Zaņas lejteces atsegumi

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Zaņas senlejā un ielejā, Vadakstes līdzenumā, Viduslatvijas zemienes galējos rietumos.

Dabas pieminekļa nozīmīgākie ģeoloģiskie veidojumi ir juras sistēmas Kelloveja stāva iežus - kaļķakmeņus, tumšus mālus un smilti, saturošie atsegumi. Ieži pārsvarā ir veidojušies kā jūras izcelsmes nogulumi, to starpā arī ar bagātīgu fosīlo atlieku  saturu, kas literatūrā minēta kā Zaņas svīta. No fosīlijām atrastas belemnītu, amonītu, brahiopodu, gliemeņu, jūras eža un zaura Peloneustes sp. atliekas. Vēl ģeoloģiski nozīmīgi ir kvartāra sistēmas nogulumu atsegumi, kupolveida avotkaļķu izgulsnējums, avoti un avoksnāji, kā arī pati senleja kā pēdējā leduslaikmeta raksturīga reljefa forma.

Teritorijas reljefs un reljefu veidojošie nogulumi veidojušies vēlajā pleistocēnā, pēdējā apledojuma noslēgumā. Juras sistēmas nogulumi gandrīz visos atsegumos ir sastopami kā ieslēgumi kvartāra glaciālo nogulumu slāņkopās, nevis in situ stāvoklī.

Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*), eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430), nogāžu un gravu meži (9180*), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*), avoti kas izgulsnē avotkaļķus (7220*). Teritorijā atrodas atsevišķu retu un aizsargājamu augu atradnes.
Kvalitatīvas nelielas upītes un to ietverošas senlejas ainavas ar mežiem, pļavām , nelieliem iežu un nogulumu atsegumiem.