizsardzības režīms nenodrošina pietiekamu aizsardzību.
Darbības virziena mērķis:
Mikroliegumu noteikšanas uzdevuma efektīva īstenošana, veicinot sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Nodrošināta mikroliegumu noteikšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai DAP kompetencei Izskatīti mikroliegumu izveidošanas, teritorijas precizēšanas un to likvidēšanas priekšlikumi un pieņemti lēmumi [% gadā no ierosinājumiem] 100 100 100 100
2. Īstenota sadarbība ar VMD mikroliegumu izveidošanas lēmumu pieņemšanā
Nodrošināta sadarbība ar VMD mikroliegumu izveidošanas lēmumu pieņemšanā
DAP iniciē un veicina sadarbību rezultāta sasniegšanai
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
VPP2020 4. Dabas aizsardzība 4.3. Svarīgākie pasākumi un ieguvumi 2.punkts (26. lpp.).
VARAM stratēģija 1.5. VARAM darbības virzienu apraksts 1.5.2. Dabas aizsardzības politika (10. lpp.).
Iesaistītās puses:
VARAM, VMD, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā zemes īpašnieki, un pašvaldības.
 
 
 
CITES konvencijas ieviešana un īpaši aizsargājamo un nemedījamo sugu indivīdu ieguves uzraudzība

Esošās situācijas apraksts:

Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmā daļa nosaka DAP kompetenci attiecībā uz savvaļā dzīvojošo nemedījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību un uz īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību saskaņā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Attiecīgi DAP uzrauga gan Sugu un biotopu aizsardzības likuma, Medību likuma un no tiem izrietošo MK noteikumu, gan CITES konvencijas prasību ievērošanu. Šo normatīvo aktu prasības savstarpēji pārklājas un korelē. CITES ieviešanas jautājumi bieži vien ir saistīti arī ar Latvijas īpaši aizsargājamo sugu izmantošanu vai citu nemedījamo sugu izmantošanu un aizsardzību, jo, piemēram, viens dzīvnieks, atkarībā no sugas un turēšanas vietas, vienlaikus var būt savvaļas, nemedījams, īpaši aizsargājams CITES dzīvnieks.

Atbilstoši vairākām Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas regulām un DAP nolikumam, DAP nodrošina CITES konvencijas ieviešanu un uzraudzību Latvijā, tajā skaitā atļauju un sertifikātu izsniegšanu, iesaistīto iestāžu (Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes, valsts un pašvaldības policijas) darbinieku izglītošanu par CITES. CITES jomā būtiska ir ES tiesību aktu ieviešana, DAP un iesaistīto iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un cieša sadarbība ar ES un citām CITES uzraudzības institūcijām pasaulē.

Šī darbības virziena ietvaros DAP sekmīgi sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, bet ir nepieciešamas pilnveidot sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldību policiju. DAP īstenojot interneta tirdzniecības kontroli un veicot kontrolpirkumus, ir nepieciešams pieaicināt Valsts policijas vai pašvaldības policijas darbiniekus. Tā kā policijai nav pienākuma CITES jomā organizēt kontrolpirkumus un, ņemot vērā arī policijas ierobežoto kapacitāti, policija nav ieinteresēta salīdzinoši nelielu kontrolpirkumu lietās, līdz ar to ne visos gadījumos ar policiju ir iespējams organizēt kontrolpirkumu. Sadarbība ar atsevišķiem pašvaldības policijas iecirkņiem, galvenokārt ar Rīgas pašvaldības policiju, un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi norit uz šo iestāžu darbinieku personīgas iniciatīvas pamata, bet ir jāizveido pastāvīgs sadarbības mehānisms, kas sekmētu efektīvāku CITES iekšējās kontroles uzdevumu īstenošanu.

DAP ir pienākums konfiscēt CITES dzīvniekus vai dzīvniekus, kurus privātpersonas tur neatbilstoši labturības prasībām, tajā pašā laikā DAP nav izveidota vieta šādu dzīvnieku uzturēšanai. Normatīvie akti noteic, ka konfiscēto CITES dzīvnieku uzturēšanu veic Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, tomēr tā kapacitāte ir nepietiekama, īpaši attiecībā uz liela izmēra dzīvniekiem. Piemēroti apstākļi dzīvnieku uzturēšanai būtu izveidojami Līgatnes dabas takās, izveidojot savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru. Šāds dzīvnieku rehabilitācijas centrs palīdzētu arī rehabilitēt dzīvniekus, kas tiek turēti nebrīvē minimālos labturības apstākļos (risinājumi sniegti Stratēģijas 2.13. Darbības virzienā). Šobrīd, kamēr valstij nav iespējas nodrošināt labākus apstākļus šādiem dzīvniekiem, lielākajā daļā gadījumu tie tiek atstāti pie to īpašniekiem, kas ir prettiesiski un būtu jānovērš.

DAP ir jāveic gan CITES dzīvnieku turēšanas vietu, gan zooloģisko dārzu pārbaude, kā arī iekšējā tirgus kontrole. Saskaņā ar MK 2001. gada 23. janvāra noteikumiem Nr. 34 „Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība” DAP kompetencē ir atļauju izsniegšana nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanai (introdukcijai) un dzīvnieku populācijas atjaunošanai dabā (reintrodukcijai), kā arī šo noteikumu ievērošanas uzraudzība un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu (tajā skaitā CITES sugu) izmantošanas kontrole (tajā skaitā zooloģiskajos dārzos).

Būtiskākā šī darbības virzienaproblēma ir kapacitātes trūkums, kas negatīvi ietekmē DAP uzdevumu šajā darbības virzienā izpildi,īpaši attiecībā uz CITES iekšējās kontroles nodrošināšanu. Šobrīd DAP veic selektīvas kontroles interneta vietnē un pārbaudes uz privātpersonu sūdzību pamata, bet nespēj nodrošināt pilnvērtīgu iekšzemes kontroli, veicot plānveida pārbaudes dažādās tirdzniecības vietās, taksidermijas laboratorijās, CITES dzīvnieku turēšanas vietās u.c., kurās varētu būt pieejami produkti no CITES konvencijā iekļautajiem dzīvniekiem un augiem.

Papildus problēmas rada sarežģītie normatīvie akti un neskaidrais kompetenču sadalījums starp DAP un PVD gan savvaļas dzīvnieku sugu turēšanas vietu, gan zooloģisko dārzu reģistrēšanas un pārbaudes jomā. Šeit kā risinājums būtu starpresoru vienošanās noslēgšana starp DAP un PVD, precizējot katras iestādes pienākumu apjomu normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un uzlabojot savstarpējo sadarbību. Vienlaikus nepieciešams rosināt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu funkciju dublēšanos starp DAP un PVD.

Darbības virziena mērķi:
Nodrošināt efektīvu CITES konvencijas ieviešanu un uzraudzību, tajā skaitā atļauju un sertifikātu izsniegšanu, CITES dzīvnieku reģistrāciju, sadarbības iestāžu darbinieku apmācību, sabiedrības informēšanu un iekšējā tirgus kontroli.
Nodrošināt nemedījamo sugu ieguves atļauju izsniegšanu, zooloģisko dārzu reģistrāciju un uzraudzību.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Ieviesta CITES konvencija Izvērtēti privātpersonu iesniegumi un izsniegtas atļaujas un sertifikāti [skaits[52]] 250 250 280 280
2. Īstenota CITES konvencijas nosacījumu uzraudzība Veiktas iekšējā tirgus kontroles [skaits[53]] 15 15 15 15
3. Uzlabota sadarbības ar Valsts policiju un pašvaldības policiju 3.1. Noslēgts sadarbības līgums ar Valsts policiju CITES kontroles jautājumos un īstenota sadarbība [% no kopējā mērķa] - - 100 -
3.2. Noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas pašvaldības policiju CITES kontroles jautājumos un īstenota sadarbība [% no kopējā mērķa] - 100 - -
4. Īstenots uzdevums - izsniegtas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļaujas 4.1. Izvērtēti pieteikumi un izsniegtas atļaujas [% gadā attiecībā uz saņemtajiem iesniegumiem] 100 100 100 100
4.2. Veiktas zooloģisko dārzu pārbaudes [pārbaužu skaits] 5 8 8 8
5. Novērst DAP un PVD funkciju dublēšanos savvaļas dzīvnieku sugu turēšanas vietu un zooloģisko dārzu uzraudzības jomā 5.1. Noslēgta starpresoru vienošanās starp DAP un PVD [% no kopējā mērķa] - - 100 -
5.2. Sagatavoti un iesniegti VARAM priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodalītu DAP un PVD kompetenci [% no kopējā mērķa] - - 100 -
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, Valsts policija, pašvaldību policija, Nacionālais botāniskais dārzs, Latvijas Dabas muzejs, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, PVD.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā dzīvnieku īpašnieki, komersanti un saimnieciskās darbības veicēji, un zinātniskās institūcijas.
 
 
Projektu īstenošana dabas aizsardzības jomā

Esošās situācijas apraksts:

Nepietiekama valsts finansējuma apstākļos DAP pēdējo gadu laikā ir mērķtiecīgi palielinājusi īstenoto projektu skaitu, lai piesaistītu DAP finansējumu savu funkciju un uzdevumu īstenošanai. Projektu realizēšana šajā ziņā ir nozīmīgs atbalsts DAP. Tomēr vienlaicīgi projektu īstenošana rada papildus slodzi DAP administratīvajai kapacitātei, jo projektu ietvaros tam nav paredzēti finanšu līdzekļi nepieciešamajā apmērā.

Projektu rezultātu un īstenoto aktivitāšu uzturēšanai pēc projekta termiņa beigām projektu finanšu instrumentos noteiktajā kārtībā, ir nepieciešams papildus valsts finansējums, piemēram, sugu un biotopu atjaunošanas un aizsardzības pasākumu, izbūvētās dabas tūrisma infrastruktūras uzturēšanai un apsaimniekošanai. Pretējā gadījumā ir apdraudēta projektu rezultātu ilgtspēja un lietderīgums. Līdz ar to īstermiņā projektu īstenošanu var uzskatīt par efektīvu risinājumu nepietiekamam valsts budžeta finansējumam dabas aizsardzības politikas ieviešanā, tomēr to rezultātu ilgtspējai ir nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums.

DAP nav noteiktas projektu aktivitāšu prioritātes, kā rezultātā projekti tiek īstenoti daudzpusīgi un fokusējoties uz paša projekta rezultātiem, bet ne mērķtiecīgi virzoties uz dabas aizsardzības uzdevumu īstenošanu plašākā skatījumā.  Mērķtiecības un vienotas pieejas trūkumu novēršanu sekmētu projektu prioritāšu sasaiste ar prioritātēm sugu un biotopu un ĪADT apsaimniekošanas pasākumu ieviešanā, radot kritērijus projektu aktivitāšu iniciēšanai, lai īstenotu būtiskus un aktuālus pasākumus dabas aizsardzībā. Līdz ar to DAP ir jāpārskata un jāprecizē īstermiņa projektu aktivitāšu prioritātes un jānosaka vidustermiņa un ilgtermiņa projektu aktivitāšu prioritātes, tostarp saskaņā ar citās DAP darbības jomās noteiktajām prioritātēm.

ES struktūrfondu plānošanas periodā 2007.-2013. gadam atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā noteiktajam, DAP realizē projektus vides, infrastruktūras izveides, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, nodrošinot programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.1.3. aktivitātes „Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās” un 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ieviešanu. Kohēzijas fonda finansēta projekta ietvaros  dabas tūrisma infrastruktūras izbūve tiek īstenota trīs kārtās un  visas kārtas tiks ieviestas līdz 2015. gada beigām.

DAP īsteno piecus projektus Eiropas kopienas vides finanšu instrumenta LIFE+ programmās - LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība, kuru mērķis ir veicināt ES dabas un bioloģiskās daudzveidības politikas un tiesību aktu ieviešanu.

DAP ir piesaistījusi finansējumu pārrobežu sadarbības programmu ietvaros: Igaunija – Latvija – Krievija, Latvija – Lietuva, Latvija – Lietuva – Baltkrievija, kurās projektu galvenie virzieni ir vides izglītības, dabas izglītības centru attīstība, sabiedriskā monitoringa, sabiedrības informētības paaugstināšana, dažādu valstu pieredzes izvērtēšana un labās prakses pielietošana Latvijā dabas aizsardzības jomā.

DAP ir uzsākusi projektu Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta finansētajā programmāKapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm”, kura mērķis ir izstrādāta metodoloģija dabas aizsardzības plānu un teritorijas plānojumu sasaistei, lai sekmētu teritorijas attīstības un dabas aizsardzības interešu sabalansēšanu, izstrādāt dabas aizsardzības plānus, daļu integrēt teritoriju plānojumos.

Katru gadu DAP ieviešLatvijas nacionālo fondu finansējuma projektus (Zivju fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds).

Lai sekmētu VPP2020 rīcības virziena C4.1.[54] un darbības rezultāta (C4.1.) īstenošanu, nepieciešams aktivizēt finansējuma piesaisti ĪADT apsaimniekošanai (īpaši atbalstot inovatīvus dabas aizsardzības pasākumus)[55]. DAP atbilstoši prioritātēm ĪADT un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanas jomā gatavos projekta pieteikumus:

  • ES struktūrfondiem un investīciju fondiem 2014.-2020. gadam, lai varētu īstenot vides un dabas aizsardzības, informācijas sabiedrības attīstības, valsts informācijas sistēmu attīstības pasākumus, infrastruktūras izveides Natura 2000 teritorijās turpināšanu;
  •   LIFE programmā 2014.-2020. gada plānošanas periodā dabas aizsardzības jomā;
  • pārrobežu sadarbības programmās, lai risinātu vides izglītības, ekspertu kapacitātes celšanas, informācijas tehnoloģiju pielietošanas dabas vērtību preventīvajā aizsardzībā jautājumus;
  • mūžizglītības programmās (Erasmus, Nordic Baltic mobility u.c.);
  • Latvijas nacionālajiem fondiem.
Darbības virziena mērķis:
Īstenojot projektus dabas aizsardzības jomā, nodrošināt ES fondu, finanšu instrumentu un pārrobežu sadarbības programmu finansējuma piesaisti un izlietojumu atbilstoši projektu mērķiem, ieviešanas nosacījumiem un rezultatīvajiem rādītājiem, sekmējot DAP funkciju un uzdevumu izpildi un dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Pārskatītas un precizētas vai noteiktas projektu aktivitāšu prioritātes 1, 3 un 5+ gadu periodam Noteiktas un precizētas projektu aktivitāšu prioritātes [% no kopējā mērķa] - 50 50 -
2. Nodrošināta ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apstiprināto projektu īstenošana Īstenoti projekti (ERAF un Kohēzijas fonds) [skaits] 3 3 1 1
3. Nodrošināta projektu īstenošana Eiropas kopienas vides finanšu instrumenta LIFE un LIFE+ programmās - LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība 3. Nodrošināta projektu īstenošana Eiropas kopienas vides finanšu instrumenta LIFE un LIFE+ programmās - LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība 3 4 4

(ja tiks apstiprināts 1 jaunais projekts)

4

(ja tiks apstiprināts 1 jaunais projekts)

3.2. Īstenoti projekti, kur DAP ir partneris [skaits] 3 2 - -
4. Nodrošināta projektu īstenošana pārrobežu sadarbības programmu: Igaunija – Latvija – Krievija, Latvija – Lietuva, Latvija – Lietuva – Baltkrievija ietvaros 4.1. Īstenoti projekti, kur DAP ir galvenais partneris [skaits] 3 1 1 1
4.2. Īstenoti projekti, kur DAP ir partneris [skaits] 2 1 1 1
5. Nodrošināta projektu īstenošana Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta finansētajā programmā 5.1. Īstenoti projekti [skaits] 2 1 1 -
5.2. Izstrādāts vai pilnveidots reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokuments [skaits] - 15 6 -
6. Nodrošināta Zivju fonda, LVAF finansēto projektu īstenošana Īstenoti projekti [skaits] 11 12 10 10
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, ZM, VRAA, LAD, LVAF, Zivju fonds, starptautisko finanšu programmu sekretariāti, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā zemju īpašnieki un lietotāji, ĪADT apmeklētāji, komersanti un saimnieciskās darbības veicēji, nevalstiskās organizācijas, un pašvaldības.
 
 
Līgatnes dabas taku apsaimniekošana

Esošās situācijas apraksts:

DAP apsaimnieko Līgatnes dabas takas, kas ir Latvijai nozīmīgs dabas tūrisma un dabas izglītības objekts. Līgatnes dabas takas ir vienīgais šāda veida objekts Latvijā un ar ilgu vēsturi, 2015. gadā Līgatnes dabas takām – 40. Tas joprojām ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, lai arī pēdējos gados apmeklētāju skaits ir samazinājies. Līgatnes dabas takas ir aktīva komunikācijas platforma, jo par tām pastāvīgi saglabājas sabiedrības un mediju interese. Tāpēc īpaša uzmanība ir jāpievērš regulārai sadarbībai ar medijiem un sabiedrības informēšanai par pozitīvām norisēm un attīstību Līgatnes dabas takās.

Lai sekmīgi īstenotu dabas izglītības uzdevumu un piesaistītu apmeklētājus (atjaunotu apmeklētāju skaitu vismaz iepriekšējo gadu līmenī un to uzturētu), Līgatnes dabas takas ir jāattīsta - jāsakārto infrastruktūra, jāuztur mūsdienīgs DIC, jāuzlabo dzīvnieku labturība, jāveido jaunas ekspozīcijas un jāpapildina dzīvnieku kolekcija, jāizveido savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrs un jāveido motivēta un profesionāla darbinieku komanda. Tāpat svarīga ir kvalitatīva tūrisma plūsmas regulēšana, pieejama un izsmeļoša informācija par Līgatnes dabas takām un DIC un regulāra sadarbība ar medijiem.

Līgatnes dabas takās ir nolietojusies gan tūrisma, gan dzīvnieku labturības prasību nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra. Tā ir jārenovē un tam ir nepieciešami apjomīgi finanšu ieguldījumi. Kopš 2012. gada Līgatnes dabas takās ir veiktas investīcijas tikai lāču mītņu sakārtošanā un 2014. gada rudenī tika uzsākti lūšu iežogojuma remonta darbi.

Kopumā Līgatnes dabas taku apsaimniekošana ir sarežģīta, jo daļa zemes ir privātā īpašumā, daļas valsts zemes ir iznomāta, uz daļu - attiecas apsaimniekošanas līgumi. Līdz ar to būtu jāvērtē noslēgto valsts zemes nomas un apsaimniekošanas līgumu turpmāka lietderība un iespējas nākotnē privātajā īpašumā esošās Līgatnes dabas taku zemes atpirkt valsts īpašumā VARAM personā un nodot DAP turējumā.

Nolietotās un dzīvnieku labturības prasībām neatbilstošās mītnes netiek izmantotas dzīvnieku eksponēšanai, tāpēc pēdējos gados ir samazinājies dzīvnieku sugu skaits kolekcijā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem apmeklētāju skaita samazinājumam. Lai veicinātu apmeklētāju pieplūdumu Līgatnes dabas takās, ir jāpalielina dzīvnieku sugu skaits kolekcijā,piemēram, jāatjauno vilku turēšana.

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu dzīvnieku sugu labturību un aizsardzību un ka ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tajā skaitā dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī. Latvijā nav valsts institūciju, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku rehabilitāciju, un privātpersonu aktivitātes šajā jomā ir nepietiekamas. Cilvēkiem nav skaidrs, kā rīkoties, ja ir atrasts ievainots dzīvnieks un uz kurieni to nogādāt. DAP saņem iedzīvotāju zvanus ar jautājumiem, kā rīkoties ar ievainotiem dzīvniekiem un uz Līgatnes dabas takām iedzīvotāji nogādā dabā atrastus ievainotus dzīvniekus un dzīvnieku mazuļus, kuru vecāki gājuši bojā. Vēsturiski Līgatnes dabas takās ir izmitināti šādā veidā iegūti dzīvnieki, bet pašlaik nav piemērotu apstākļu, lai nodrošinātu to uzņemšanu. Tajā pašā laikā Līgatnes dabas takās pastāv labi priekšnosacījumi, lai izveidotu savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru – ir gan teritorija, gan profesionāli dzīvnieku kopēji, gan sabiedrības interese par savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas iespējām, bet ir nepieciešams izveidot kvalitatīvu infrastruktūru dzīvnieku uzņemšanai, labturības standartiem atbilstošus sprostus dažādām dzīvnieku sugām, karantīnas novietnes un kvalitatīvas telpas dzīvnieku ārstēšanai. Šāda savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centra izveide būtu lietderīga arī, lai nodrošinātu prakses vietas veterinārmedicīnas un citu līdzīgu nozaru studentiem. DAP jāizstrādā savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centra koncepcija, lai nākamajā plānošanas periodā rastu risinājumus finansējuma piesaistei šāda centra izveidei Līgatnes dabas takās.

Lai nodrošinātu Līgatnes dabas taku veiksmīgu darbu, nepieciešama profesionālu un motivētu darbinieku komanda. Šobrīd Līgatnes dabas takās strādā pieredzējuši un profesionāli darbinieki. Kaut arī no 2015. gada aprīļa darbinieku atalgojums ir palielināts, tomēr tas aizvien ir salīdzinoši zems un rada pamatu bažām šādus darbiniekus ilgtermiņā piesaistīt darbam Līgatnes dabas takās. Lai nodrošinātu motivētu, pastāvīgu, profesionālu un augsti kvalificētu personālu, Līgatnes dabas takās ir nepieciešams palielināt darbinieku darba samaksu.

Kaut arī 2014. gadā Līgatnes dabas takām ir piešķirts finansējums, tas ir pietiekams Līgatnes dabas taku minimālo uzturēšanas prasību nodrošināšanai, bet ne infrastruktūras renovācijai un Līgatnes dabas taku attīstībai. Lai Līgatnes dabas takas varētu attīstīties, ir nepieciešamas regulāras investīcijas - taku un dzīvnieku mītņu renovācijai, jaunu dzīvnieku mītņu un savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centra izveidošanai, kā arī darbinieku atalgojuma palielināšanai. Nepalielinot finansējumu, Līgatnes dabas taku attīstība nav iespējama un ir apdraudēta to kvalitatīva uzturēšana.

Līgatnes dabas takās atrodas DIC „Meža skola „Pauguri””. Šī DIC atrašanās Līgatnes dabas takās un līdz ar to pastāvīga apmeklētāju plūsma ir jāizmanto kā individuāla priekšrocība pārējo DIC tīklā, īstenojot dabas izglītības uzdevumu.

Darbības virziena mērķi:
Attīstīt Līgatnes dabas takas par kvalitatīvu dabas izglītības un dabas tūrisma centru un pozitīvu komunikācijas platformu, lai vairotu sabiedrības izpratni un informētību par cilvēka un dabas mijiedarbību un atbildību par dzīvnieku pieradināšanu.
Nodrošināt dzīvnieku labturības prasības un izveidot savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru Līgatnes dabas takās.
Līgatnes dabas takās ieviest un organizēt sadarbību ar brīvprātīgajiem un praktikantiem.

Politikas rezultāti:

Rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2014 2015 2016 2017
1. Nodrošinātas dzīvnieku labturības prasības, tajā skaitā izbūvētas dzīvnieku karantīnas telpas 1.1. Iežogojumi, kuros veikti uzlabojumi [skaits] 4 3 3 3
1.2. Izstrādāts dzīvnieku karantīnas telpu projekts [% no kopējā mērķa] - - 50 50
2. Nodrošināta sabiedrības izglītošana un iesaistīšana dabas aizsardzības jomā Nodrošināta DIC „Meža skola „Pauguri”” darbība, tajā skaitā novadītas nodarbības DIC „Meža skola „Pauguri”” [nodarbību skaits] 13 15 15 15
3. Nodrošināta apmeklētāju uzņemšana Apmeklētāju skaits 35000 40000 45000 45000
4. Īstenota komunikācija ar sabiedrību un sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem
4.1. Sniegta informācija medijiem [publikāciju skaits]
10
10
10
10
4.2. Nodrošināta sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem
Tiek nodrošināta sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem, lai veicinātu dabas tūrismu Līgatnes dabas takās.
5. Izvērtēta valsts zemes nomas un apsaimniekošanas līgumu lietderība un labākie iespējamie risinājumi Līgatnes dabas taku apsaimniekošanai Sagatavots lietderības izvērtējums un risinājumi [% no kopējā mērķa] - 50 50 -
6. Izveidots savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrs Izstrādāta savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centra koncepcija [% no kopējā mērķa] - - 50 50
    - - - -
Uzdevumi darbības virziena īstenošanai:
Pasākumi un rīcības rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Iesaistītās puses:
VARAM, Līgatnes novada pašvaldība, nevalstiskās organizācijas.
Klienti un labuma guvēji:
Sabiedrība, tai skaitā apmeklētāji, komersanti un saimnieciskās darbības veicēji, un izglītības iestādes un pašvaldības.
 
 
 
 
2011. gadā tika īstenota DAP strukturālā reorganizācija, kuras pamatā galvenokārt bija šādas izmaiņas DAP darba organizācijā:
  • „universālā reindžera” pieejas ieviešana DAP teritoriālajās struktūrvienībās, proti, darbinieku amata pienākumu paplašināšana, atkāpjoties no specializēšanās konkrētās profesionālajās jomās;
  • DAP dabas ekspertu kapacitātes mazināšana, orientējoties uz ārpakalpojumiem;
  • maksimāli horizontālas DAP kopējās struktūras izveide ar vienu vadības līmeni, kas ir tieši pakļauts DAP ģenerāldirektoram, un teritoriālo struktūrvienību darbinieku tiešu padotību teritoriālās struktūrvienības vadītājam.
DAP no 2011. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim bija šādas centrālās struktūrvienības: Dabas uzraudzības un izglītības departaments, Dabas datu un plānojumu departaments, Dabas tūrisma infrastruktūras departaments, Dabas aizsardzības stratēģijas un koordinēšanas departaments, Administratīvais un finanšu departaments un šādas teritoriālās struktūrvienības: Vidzemes reģionālā administrācija, Latgales reģionālā administrācija, Kurzemes reģionālā administrācija un Pierīgas reģionālā administrācija, kā arī DAP ģenerāldirektora tiešā pakļautībā – ģenerāldirektora vietnieks.
 
Tomēr šī pieeja sevi neattaisnoja, galvenokārt no iestādes darba organizācijas viedokļa. Lai pēc iespējās efektīvāk īstenotu DAP noteiktās funkcijas un uzdevumus un optimizētu DAP darbību, DAP 2014. gadā īstenoja strukturālo reorganizāciju. Tās ietvaros DAP izvērtēja un optimizēja DAP kapacitāti un darba organizāciju, paredzot ieviest šādas izmaiņas DAP darba organizācijā:
  • atteikties no „universālā reindžera” pieejas DAP teritoriālajās struktūrvienībās un specializēt darbinieku amata pienākumus konkrētās DAP darbības jomās;
  •  DAP teritoriālajās struktūrvienībās strukturāli nodalīt darbības jomas: dabas aizsardzības jomu, kas ietver kontroles un dabas ekspertu un atļauju jomas, un administratīvo jomu, kas ietver lietvedības un īpašumu apsaimniekošanas jomu;
  • izvērtēt un pārdalīt DAP struktūrvienību un darbinieku kompetenci, tajā skaitā samazināt ģenerāldirektoram un teritoriālās struktūrvienības vadītājam tieši padoto darbinieku skaitu;
  • DAP ģenerāldirektora tiešā pakļautībā saglabāt teritoriālās struktūrvienības, kā arī noteikt sabiedrisko attiecību un dabas izglītības jomu un iekšējās kontroles jomu. Nodalīt ģenerāldirektora vietnieku kompetencē esošās jomas: dabas aizsardzības jomu, kas ietver stratēģiskās vadības un koordinācijas, dabas datu, monitoringa, plānojumu un CITES jomas, un administratīvo un finanšu joma, kas ietver nodrošinājuma, īpašumu un projektu jomas.
DAP ar 2014. gada 1. novembri izveidotas šādas centrālās struktūrvienības (pielikums): Dabas aizsardzības departaments ar Monitoringa un plānojumu nodaļu, Dabas datu nodaļu un CITES nodaļu, Nodrošinājuma un finanšu departaments ar Budžeta un finanšu nodaļu, Lietvedības un personāla nodaļu, Īpašuma pārvaldības nodaļu un Projektu nodaļu, Stratēģiskās vadības un koordinācijas departaments ar Politikas ieviešanas un tiesību aktu uzraudzības nodaļu un Kompensāciju administrēšanas un administratīvo aktu kvalitātes vadības nodaļu, kā arī Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļa. Saglabātas esošās teritoriālās struktūrvienības un tajās izveidotas Dabas aizsardzības daļas, Administratīvās daļas un Dabas izglītības centri, kā arī    Līgatnes dabas takas Vidzemes reģionālajā administrācijā. DAP ģenerāldirektora tiešā pakļautībā – ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā.
 
DAP centrālās struktūrvienības atbild par konkrētiem DAP uzdevumiem, kas attiecināmi uz DAP darbību kopumā, bet teritoriālās struktūrvienības atbild par konkrētiem DAP uzdevumiem to pārraudzībā nodotajā Latvijas teritorijā, tajā skaitā ĪADT, mikroliegumu, sugu un biotopu aizsardzību.
 
 
Iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – IKS) tiešās pārvaldes iestādēs, arī DAP, reglamentē MK 2012. gada 8. maija noteikumi Nr. 326 „Noteikumi par tiešās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs”. DAP pastāv vairāki iekšējie normatīvo akti, kuri nodrošina IKS pamatprasību izpildi, tajā skaitā reglamentē šādas DAP darbības jomas, nosakot darbinieku kompetenču un atbildības sadalījumu: publisko iepirkumu veikšanu, projektu īstenošanas kārtību dabas aizsardzības jomā, līgumu vadīšanas procesu, grāmatvedības dokumentu aprites organizāciju, ietverot saimniecisko darījumu un maksājumu aprites nodrošināšanas kārtību un darījumu un maksājumu pārbaudi, korupcijas un interešu konflikta izveidošanās risku novēršanu. Tomēr DAP iekšējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums ir jāpapildina, lai tiktu nodrošināta pilnīga IKS prasību izpilde un uzraudzība.
 
 
No 2009. gada līdz 2011. gadam darbinieku skaits DAP ir samazinājies par 30%. DAP darbinieku skaita samazinājums ir negatīvi ietekmējis ikvienu DAP darbības virziena īstenošanu un DAP funkciju un uzdevumu izpildi kopumā. Būtiskākās problēmas DAP cilvēkresursos un atbalsta funkcijās, kas vienlaicīgi ir uzskatāms arī par nozīmīgu DAP darbību kavējošo faktoru:
  1. Lai gan mēnešalgu amplitūdas vienas mēnešalgu grupas ietvaros[56] ir samērā augstas, DAP valsts budžeta noteiktā atlīdzības fonda ietvaros nevar nodrošināt motivējošu un darba tirgum atbilstošu atalgojumu. Līdz ar to ir risks, ka spējīgākie un kompetentākie speciālisti var aiziet no DAP un valsts pārvaldes. Savukārt esošā personālsastāva kapacitāte ir pastāvīgi jāpilnveido, lai sasniegtu DAP darbībai izvirzītos mērķus.
  2. Saskaņā ar Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās[57], pēc analoģijas izmantojot šajā koncepcijā pielietoto minimālās adekvātās atalgojuma summas aprēķināšanas metodiku, DAP ir identificējusi vairākas korupcijas riska jomas, galvenokārt saistītās ar administratīvo aktu izdošanu, publisko iepirkumu procedūras īstenošanu un rīcību ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem, kurās DAP darbinieku atalgojums ir kritiski zems un nepietiekošs mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanā. Lai novērstu identificētos korupcijas riskus, DAP ir nepieciešams papildus finansējums DAP darbinieku atalgojuma palielināšanai līdz minimālajam adekvātajam atalgojuma līmenim.
  3. Darbinieku pastāvīgā paaugstinātā noslogojuma dēļ DAP ir apgrūtinātas iespējas nodrošināt darbinieku aizvietošanu to prombūtnes, darbnespējas un atvaļinājumu laikā, turklāt DAP nevar nodrošināt normatīvajos aktos noteikto piemaksu izmaksu par papildus darbu. Piemēram, attiecībā uz atbalsta funkciju DAP personāla speciālistam nākas nodrošināt pusotru slodzi, veicot ievērojami lielāku darba apjomu, nekā ir noteikts[58]. Turklāt DAP nav arī līdzekļu, kā motivēt darbiniekus šādos pastāvīgas paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.
  4. Kontroles funkcijas īstenošanā dabas tūrisma un atpūtas dabā intensīvākajos periodos DAP valsts vides inspektoriem ir paaugstināta darba intensitāte, jo ĪADT kontrole ir jānodrošina pastiprinātā režīmā, strādājot virsstundu darbu, nakts darbu un darbu brīvdienās un svētku dienās, bet to nav iespējams īstenot finanšu līdzekļu trūkuma dēļ.
  5. DAP juridiskā atbalsta kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu tiesiskumu un tā uzraudzību visos DAP darbības virzienos.
  6. Būtiskākās DAP pamatdarbības jomas, kurās ir jāpalielina cilvēkresursu kapacitāte, lai sekmētu Stratēģijas īstenošanu ir: dabas eksperti, kartogrāfi, metodiskā vadība normatīvo aktu ievērošanas kontroles un administratīvo aktu izdošanas jomās, CITES ieviešana un uzraudzība. 
  7. Lai kvalitatīvi nodrošinātu visu DAP noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, būtu nepieciešams palielinātDAP darbinieku skaitu vismaz par 40 darbiniekiem.
 
 
DAP materiāltehniskais nodrošinājums ir jāuzlabo, lai nodrošinātu efektīvu DAP funkciju un uzdevumu izpildi un tā uzlabošanai DAP ir nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.
 
Daļa, pēc īpatsvara nozīmīgākā materiāltehniskā nodrošinājuma (datorprogrammatūra, biroja tehnika, darbavietu aprīkojums, valsts vides inspektoru un ekspertu darba aprīkojums, autotransports) ekspluatācijas gaitā ir nolietojusies un tehniski novecojusi, jo pēdējo piecu gadu laikā DAP nav bijis iespējams veikt pietiekamus uzlabojumus šajā jomā.
 
Lai pilnvērtīgi nodrošinātu DAP darbinieku (īpaši valsts vides inspektoru) mobilitāti DAP funkciju un uzdevumu izpildei, ir jāatjauno autoparks, atsakoties no nolietotām un neekonomiskām automašīnām, jo līdz ar nolietojumu, tām pieaug remonta izmaksas. Nolietošanās un relatīvi augstās remonta izmaksas ir saistītas ar automašīnu ekspluatāciju darba pienākumu izpildē meža un lauka apstākļos.
 
DAP valsts vides inspektori un eksperti ir jānodrošina ar GPS ierīcēm, fotoaparātiem, binokļiem un motorlaivām. Ņemot vērā, ka DAP valsts vides inspektoru amata pienākumi ir saistīti ar regulāru atrašanos dabā, viņi ir jānodrošina ar āra apstākļiem (vasarā un ziemā) piemērotu apģērbu, dienesta formas tērpu. Līgatnes dabas taku darbinieki jānodrošina ar speciālu darba apģērbu un darba aprīkojumu darbam ar dzīvniekiem.
 
2012. gadā tika izstrādāta DAP Informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sistēmas izpēte. Saskaņā ar izpētes rezultātiem novecojusī un daudzveidīgā DAP tīkla infrastruktūra neļauj lietot modernus tīkla pārvaldības rīkus, ir jāuzlabo datu pārraides ātrums, jāuzstāda mūsdienu prasībām atbilstošas tīkla iekārtas, kuras atbalsta attālinātas vadības iespējas, jāpilnveido serveru telpas tehnisko aprīkojumu drošības nolūkos.
 
Arī turpmāk DAP ir jāveic regulārs IKT pārskata audits, lai  noteiktu IT īstermiņa un ilgtermiņa attīstības pasākumus, tajā skaitā,  paredzot tehniski un morāli novecojušo datoru, serveru,  tīkla iekārtu nomaiņu, tehniskā aprīkojuma pilnveidošanu atbilstoši drošības prasībām.
 
Ar VARAM 2013. gada 27. jūnija rīkojumu Nr. 244 “Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas izveidi” visā VARAM resorā tika veikts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) resursu pārvaldības centralizācijas process un no 2014. gada 1. septembra IKT pakalpojumu pārvaldību DAP nodrošina VRAA. IKT centralizācijas procesa ietvaros DAP nodeva VRAA vienu,  ar IKT saistīto,  amata vietu un VRAA organizē  IKT ārpakalpojuma sniegšanu DAP. Vienlaikus, lai nodrošinātu turpmāko sadarbību  ar  VRAA attiecībā uz IKT jomu, tai skaitā nepieciešamajām iegādēm, kā arī lai nodrošinātu DAP kompetencē saglabāto IKT uzdevumu īstenošanu, DAP esošās kapacitātes ietvaros, nepalielinot darbinieku skaitu, bet pārdalot amata pienākumus un ierobežojot to apjomu, DAP joprojām nācās izveidot un uzturēt amatu, kura kompetencē ir attiecīgie pienākumi.
 
Iepriekš minētājā VARAM rīkojumā par IKT resursu pārvaldības centralizāciju nav konkrēti atrunāti VRAA un attiecīgo VARAM resora institūciju, tai skaitā DAP, sadarbības un savstarpējās atbildības aspekti. Piemēram, VRAA slēdz divpusējus līgumus ar IKT pakalpojumu sniedzējiem, bet DAP šo līgumu noslēgšanā nav iesaistīta un nevar nodrošināt adekvātu fizisko personas datu aizsardzību un citu normatīvajos aktos noteikto informācijas sistēmu drošības prasību ievērošanu no IKT pakalpojuma sniedzēju puses.  Šie ir būtiski faktori, kas rada risku izcelties problēmsituācijām. Lai šo risku mazinātu un novērstu, ir jākonkretizē VRAA un DAP kompetence un sadarbības kārtība centralizētā IKT procesa ietvaros.
 
 
  1. No 2009. gada 1. jūnija dabas aizsardzības institūciju reorganizācijas rezultātā ĪADT pārvaldīšanu un valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanu veic jauna institūcija – DAP, kura izveidota, apvienojot atsevišķās ĪADT administrācijas un Dabas aizsardzības pārvaldi. Tādējādi dabas aizsardzības politika visā valstī tiek īstenota vienoti un koordinēti, un par to ir atbildīga viena iestāde – DAP ar teritoriālo pārklājumu visā Latvijas teritorijā.
  2. Salīdzinoši liela daļa DAP darbinieku, neskatoties uz vairākkārtējām reorganizācijām, beidzamo gadu DAP kapacitātes trūkumu, paaugstināto darba intensitāti un nekonkurētspējīgo atalgojumu, joprojām ir saglabājuši lojalitāti un entuziasmu darbam dabas aizsardzības jomā. DAP darbinieki ar savu ilggadējo profesionālo pieredzi un zināšanām ir nozīmīgs ieguldījums DAP darbības veicināšanā. Vairāki DAP darbinieki ir augsti kvalificēti un starptautiski atzīti nozares profesionāļi.
  3. DAP aktīvi iesaistās dabas aizsardzības jomas normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē, lai ar savu profesionālo pieredzi un zināšanām uzlabotu tiesisko vidi, kas ir pamats efektīvai un uz mērķi orientētai dabas aizsardzības politikas īstenošanai. Skaidri formulēta un viegli piemērojama tiesiskā regulējuma noteikšana ir būtiska DAP kā valsts pārvaldes iestādei, kura darbojas normatīvo aktu ietvaros. DAP ir laba sadarbība ar VARAM, īpaši ar Dabas aizsardzības departamentu, Budžeta un finanšu departamentu, Investīciju uzraudzības departamentu un Nodrošinājuma departamentu. DAP iniciatīvas un priekšlikumi tiek iekļauti normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektos.
  4. DAP dabas izglītības jomā ir izveidojusi piecus interaktīvus DIC, kas ir ļoti nozīmīgs solis sabiedrības izpratnes dabas aizsardzības jautājumos veicināšanā.
 
 
  1. DAP kapacitātes un finansējuma trūkums, tajā skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu uzturēšanas, atjaunošanas un aizsardzības pasākumiem, Stratēģijas 3.3. DAP cilvēkresursi un atbalsta funkcijas risinātā problemātika un no tā izrietošā ierobežotā spēja īstenot dabas aizsardzības funkcijas un uzdevumus, kā arī DAP pašu ieņēmumu daļa, kas jānodrošina no koku ciršanas valsts mežos.
  2. Pirms 2014. gada īstenotās vairākkārtējās, no efektivitātes un lietderības viedokļa nepietiekami pamatotās strukturālās reorganizācijas ir ietekmējušas DAP darba procesu, tās ir bijušas līdzeklis kā DAP īstenot funkcijas un uzdevumus samazināta valsts budžeta apstākļos, taču tās nav uzskatāmas par DAP darbības optimizāciju, jo to ietvaros nav radīti apstākļi DAP funkciju un uzdevumu efektīvākai īstenošanai.
  3. Ilgtermiņā nepietiekamais resursu apjoms, lai DAP pietiekamā apmērā un kvalitātē varētu īstenot valsts noteiktās funkcijas un uzdevumus, norāda uz dabas aizsardzības politikas zemo prioritāti valstī, līdz ar to ir apdraudēta dabas aizsardzības sistēmas attīstība.
  4. Viennozīmīga DAP kompetences nodalījuma trūkums normatīvajos aktos dabas aizsardzības normatīvo aktu kontroles jomā. DAP atbalsta normatīvo aktu grozījumu rosināšanu, lai atbilstoši VPP2020 rīcības virzienam A5.11.[59] nodalītu DAP un VVD kompetenci kontroles jomā, kas risināts Stratēģijas 2.5. Darbības virzienā.
 
 
2014. gadā īstenojot strukturālo reorganizāciju, nepietiekamā atlīdzībai paredzētā budžeta dēļ DAP pilnībā nevarēja ieviest plānotās strukturālās izmaiņas atbilstoši DAP 2014. gada 16. oktobra reglamentam, kurš saskaņots ar VARAM. Līdz ar to netika izveidota Iekšējās kontroles nodaļa, kā arī netika pieņemts darbā ģenerāldirektora vietnieks administratīvajā un finanšu jomā, tādējādi administratīvā un finanšu joma atrodas DAP ģenerāldirektora tiešā pakļautībā.
 
Ir attīstāma DAP dabas ekspertu, kartogrāfu, metodiskās vadības normatīvo aktu ievērošanas kontroles un administratīvo aktu izdošanas jomās, CITES ieviešanas un uzraudzības cilvēkresursu kapacitāte atbilstoši Stratēģijas 3.3. DAP cilvēkresursi un atbalsta funkcijas un 3.6. DAP darbību kavējošie faktori risinātajai problemātikai.
 
Pilnībā īstenot strukturālo reorganizāciju atbilstoši DAP reglamentam un palielināt cilvēkresursu kapacitāti DAP plāno un var veikt tad, ja DAP būs pieejams atbilstošs atlīdzībai paredzētais budžets.
 
Ģenerāldirektore                                                                                             Sandra Bērziņa
2015. gada ____. ___________________
 
 
___________________________________________________________________________
[1] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika (10. lpp.)
[2] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika (10. lpp.)
[3] VPP2020, 12.3. Dabas aizsardzība, Rīcības virziens mērķa sasniegšanai C2.3. (68. lpp.)
[4] VPP2020, 11.3. Dabas aizsardzība, Politikas rezultāts C2 (43. lpp.)
[5] VPP2020, 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (14. lpp.)
[6] VPP2020, 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (14. lpp.)
[7] VPP2020, 12.3. Dabas aizsardzības, Rīcības virziens C1.1. (67. lpp.)
[8] Apstiprinātas ar MK 2013. gada 7. augusta rīkojumu Nr. 361.
[9] VPP2020 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (14. lpp.)
[10] VPP2020 4.2. Problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku (25. lpp.)
[11] VPP2020 4.3. Svarīgākie pasākumi un ieguvumi (26. lpp.)
[12] VPP2020 12.3. Dabas aizsardzība, Rīcības virziens C4.3. (69. lpp.)
[13] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 5. rezultāts (11. lpp.)
[14] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 1. rezultāts (11. lpp.)
[15] VPP2020, 12.3. Dabas aizsardzība, Rīcības virziens mērķa sasniegšanai C3.1. (68. lpp.)
[16] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika (11. lpp.)
[17] VPP2020, 11.3. Dabas aizsardzība, Rezultatīvais rādītājs C1.1. (43. lpp.)
[18] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 5. rezultāts (11. lpp.)
[19] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 5. rezultāts (11. lpp.)
[20] VPP2020, 11.3. Dabas aizsardzības, Darbības rezultāts C3.1. (44.lpp.)
[21] VPP2020, 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (17. lpp.)
[22] VPP2020, 12.3. Dabas aizsardzība, Rīcības virziens mērķa sasniegšanai C2.1. (68. lpp.)
[23] VPP2020, 11.3. Dabas aizsardzība, Politikas rezultāts C2.1. (43. lpp.)
[24] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika (10. lpp.)
[25] VPP2020, 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (17. lpp.)
[26] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika (10. lpp.)
[27] VPP2020, 12.3. Dabas aizsardzība, Rīcības virziens mērķa sasniegšanai C1.2. (67. lpp.)
[28] VPP2020, 2. Horizontālie jautājumi vides aizsardzībā, sasniedzamie mērķi un rīcības virzieni mērķu sasniegšanai, 2.3. Svarīgākie pasākumi un ieguvumi, 7. punkts (22. lpp.)
[29] VPP2020 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (14. lpp.)
[30] VPP2020, 11.9. Vides monitorings, Politikas rezultāts M4 (56. lpp.)
[31] VPP2020, 11.9. Vides monitorings, Darbības rezultāts M4 (57. lpp.)
[32] VPP2020 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (14. lpp.)
[33] VARAM stratēģija 1.3. VARAM prioritātes, 5. prioritāte (6. lpp.)
[34] VPP2020, 12.3. Dabas aizsardzība, Rīcības virziens C.3.2. (69. lpp.)
[35] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 3. rezultāts (11. lpp.)
[36] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 3. rezultāts (11. lpp.)
[37] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 3. rezultāts (11. lpp.)
[38] http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/financing/docs/ENV-12-018_LR_Final1.pdf (27. lpp.)
[39] VPP2020, 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā 15. lpp.
[40] VPP2020, 2. Horizontālie jautājumi vides aizsardzībā, sasniedzamie mērķi un rīcības virzieni mērķu sasniegšanai, 2.3. Svarīgākie pasākumi un ieguvumi, 4. punkts (22. lpp.)
[41] VPP2020, 12.1. Horizontālie jautājumi, sasniedzamie mērķi un rīcības virzieni mērķu sasniegšanai, Rīcības virziens A5.11. (64. lpp.)
[42] Pēc DAP kontroles funkciju apjoma izvērtēšanas, prioritāšu noteikšanas un vadlīniju izstrādes pārbaužu skaits tiks precizēts
[43] Pēc DAP kontroles funkciju apjoma izvērtēšanas, prioritāšu noteikšanas un vadlīniju izstrādes pārbaužu skaits tiks precizēts
[44] VARAM stratēģija, 1.5.2. Dabas aizsardzības politika, 4. rezultāta formulējums (11. lpp.)
[45] VARAM stratēģija, 1.6. VARAM darbības spēju izvērtējums (43. lpp.)
[46] VPP2020, 11.3. Dabas aizsardzība, rezultatīvais rādītājs C4.2. (44. lpp.)
[47] Tūrisma attīstības valsts aģentūras Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2011. – 2015. gadam, 7.3.2. Latvijas stratēģiskie tūrisma produkti, Dabas tūrisms (30.-33. lpp.)
[48] Ar MK 2014. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 326 apstiprinātās „Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam” (30., 42., 43. lpp.)
[49] VPP2020, 1.3. Esošās situācijas raksturojums vides aizsardzības politikā (16. lpp.)
[50] VPP2020, 11.1. Horizontālie jautājumi, Politikas rezultāts A3 (40. lpp.)
[51] VPP2020, 11.3. Dabas aizsardzība, Politikas rezultāts C4 (44. lpp.)
[52] Rādītājs ir atkarīgs no privātpersonu iesniegtajiem pieprasījumiem
[53] Rādītājs atkarīgs no piedāvājuma tirgū
[54] VPP2020, 12.3. Dabas aizsardzība, Rīcības virziens mērķa sasniegšanai C4.1. (69. lpp.)
[55] VPP2020, 11.3. Dabas aizsardzība, Darbības rezultāts C4.1. (44. lpp.)
[56] Atbilstoši MK 2013. gada 29. janvāra noteikumiem Nr. 66 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību”
[57] Atbalstīta ar MK 2012. gada 13. februāra rīkojumu Nr. 72 „Par Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās”
[58] MK 2010. gada 14. decembra ieteikumu Nr. 2 „Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 19.1. apakšpunkts
[59] VPP2020, 12.1. Horizontālie jautājumi, sasniedzamie mērķi un rīcības virzieni mērķu sasniegšanai, Rīcības virziens A5.11. (64. lpp.)