Dabas parks “Piejūra” kā aizsargājamā teritorija dibināts 1962. gadā, lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu kompleksa, Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību, ietverot piekrasti no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai. 1999. gadā dabas parks tika paplašināts, aptverot teritoriju no Vakarbuļļiem līdz Inčupei.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis ir saglabāt piekrastes biotopu kompleksu, it īpaši mežainās kāpas, pelēkās kāpas, piejūras pļavas un ezerus ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām, kā arī nodrošināt aizsardzību tādām sugām kā smiltāja neļķe Dianthus arenarius arenarius, purva mātsakne Angelica palustris un stepes čipste Anthus pratensis. Šī ir nozīmīga vieta, lai nodrošinātu anadromo zivju sugu migrāciju Gaujas grīvā. Mangaļsalas pazemes būves ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta un gar dabas parka piekrasti koncentrējas sikspārņu migrācijas ceļš. Teritorijai ir liela ainaviskā vērtība, ko nosaka galvenokārt kāpu reljefs, nesadrumstalotais meža klājums ar īpaši vecu priežu klātbūtni un salīdzinoši maz pārveidotā piekraste.
Dabas parka teritorijā konstatēti 24 ES nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 84 % dabas parka teritorijas. Visvairāk pārstāvēti 2180 Mežainas piejūras kāpas, 2130* Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un 9010* Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaša vērtība dabas parkā ir biotops 6130* Piejūras zālāji. Dabas parks ir ticis atzīts par vienu no piecām vissvarīgākajām vietām Eiropas reģionā mazajam zīriņam (Sterna albifrons) un stepes čipstei (Anthus campestris).
