Pūsēnu kalns karte

Kāpa tiek uzskatīta par visaugstāko Baltijas jūras piekrastes kāpu Latvijā. Pūsēnu kāpa, pirms tās daļējas norakšanas, bijusi izometriska ar caurmēru aptuveni 350 m. Pašreizējais nenoraktās daļas garums austrumu-rietumu virzienā ir aptuveni 260 m, bet ziemeļu-dienvidu virzienā aptuveni 280 m. Kāpas absolūtais augstums 37,0 m, bet relatīvais augstums no kāpas piekājes karjera pusē - aptuveni 29 m, savukārt ziemeļu un austrumu pusē sasniedz pat 31 m.

No kāpas virsotnes, karjera nogāzes pusē, paveras lielisks skats uz apkārtējo ainavu - pāri pamestajai karjera teritorijai un apmežotai piejūras kāpu joslai redzama jūra.

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Bernāti
Kods: LV0441040
Administratīvais iedalījums: Dienvidkurzemes novads, Nīcas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Bārtavas līdzenumā, Baltijas jūras piekrastes kāpu joslā.

Kāpa tiek uzskatīta par visaugstāko Baltijas jūras piekrastes kāpu Latvijā. Pūsēnu kāpa, pirms tās daļējas norakšanas, bijusi izometriska ar caurmēru aptuveni 350 m. Pašreizējais nenoraktās daļas garums austrumu-rietumu virzienā ir aptuveni 260 m, bet ziemeļu-dienvidu virzienā aptuveni 280 m. Kāpas absolūtais augstums 37,0 m, bet relatīvais augstums no kāpas piekājes karjera pusē - aptuveni 29 m, savukārt ziemeļu un austrumu pusē sasniedz pat 31 m.

Pūsēnu kalns ir viena no kāpām, kas ietilpst Papes-Jūrmalciema-Bernātu kompleksajā kāpu grēdā. Šajā grēdā izšķir divus kāpu posmus, Papes-Jūrmalciema un Jūrmalciema – Bernātu posmu. Šos posmus pa vidu pārrauj aptuveni 1,5 km garš pārpūsto smilšu iecirknis, kas izveidojies pēc mežu izciršanas un ugunsgrēka pirms vairāk nekā 300 gadiem. Abus kāpu posmus raksturo gar jūras krastu paralēli esošu kāpu grēda, kas ir veidojušās pēdējo Baltijas jūras stadiju laikā. Dziļāk sauszemē seko otrs kāpu valnis, kas ir vēja deformēto parabolisko kāpu un tām līdzīgo grēda. Šīs kāpas tiek saistītas ar Litorīnas jūras stadiju un tās norobežojušas lagūnu joslu līdzenumu no jūras.

Vēsturiski šīs kāpu joslas ir bijušas apmežotas, tomēr mežu izciršanas un ugunsgrēka, kas notika pirms aptuveni  300 gadiem, rezultātā, šīs kāpu joslas atkārtoti aktivizējās un kļuva par plūstošajām kāpām, kuras apturēt dažviet izdevās 18. gadsimta 40. gados. Rezultātā kāpas ir pārpūstas un vēja deformētas. 20. gadsimta 70.-80. gados Pūsēnu kalna D un R pusē tika ierīkots karjers, kur iegūtās smiltis izmantotas silikātķieģeļu ražošanai, rakšanas darbi pārtraukti 80. gadu vidū. Karjera teritorija pašlaik ir aptuveni  8 ha, un, lai gan speciāla rekultivācija šai teritorijai nav veikta, ir tendence lēni aizaugt.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2130*), mežainās jūrmalas kāpas (2180) un veci vai dabiski boreāli meži (9010*).

No kāpas virsotnes, karjera nogāzes pusē, paveras lielisks skats uz apkārtējo ainavu - pāri pamestajai karjera teritorijai un apmežotai piejūras kāpu joslai redzama jūra.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk