Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Trapenes līdzenumā, Vaidavas labajā krastā.
Dabas pieminekli 10 m augstajā Vaidavas upes krastā veido augšējā devona Franas stāva Pļaviņu svītas dolomītu atsegumi. Grūbes dolomīta atsegumu joslas garums ir 110 m. Atsegumu josla ir gandrīz nepārtraukta un vislielākais atsegums 4,5 m augstumā ir vērojams joslas ziemeļu daļā. Dolomītiem raksturīga slāņota uzbūve, dažāda biezuma plātnes, tie ir bagāti ar kavernām, kas veidojušās organismu atlieku šķīšanas rezultātā. Viens no samērā retajiem Pļaviņu svītas dolomītu atsegumiem Ziemeļvidzemē un viens no retajiem (lai gan neliels) Apes tipa dolomītu („apītu”) atsegumiem. Dolomītos labi novērojamas fosīlijas un sekundārie kalcīta kristāli.
Dabas pieminekļa vērtīga sastāvdaļa ir arī nelielais avots kraujas vidusdaļā, kam ierīkota mākslīga izteka. Šī ir vienīgā labi pieejamā dabas pieminekļa daļa.
Vislielākajā atseguma daļā ir šāds augšējā devona Pļaviņu svītas dolomītu ģeoloģiskais griezums (no lejas uz augšu):
- slānis. 0,0-0,8 m. Dolomīts ar plātņu biezumu 5-10 cm, ar regulāru uzbūvi, maz kavernu.
- slānis. 0,8-1,25 m. Dolomīts (1 plātne) stipri kavernozs sakarā ar stromatoporu, iespējams, arī citu fosīliju klātbūtni.
- slānis. 1,25-1,5 m. Dolomīts, regulāri plātņains (3 plātnes), bez kavernām.
- slānis. aptuveni 1,5-2,7 m. Dolomīts, vidēji kavernozs, vidēji plātņains (plātņu biezums 10-15 cm), vietām sīkplātņains. Kavernas ir nevienmērīgi izkliedētas, tās galvenokārt ir stromatoporu fosīliju vietā.
- slānis. aptuveni 2,7-3,7 m. Dolomīts, sīkplātņains (plātņu biezums ap 5 cm), regulāri plātņains. Ir vidēji daudz kavernu nelielu fosīliju (gliemežu vai brahiopodu) vietā.
- slānis. aptuveni 3,7-4,5 m. Dolomīts, viendabīgs, bez kavernām, no vidēji līdz ļoti sīki plātņainam.
Rupjkristālisko Apes tipa dolomītu „apītu” šajā atsegumā nav. Otrā un ceturtā slāņa atsegumā, kā arī citur kavernās ir daudz kalcīta žeodu. Apes tipa dolomīti Grūbes dolomīta atsegumā tika novēroti tikai vienā 0,6 m augstā un 5 m platā atsegumā pamesta karjera dienvidu malā. Apīti šeit ir stipri kavernozi, pateicoties izšķīdušām stromatoporu fosīlijām.
Devona Pļaviņu laikposmā karbonātiskās nogulas tagadējā atseguma apkārtnē (baseina austrumu daļā) uzkrājās seklā jūrā ar ūdens sāļumu tuvu normālam.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamais biotops: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).
No mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem dabas piemineklī novērojama upes sānu erozija un pazemes ūdeņu izplūde.
Grūbes HES dambis ir uzmūrēts uz Pļaviņu svītas dolomītiem, kuri labi redzami skatoties no upes lejteces puses. HES būvēm ir kultūrvēsturiska vērtība.
