LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Biežāk uzdotie jautājumi

1. Vai Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi ir aizsargājami Latvijā?

2. Vai „sarkanajā grāmatā” iekļautās sugas ir aizsargājamas?

3. Vai ir atļauts noņemt baltā stārķa ligzdas un iegūt citu nemedījamo dzīvnieku sugu īpatņus?

4. Vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir atļauts izstrādāt skolēnu un studentu pētnieciskos darbus?

5. Vai vietējo un eksotisko savvaļas dzīvnieku sugu tirdzniecība ir atļauta?

6. Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi un kāpēc tās tiek veidotas?

7. Kā lai uzzinu, kurā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā atrodas mans īpašums?

8. Kurā iestādē jāiesniedz dokumenti kompensācijas saņemšanai?

9. Kas ir Natura 2000 un kā lai es zinu, vai mans īpašums atrodas Natura 2000 teritorijā?

10. Kādi dokumenti jāaizpilda, lai pieteiktos kompensācijai Dabas aizsardzības pārvaldē?

11. Kāds ir dokumentu iesniegšanas termiņš kompensācijas saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē?

12. Cik lielu kompensāciju saņemšu?

13. Ko darīt ar bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas sugu dzīvniekiem?

14. Ko darīt, ja jūras krastā pavasarī tiek pamanīts roņu mazulis?
15. Kā notiks Latvijas dabas vērtību apzināšana jeb dabas skaitīšana?





***************************************

Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi nav tiešā veidā aizsargājami Latvijā, taču Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EKK „par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir jāveic īpaši pasākumi tās teritorijā sastopamo Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai. Šīs direktīvas nosacījumi Latvijas Republikas normatīvajos aktos galvenokārt tiek ieviesti ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Viens no šādiem pasākumiem ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošana teritorijās ar augstu Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu sastopamību, kas paredz saimnieciskās darbības un cita veida antropogēnās darbības ierobežošanu.
Vairums Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu atbilst Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu veidiem. Piemēram, Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops „91D0* Purvaini meži” lielā daļā gadījumu atbilst Latvijā īpaši aizsargājamam biotopam „Veci un dabiski purvaini meži”. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8.panta otrā daļu Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi, kas nodrošina iespēju saglabāt dabiskas un bioloģiski augstvērtīgas dzīvotnes, kas atrodas atstatus no citām šādām dzīvotnēm.
Vairāk informācijas par šo jautājumu iespējams iegūt DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļā


***************************************

„Sarkanā grāmata” ir sistemātisks informācijas apkopojums par retajām un izmirstošajām sugām, kas iekļauj gan sugu apdraudētības un izplatības novērtējumu, gan taksonomisko piederību. Līdz ar to „sarkanajai grāmatai” ir informatīvs raksturs, bet ne juridisks spēks. Savukārt Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts ir noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem un ietver 775 savvaļas sugu. Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā ir iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus, kā tas noteikts Sugu un biotopu aizsardzības likumā 8.panta pirmajā daļā. Šīs sugas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, un pasākumi šo sugu aizsardzībai ir noteikti Sugu un biotopu aizsardzības likumā un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanu savvaļā tiek aizsargāti to dabiskie biotopi jeb dzīvotnes, veidojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un daļai sugu arī mikroliegumus. Aizliegta šo sugu īpatņu iegūšana un apzināta traucēšana savvaļā, kā arī īpatņu izmantošana komerciāliem mērķiem un citas darbības, kas negatīvi ietekmē šo sugu pastāvēšanu savvaļā.
Vairāk informācijas par šo jautājumu iespējams iegūt DAP Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļā.


***************************************

Baltais stārķis ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā līdz ar to ir aizliegta ne tikai dzīvu baltā stārķa īpatņu iegūšana, bet arī stārķu ligzdu noņemšana un postīšana, kā to nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11.pants. Tomēr stārķa ligzdu noņemšana ir pieļaujama gadījumos, kad tā rada apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai. Piemēram, uz dzīvojamās mājas skursteņa uzcelta stārķa ligzda rada apdraudējumu konkrētās mājas iedzīvotājiem apkures sistēmas izmantošanas laikā. Līdzīgi uz elektroapgādes līniju balsta stabiem uzceltās stārķa ligzdas sava ievērojamā svara dēļ rada apdraudējumu sabiedrības veselībai un drošībai, veicinot balsta stabu sasvēršanos un nogāšanos, kā arī radot traucējumus elektroapgādē.
Tomēr, lai noņemtu baltā stārķa ligzdu ir nepieciešams saņemt nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju. Pirms atļaujas izsniegšanas Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē plānotās darbības pamatotību, iespējamās alternatīvās metodes un paredzamo ietekmi uz konkrētās sugas populāciju.
Tāda pati atļauja ir nepieciešama arī pārējo nemedījamo sugu tostarp īpaši aizsargājamo putnu, zīdītāju, rāpuļu, abinieku un bezmugurkaulnieku sugu indivīdu iegūšanai.
Vairāk informācijas par šo jautājumu iespējams iegūt DAP Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļā.


***************************************

Atkarībā no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas veida un konkrētās teritorijas zonējuma ir noteikti dažādi ierobežojumi cilvēka darbībām šajās teritorijās, lai novērstu šo darbību negatīvo ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu. Saskaņā ar Likuma par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 2.panta otro daļu viens no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveides nolūkiem ir saglabāt bioloģiski augstvērtīgas teritorijas, lai nodrošinātu tajās iespēju veikt zinātniskos pētījumus un sabiedrības izglītošanu. Tomēr pētnieciskās darbības veikšana ir jāpiesaka Dabas aizsardzības pārvaldē, un tā nedrīkst būt pretrunā ar konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem. Piemēram, pētījumi, lai noskaidrotu rekreācijas ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai šo teritoriju bioloģiskās daudzveidības izpētes pētījumi vairumā gadījumi ir pieļaujami īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Lai saņemtu atļauju pētniecisko darbību veikšanas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir jāiesniedz iesniegums konkrētā reģiona DAP Reģionālajā administrācijā vai gadījumā, ja pētījumu plānots veikt vairāku DAP Reģionālo administrāciju teritorijās, DAP Dabas aizsardzības departamentā. 
Vairāk informācijas par šo jautājumu iespējams iegūt DAP Reģionālajās administrācijās un Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļā.


***************************************

Ierobežojumi savvaļas sugu tirdzniecībai izriet no to apdraudētības pakāpes, kas tiek juridiski pamatota iekļaujot attiecīgo sugu dažādās starptautiskajās vienošanās un Latvijas normatīvajos aktos.Latvijas teritorijā ir aizliegta jebkādu čūskveidīgo dzīvnieku, jūras zīdītāju, primātu, krokodilu kārtas un plēsēju kārtas savvaļas dzīvniekus, neatkarīgi no to apdraudētības pakāpes savvaļā, kā tas noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Citu eksotisko savvaļas sugu tirdzniecība ir aizliegta vai kontrolēta ar speciālu atļauju un sertifikātu sistēmu, ja šīs sugas ir iekļautas CITES jeb 1973.gada Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām vai ar to saistīto Eiropas Savienības regulu pielikumos.
Savukārt vietējo īpaši aizsargājamām savvaļas sugu tirdzniecība un cita veida komerciāla izmantošana ir aizliegta, kā tas noteikts Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11.panta 5.punktā. Nemedījamo savvaļas dzīvnieku sugu tirdzniecība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja tirgotājs spēj pierādīt šo īpatņu legālu izcelsmi, kas saskaņā ar Medību likuma 11.panta pirmo daļu ir Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauja.
Vairāk informācijas par šo jautājumu iespējams iegūt DAP Reģionālajās administrācijās un Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļā.


***************************************

??? 6.Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi un kāpēc tās tiek veidotas?

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek veidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīvotnes, savdabīgas un Latvijai raksturīgas dabas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus), nodrošināt zinātnisko pētniecību un vides pārraudzību, kā arī saglabāt sabiedrības atpūtai un izglītošanai nozīmīgas teritorijas. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaits un platības nav pastāvīgas – reaģējot uz izmaiņām dabas daudzveidībā un cilvēku darbībā, tiek veidotas jaunas teritorijas vai likvidētas iepriekšizveidotās, tiek mainītas teritorijas robežas vai veids, apvienotas tuvumā esošas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Latvijā tiek izdalīti 8 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi, kā to nosaka Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām II nodaļa
  • Dabas rezervāti (pēc 2014. gada informācijas Latvijā ir 4 dabas rezervāti ) ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, izslēdzot visus dabas resursi no saimnieciskās un cita veida antropogēnās darbības. Dabas rezervātos nelielās platības var būt zonas, kurās atļauta ierobežota saimnieciskā, rekreācijas, izglītojošā vai citāda darbība, kas neapdraud dabas vērtību saglabāšanos un nav pretrunā ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas rezervāta izveidošanas mērķi, piemēram, lai zālāji neaizaugtu, ir atļauta zāles pļaušana.
  • Dabas liegumi (Latvijā - 261) ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus.
  • Biosfēras rezervāts (Latvijā - 1) ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālajās zonās atkarībā no tajā atļautās saimnieciskās, rekreācijas, izglītojošās vai cita veida darbības, kas nav pretrunā ar šīs teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un biosfēras rezervāta izveidošanas mērķi.
  • Nacionālie parki (Latvijā - 4) ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Rezervāta jeb stingrā režīma zonā visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās darbības un citādas antropogēnās ietekmes, savukārt citās zonās atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru.
  • Dabas parki (Latvijā - 42) ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
  • Dabas pieminekļi (Latvijā - 355) ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, piemēram, aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku un akmeņu saglabāšanu, kā arī to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija 10 metru rādiusā ap akmeņiem un teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā koka vainaga projekcijas.
  • Aizsargājamās jūras teritorijas (Latvijā - 7) ir vietas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, kuras izveidotas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai.
  • Aizsargājamo ainavu apvidi (Latvijā - 9) ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt raksturīgo ainavu un tos ainavas elementus, kas ir būtiski aizsargājamo sugu un biotopu ekoloģisko funkciju nodrošināšanai, Latvijai raksturīgajai kultūrvidei un ainavas daudzveidībai. Šī veida īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek veidotas arī, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu apsaimniekošanu.
 Vairāk informācijas par šo jautājumu iespējams iegūt DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļā, DAP interneta vietnes sadaļā ĪADT  un dabas datu pārvaldības sistēmā „OZOLS”.


***************************************

Vairākas iespējas:
  • ja īpašumā noteikts mikroliegums, informācija par izveidotā mikrolieguma platību, noteiktajiem ierobežojumiem utt. ir iekļauta kompetentās iestādes (Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde vai Zemkopības ministrija) lēmumā par mikrolieguma izveidošanu, kas tiek nosūtīts zināšanai zemes īpašniekam.
  • no normatīvajiem aktiem. Šajā gadījumā jāizstudē visi normatīvie akti, kuros noteikti dabas parku, dabas liegumu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežu apraksti un koordinātas.
  • sadaļās par īpaši aizargājamām dabas teritorijām plānošanas reģionos ir kartes ar konkrētajā reģionā esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to sadalījums pa novadiem:
  • precīzāku informāciju par īpašuma atrašanās vietu un tajā noteiktajiem ierobežojumiem var iegūt no Dabas datu pārvaldības sistēmas „Ozols”. Lai vieglāk sameklētu nepieciešamo informāciju, var izmantot lietotāja rokasgrāmatu.
 
***************************************
  • Lauku atbalsta dienestā dokumenti ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā jāiesniedz tad, ja īpašums atrodas kādā no Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000).
  • Dabas aizsardzības pārvaldē dokumenti ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā jāiesniedz, ja īpašums neatrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijā (Natura 2000). 


***************************************


***************************************

Lai pieteiktos ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē, jāaizpilda Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumu Nr. 891 „Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru” pielikumā iekļautā veidlapa - iesniegums kompensācijas saņemšanai.
Veidlapa kompensācijas saņemšanai ir pieejama arī Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
Neviens cits dokuments iesniegumam nav jāpievieno.


***************************************

Iesniegums kompensācijas saņemšanai jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē līdz attiecīgā gada 15. maijam. Dabas aizsardzības pārvalde ir tiesīga neizskatīt iesniegumus, kas saņemti pēc noteiktā termiņa.
Ja persona attaisnojošu apstākļu dēļ ir nokavējusi iesnieguma iesniegšanai noteikto termiņu, viņa līdz ar iesnieguma iesniegšanu var lūgt Dabas aizsardzības pārvaldi atjaunot procesuālo termiņu iesnieguma iesniegšanai, pievienojot pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojošus iemeslus.


*************************************** 

Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no ierobežojuma apjoma.
  • lauksaimniecības zemēs – 44 EUR par hektāru;
  • meža zemēs:
    •  ja aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība – 157 EUR par hektāru;
    • aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē – 157 EUR par hektāru;
    • aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē – 128 EUR par hektāru;
    • aizliegta koku ciršana kailcirtē – 43 EUR par hektāru.
 Mikroliegumos parasti aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, savukārt dabas pieminekļu teritorijās – aizliegta koku ciršana kailcirtē.


***************************************

??? 13. Ko darīt ar bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas sugu dzīvniekiem?

Dzīvnieku aizsardzības likuma 7.pants nosaka, ka slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība. Tomēr, lai ievērotu šī un citu ar dabas aizsardzības saistīto likumu prasības, ir jāizvērtē konkrētās situācijas apstākļi. Piemēram, vairumā gadījumu šķietami bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši putnu mazuļi patiesībā saņem vecāku aprūpi, kamēr cilvēka iejaukšanās, pārtraucot šo mazuļu un vecāku saikni, radot paaugstināta stresa apstākļus un nespējot nodrošināt nepieciešamo barību un barošanas režīmu, noved pie drīzas putna bojāejas vai nespējas patstāvīgi izdzīvot savvaļā. Tāpat dabiskos apstākļos bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks nereti nodrošina izdzīvošanas iespēju kādam citam savvaļas dzīvniekam. Tomēr, ja savvaļas dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ dzīvniekam ir sniedzama palīdzība. Pirmais solis šādos gadījumos ir sazināties ar vietējo pašvaldību, kam saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantuir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe, izveidojot dzīvnieku patversmes vai slēdzot līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par šo pakalpojumu sniegšanu. Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas nemedījamo sugu dzīvnieku nogādāšana uz dzīvnieku patversmi, veterinārārstam vai uz reģistrētu zooloģisko dārzu ir starp izņēmuma gadījumiem, kuros dzīvnieka ieguvei nav nepieciešams saņemt nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju, kā to paredz Ministru kabineta noteikumu 3.2. punkts.
Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu plēsīgo putnu, piemēram, vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu atrašanas gadījumā jāsazinās ar Latvijā pirmās savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidotāju Uģi Bergmani, zvanot 29485851. Savukārt pārējo nemedījamo sugu savainotos dzīvniekus iespēju robežās uzņem reģistrētie zooloģiskie dārzi.
Vairāk informācijas par šo jautājumu iespējams iegūt Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļā.


*************************************** 

Buklets Roņi Baltijas jūrā >>> (PDF 2.54 MB)