Lai mazinātu sadrumstalotās mežaudzes un veicinātu bioloģisko daudzveidību Rāznas Nacionālajā parkā, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) uzsākusi meža dabiskošanas plānošanu Krāslavas novada Andzeļu pagastā. Patlaban šajā teritorijā sadrumstalotās mežaudzēs līdzās nogabaliem ar noteiktām dabas vērtībām piekļaujas stādītās vienlaidus egļu audzes ar ievērojami mazāku bioloģisko vērtību.
Andzeļu pagasta Obiteļa meža mežaudzēs ar mehāniskiem paņēmieniem tuvāko mēnešu laikā nodrošinās mežaudžu dabiskošanu. Proti, tikts imitēti dabiskie traucējumi – vējgāzes un vējlauzes, lai veidotos atvērumi, kas dažādos gaismas apstākļus, ilgtermiņā veicinās dažāda vecuma audzes attīstību un dabiskajiem meža biotopiem līdzvērtīgu struktūru rašanos.
“Plānotie darbi Obiteļa mežā uzlabos apstākļus vairākām gaismas prasīgām sugām un mazinās kontrastu starp atšķirīgas izcelsmes un bioloģiskās vērtības mežaudzēm. Šobrīd esam jau apsekojuši teritoriju, veikuši tās izvērtējumu, atzīmējuši atvērumu veidošanās vietas un samarķējuši saglabājamos kokus, piemēram, jaunos ozolus. Obiteļa mežā ir vairāki nogabali, kuriem nepieciešama šāda dabiskošana. Sāksim ar nogabaliem 7,29 ha platībā, bet nākotnē šo darbu plānojam veikt arī citos šī meža nogabalos. Ar laiku šis mežs kļūs bagātāks, sugām un biotopiem daudzveidīgāks,” teic pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas atļauju un izvērtējumu sektora vecākā eksperte Sanita Putna.
Pārvalde veikusi mežu dabiskošanu jau 2017. gadā, kad 12 ha platībā dabiskoja mežus Rāznas Nacionālā parka Kaunatas pagasta Orehovkas apkārtnē. Tāpēc zināms, ka rezultāts nebūs tūlītējs, bet tas kļūs redzams tuvāko piecu gadu laikā. To apliecina arī Orehovkas meži, kur šobrīd egļu mežaudzes ir kļuvušas bioloģiski vērtīgākas, tajās ir saauguši lapu koki, dažādojas atvērumi, kas ļauj saglabāties atmirušajai koksnei un pamazām veidojas potenciālie meža biotopi.
Rāznas Nacionālajā parkā meži aizņem teju 50 % no kopējās parka platības. Reģionālā mērogā jaunākā nacionālā parka mežaudzēm raksturīgs neliels mežainums, liela audžu fragmentācija un meža masīvu mozaīkveida izplatība starp iekultivētajām lauksaimniecības zemēm. Daļa no mežaudzēm ir izveidojušās bijušajās lauksaimniecības zemēs, daudzviet veikta mežu stādīšana – platības apstādītas ar eglēm. Lielākā daļa no stādītajām egļu audzēm nav koptas un retinātas, kā rezultātā egles ir izaugušas, veidojot mežu ar ļoti blīvām egļu rindām un zemu bioloģisko daudzveidību.
Pārvaldes apsaimniekotajos īpašumos netiek veikta mežizstrāde saimnieciskos nolūkos. Bet mežu apsaimniekošanā tiek izmantotas metodes, kas saglabā un vairo teritorijas bioloģisko daudzveidību un potenciālo spēju veikt nozīmīgas ekoloģiskās funkcijas.