LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Latvijas diženākie koki
No 30.06.2016. Latvijas Radio ik rītu pirms plkst. 8:00 var klausīties jaunu rubriku "Latvijas diženākie koki". Katru reizi ceļs vedīs īsā ceļojumā uz kādu no Latvijas reģioniem, lai paraudzītos uz šiem dabas pieminekļiem - lielākajiem, resnākajiem, leģendām apvītajiem ozoliem, vītoliem, gobām un citiem dižkokiem.
 
LR1 30.06.2016. Zemgales krīvs
Ceļš ved uz Garozu Ozolnieku novadā, kur atrodas ap 300 gadu senais ozols - Zemgales krīvs. Dižkoks atrodas līdzās skolai un ir labi saglabājies. Tagad to apdzīvo putni kokā iekārtajā būrītī, bet senāk varenajā ozolā sēdējuši muzikanti. Senāk tas kalpojis teju par koncertzāli. Par koku stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Vita Caune.
LR1 31.06.2016. Baltais Vītols
Latgalē dižkoku reģistrā šie dabas pieminekļi pagaidām atzīmēti mazāk, taču vietējie pārliecināti, ka arī šis reģions ir dižkoku zeme. Viens no tādiem ir Baltais vītols pie Olūtu mājām Kaunatas pagasta Jaunslobodā. Par simtgadīgā koka vecumu liecina ne vien tā varenums, bet arī miza, kas it kā savijusies rupjās bizēs. Bet par sudrabainajām lapām esot atbildīga latviešu dievība Māra. Par vītolu stāsta Rāznas Nacionālā parka eksperte Regīna Indriķe.
LR1 01.06.2016. Budu dižozols
Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti Vitu Cauni diženākos kokus meklēt dosimies Dobeles pagastā. Tur atrodas Budu ozols, kurš gan nav pats diženākais pēc izskata, taču ir vienīgais zināmais senas dravniecības metodes piemineklis Zemgalē. Vēl šodien dižozola stumbrā redzams sarētojums, jo cilvēki tajā bija izveidojuši dori jeb bišu stropu.
 
Budu dižozols izmērā ir neliels, bet īpašs tieši ar cilvēku radīto bišu dobumu tajā.
LR1 02.06.2016. Kaives ozols
Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti Vitu Cauni dosimies uz Tukuma novada Sēmes pagastu aplūkot visdiženāko koku Baltijā – Kaives senču ozolu. Aptuveni 400 gadu senajam kokam visapkārt saliktas spēcīgas stutes, gluži tāpat kā cilvēkam - novecojot nereti nepieciešams spieķis, lai atbalstītos. Šodien dūšīgajam kokam ap stumbru vijas daudzas lentītes ar Lielvārdes jostas rakstu. Tās apsējuši kāzinieki, kas šeit braucot ozolam izlūgties svētību. Neskatoties uz cienījamo vecumu, dižozols arvien atjauno savu vainagu, plešas resnumā un pat kalpo par mājvietu daudzām citām dzīvības formām.
 
Ņemot vērā senā Kaives ozola labo stāvokli, tas savā vietā vēl palikšot arī nākamajām paaudzēm.
LR1 03.06.2016. Asticu osis
Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Asticu muižas teritorijā citu koku ielokā noslēpies, ar mīkstu zaļu sūnu paklāju noaugušais, Asticu osis, kuru arī lepni rotā dižkoka zīme. Koks senā pagātnē, iespējams, kalpojis kā īpašuma sargs jeb robežšķirtne, secina Rāznas Nacionālā parka eksperte Regīna Indriķe.
LR1 06.06.2016. Īve Rucavā
Šodien dosimies uz Rucavas novada Kalnišķiem, kur pie Ezergaļu mājām aug viena no ražīgākajām īvēm Latvijā, tautā to mēdz saukt par ogu īvi. Parastā īve ir viens no Latvijas skujkokiem – mēs zinām priedes, egles un kadiķus, taču ne visi savām acīm būs redzējuši īvi. Retā un aizsargājamā īve aug uz Nīcas un Rucavas novada robežas. Koka diametrs jau pietuvojies divu metru atzīmei. Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dienvidkurzemes pārstāvi Andri Maisiņu klātienē izmērot īvi, secinām, ka tās diametrs ir 1 metrs un 92 cm. Kāpēc koks ir tik īpašs un kāpēc sargājams, klausāmies Andra Maisiņa stāstītajā.
LR1 07.06.2016. Melnalkšņu birzs
Liepājā, Raiņa parka Austrumu daļā aug lieli un skaisti melnalkšņi. Esam pieraduši par dižkokiem uzskatīt ozolus, ošus, bet bieži vien aizmirstam pārējos kokus, kuri sasniedz dižkoka apmērus, apskatot melnalkšņu birzi Raiņa parkā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dienvidkurzemes pārstāvis Andris Maisiņš. Līdz 2012. gadam Liepājā auga otrs lielākais melnalksnis Latvijā, kurš sasniedza 4,29 cm apkārtmēru, un tas varēja dižoties arī ar lielāko koka vainagu Latvijā.
LR1 08.06.2016. Ciemgaļu mežābele
Maijā šeit iestādīja Ciemgaļu mežābeles atvasi, ko no potzara izaudzēja dārznieks Kārlis. Kuldīgas novada Turlavas pagastā vietējie īpaši lolo savu dižo mežābeli un vēlas to saglabāt nākamajām paaudzēm. Ciemgaļu mežābele ir ap 300 gadus veca. Laika zobs daiļo ābeli nav saudzējis, taču viens no atlūzušajiem zariem pamanījies iesakņoties. Tieši šo faktu apbrīno dabas draugi un pētnieki. Tā jau kādu laiku Ciemgaļu mežābeli zinātāji mēdz dēvēt par brīnumkoku. Eksperti izpētījuši, ka dižā mežābele steidzami jāglābj no tālākas bojāejas un zariem jāliek stutes. Ciemgaļu mežābeles krustmāte un Turlavas bibliotēkas vadītāja Sandra Brantevica vedina apskatīt šo brīnumkoku, kura apkārtmērs ir sasniedzis 3 metrus un 67 centimetrus.
 LR1 09.06.2016. Vēveru ozols
Dobeles novada Bērzes pagastā varenais Vēveru ozols stādīts 19. gadsimta vidū un nu tā apkārtmērs ir pieci ar pusi metru. Šis dižkoks īpašs ar to, ka ir teju vienīgais liecinieks par Latvijas laika viensētām tuvējā apkārtnē, jo tagad visapkārt ozolam plešas tikai labības lauki, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Vita Caune.
LR1 10.06.2016. Istras goba
Ludzas novadā Istras muižas teritorijā atrodama viena no dižākajām gobām Baltijā – Istras goba. Kokam ir ap 200 gadu, par ko liecina līdzās esošā 19. gadsimta muiža, pie kuras veidoti arī īpaši apstādījumi - redzamas vēl senu liepu rindas un citi dižkoki. Par Latgales dūšīgo gobu vairāk stāsta Rāznas Nacionālā parka eksperte Regīna Indriķe.
LR1 12.06.2016. Šobrīd apzināta un aizsargājama ir tikai piektā daļa dižkoku
Dižkokiem ir ne vien īpaša bioloģiskā vērtība, bet arī kultūrvēstures mantojuma nozīme. Pie varenajiem kokiem senču paaudzes lūgušas dievu, mielojušas veļus, svinējušas svētkus, ierīkojušas dores jeb bišu stropus. Šogad aprit 40 gadu kopš tika dibināta dabas entuziastu un inteliģences kustība ‘’Dižkoku atbrīvotāju grupa’’, kas vēl padomju laikos atrada veidu, kā rūpēties par varenajiem senču ozoliem un nepieļautu to iznīcināšanu meliorējamās platībās. Šodien par dižkoku aizsardzību atbild Dabas aizsardzības pārvalde, kas lēš, ka patlaban apzināti un aizsargājami ir vien piektā daļa dižkoku. Tiesa gan lielu rūpi par dižkokiem tur arī iedzīvotāji, kas arvien līdzīgi kā "Dižkoku atbrīvotāju grupa" dodas vareno koku meklējumos.