Dabas pieminekli veido augšējā devona Amatas un Pļaviņu svītu atsegumu josla Amatas senlejas nogāzē, kā arī Bruņa ala Pļaviņu svītas dolomītos, kas izveidojusies kā ledāja tektonikas plaisa.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440270
Administratīvais iedalījums: Cēsu novads, Drabešu pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
Teritorija ir izvietojusies pārejas joslā no Vidzemes augstienes uz Gaujavas zemieni, Amatas senlejā, upes labajā krastā.
Dabas pieminekli veido augšējā devona Amatas un Pļaviņu svītu atsegumu josla Amatas senlejas nogāzē, kā arī Bruņa ala Pļaviņu svītas dolomītos, kas izveidojusies kā ledāja tektonikas plaisa. Bruņa alas garums ir 21 m.
Teritorijā ir pārstāvēts augšējā devona Amatas un Pļaviņu svītas robežintervāls. Amatas svītas smilšakmeņos ir daudz karbonātu veidojumu – gan devona perioda subaerālos apstākļu liecinieki dolokrēti, gan pazemes ūdeņu darbības rezultātā formējušies lodīšu smilšakmeņi ar kalcīta cementu. Dolokrēti ir senās tuksnešu karbonātiskas garozas, kas sastāv no minerāla dolomīta. Tās ir plaši aprakstītas Amatas svītas augšējā daļā Latvijā.
Šie veidojumi liecina par subaerālajiem apstākļiem Amatas laikposma beigās – jūras regresijas laikā. Dolokrēti Amatas svītas nogulumos bieži sakrīt ar smilšakmeņu slīpslāņojumu un citām tekstūrām. Bieži tie veido masīvas plātnes ar neregulāru apakšējo daļu, kā arī subvertikālas dzīslas. Ir vērojamas arī šūnveida tekstūras – dolomīta veidotas šūnas, ko aizpilda māls.
Dabas pieminekļa robežās Pļaviņu svītas dolomītu atsegumu joslas garums pamatkrasta augšdaļā ir 290 m, un dolomīta atsegumi turpinās arī ārpus aizsargājamās teritorijas robežas. Amatas svītas smilšakmeņu atsegumu joslas (ar pārtraukumiem) kopējais garums ir 190 m. Kraujas kopējais augstums ir 30 m, bet labāko Amatas un Pļaviņu svītas iežu atsegumu kopējais augstums ir aptuveni 15 m.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), nogāžu un gravu meži (9180*).
Dabas pieminekļa teritorijā samērā aktīvi izpaužas tādi mūsdienu ģeoloģiskie procesi kā noslīdeņi, kas sevišķi skar Amatas un Pļaviņu svītas kontakta zonu ar mālainiem nogulumiem.
Dabas pieminekļa teritorijā ietverta tā Amatas labā pamatkrasta daļa, kurā ir Amatas svītas smilšakmeņu ar dolokrētiem atsegumi, kā arī Bruņa alas apkārtne. Nav ietverts viss Amatas labā pamatkrasta posms, kur kraujas augšdaļā atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti, jo tie ir izplatīti šajā līmenī lielā daļā Amatas ielejas no Melturu kroga līdz Ainavu kraujai.