Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, Gaujas labajā krastā.
Dabas pieminekli veido Gaujas senlejas nogāze, līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, Kvēpenes ala un avots.
Alas ieeja atrodas lejpus 7 m augsta smilšakmens atseguma. Pie alas ieejas smilšakmens atsedzas tikai ieejas vietā. Alas eju kopgarums ir 60 metri un tā ir viena no garākajām Latvijas alām. Lielākais platums alā ir ap 3,5 m, lielākais augstums ap 2 m. Alai ir viena liela un divas mazākas sānu ejas. Galvenajai ejai ir trīs paplašinājumi un apmēram 10 sīkas sānu ejiņas. Kopumā, alā atrodami 6 smilšakmens pīlāri. Lielākajā alas telpā ir slīpa grīda, uz kuras labi saskatāmas izsīkušā avota tecēšanas vietas. Alai ir divas ieejas – lielā un mazā, pa kuru 2014.gadā izlīst vairs nevar, bet caur to vēl iespīd gaisma no ārpuses. Ala 1989. un 1990.gadā attīrīta no to pildošajiem nogulumiem, tāpēc tā vairs tikai nosacīti ir uzskatāma par dabisku alu.
Augšpus alas atrodas smilšakmens klints, kas ļoti biezi nosūnojusi. Tās pakājē ir 5 m dziļa niša. Aptuveni 100 m uz rietumiem no alas atrodas Kvēpenes iezis (14 m augsts), no kura piekājes iztek paliels avots (debits 2,5 l/s), kas tiek uzskatīts par svētavotu.
Atsegumos atsedzas raksturīgs, irdens, sarkanīgs vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens. Iezis ir slīpslāņots un horizontāli slāņots.
Alā, kad tā tika attīrīta no sanesumiem, racēji atraduši bruņuzivju fosīliju drumslas un nelielu nematofikusa gabaliņu.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310.). Ala ir sikspārņu ziemošanas vieta.
No kultūrvēstures liecībām, atzīmējams erozijas paliksnis teritorijas austrumu galā - Satekles pilskalns. Smilšakmens atsegumu virsmā, augšpus alai ir atsevišķi, senāki iegravējumi no 1894. un 1960. gada.
Skaists un nomaļš iežu atsegums un ievērojama ala.
