Kalnamuižas kraujas karte

 Dabas pieminekli veido ainaviski izteiksmīgs Amulas senlejas posms ar diviem lielākiem augšdevona iežu atsegumiem. Dabas pieminekļa teritorijā atrodas arī vairāki dižkoki.

Kalnamuižas kraujas

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja.
Kods: LV0441750
Administratīvais iedalījums: Tukuma novads, Matkules un Kandavas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Amulas un Abavas senlejās, depresijā starp Ziemeļkursas un Dienvidkursas augstienēm.

Dabas pieminekli veido ainaviski izteiksmīgs Amulas senlejas posms ar diviem lielākiem augšdevona iežu atsegumiem.

Upes lejtecē dabas pieminekļa teritorijā atrodas 14 m augsts smilšakmeņu, dolomītu un citu iežu atsegums, kas ir Ogres svītas Lielvārdes un Rembates ridu stratotips, kā arī Stipinu svītas Imulas ridas parastratotips un ietver arī Bauskas ridas iežus.

Otrs atsegums, kas atrodas augšup pa upi, ir līdz 35 m augsts. Tā pamatnē ir Stipinu svītas Bauskas ridas dolomīti, kam transgresīvi uzguļ smilšakmeņu, mālu un dolomītmerģeļu slāņkopas, kas ir Amulas svītas un Elejas svītas Purviņu ridas stratotips, un augšdevona Frana un Famena stāvu robežas etalons Latvijā.

Purviņu ridas dolomītmerģeļiem raksturīgas akmeņsāls gliptomorfozes  - minerāla halīta kristālu nospiedumi. Kraujas vidusdaļa ir aizbirusi, bet augšdaļā atsedzas Elejas svītas Cimmermaņu ridas ieži - smilšakmeņi, dolomīti u.c. Atsegumos atrodamas fosilās atliekas: Lielvārdes ridā – Bothriolepis evaldi, Rembates ridā – Bothriolepis maxima un Psammosteus falcatus, Amulas svītā – Psammosteus sp., Bothriolepis curonica, Bothriolepis cf. ornata un Devononchus sp., Elejas svītas Purviņu ridā - Bothriolepis cf. curonica un Grossilepis spinosa, kā arī Famena stāvam raksturīgas augu sporas.

Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: nogāžu un gravu meži (9180*), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), smilšakmens atsegumi (8220), aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*), kā arī vairāki dabas pieminekļi - dižkoki.

Dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs, galvenokārt, ģeoloģijas zinātnēm, bet vērtīgs arī kā augstvērtīga ainaviska teritorija ar būtiskām dzīvās dabas vērtībām.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk