Stoķu klintis un Patkula ala karte

Dabas piemineklis sastāv no smilšakmeņu atsegumu joslas ar kopējo garumu 75 m, ieskaitot nelielu pārtraukumu, kā arī 4 dažāda lieluma alām.

Dabas piemineklis ir izvietots 20 m dziļajā Vaidavas (Strīķupes) ielejā, upes kreisajā krastā, netālu no Stoķu mājām.

Lielākās no alām - Patkula alas eju kopgarums ir 80 m. 

Stoķu klintis un Patkula ala
Stoķu klintis un Patkula ala. Foto: Dainis Ozols

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0442000
Administratīvais iedalījums: Valmieras novads, Vaidavas pagasts un Cēsu novads, Raiskuma pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidu galā, Strīķupes senlejā.

Dabas piemineklis sastāv no vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegumu joslas ar kopējo garumu 75 m, ieskaitot nelielu pārtraukumu, kā arī 4 dažāda lieluma alām. Dabas piemineklis ir izvietots 20 m dziļajā Vaidavas (Strīķupes) ielejā, upes kreisajā krastā, netālu no Stoķu mājām. Atsegumu augstums ir līdz 5 m. Lielākās no alām - Patkula alas eju kopgarums ir 80 m. Teritorijā ir divi avoti, kuru ūdensdeve ir aptuveni 1 un 0,5 L/sek.

Patkula ala ir pieskaitāma Latvijas lielākajām alām. Atsegumos un alu sienās sastopamie Burtnieku svītas smilšakmeņi, kuri citur tuvākajā apkārtnē atsegtā veidā nav sastopami.

Nozīmīgākie ģeoloģiskie objekti šajā dabas piemineklī ir alas. Kopskaitā 4 alas ir novērojamas atsegumu joslas centrālajā un ziemeļu daļā:

  1. Patkula ala ir vislielākā - kopumā, ir 80 m gara. Alas ieejas augstums ir 3,2 m, tā apakšā ir 1,7 m plata. Ala dalās 2 ejās, pa labi izvietotā eja ir garāka un platāka. Vietām abas ejas savienojas un veido kolonas un tuneļus.
  2. Otrajai alai ir 2 ejas: kreisā - 2,5 m; labā - 5 m gara. No kreisās alas ejas iztek avots ar debitu aptuveni 0,5 l/s.
  3. Trešā ala ir izveidojusies gar subvertikālu plaisu (lūzumu) un tās garums ir vismaz 4 m. No alas iztek avots ar debitu vismaz 1 l/s. Šo avotu, domājams, sauc par Stoķu svētavotu (Veselības avotiņu).
  4. Ceturtajai alai ir liela ieejas niša un tās garums ir aptuveni 5 m.

Atsegumus veido raksturīgs rūsgans vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens. Smilšakmeņos dominē muldveida slīpslāņojuma tekstūras un vērojamas plaši izplatītas vizlaini mālainas kārtiņas uz slīpajiem slānīšiem – plūdmaiņu pazīmes. Pēc pašreizējā viedokļa, Burtnieku laikposmā Baltijas devona baseina ziemeļu daļā ir attīstījusies plūdmaiņu ietekmēta delta.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājams biotops: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk