Dabas liegums novietots Ķīšezera krastā, kur sastopams tāds aizsargājams biotops, kā eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Relfeja īpatnību dēļ dabas liegumam un tā apkārtnei piemīt ainaviska vērtība. Lielāko daļu teritorijas aizņem dažādi zālāji. Sausie - piejūras un smiltāju zālāji, mēreni mitrie - vilkakūlas zālāji (tukšaiņu zālāji), applūstošie un slapjie zālāji - eitrofas augsto lakstaugu audzes un palieņu zālāji. Plašāk pārstāvēti ir mēreni mitri, mitri un slapji zālāji, kas sastopami visā dabas lieguma teritorijā.
Īpaša nozīme ir arī ozolu mežiem, veciem jauktiem platlapju mežiem un staignāju mežiem, kā arī sausiem skujkoku mežiem.
Mežainas piejūras kāpas. Daudz retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Piemēram, augu sugas, kā jūrmalas armērija, smiltāja neļķe, pļavas silpurene, tumšsarkanā dzeguzene.
Putnu sugas - lielais dumpis, grieze, lielā gaura un tītiņš.
Būtiskākie ainavas elementi: Ķīšezera piekraste, parks pie Mangaļu mežniecības, Beltes parks, Ķīšezera piekraste ezera vidusdaļā, kas izceļas ar reljefa formu daudzveidību, un vietām augstu ezera krasta terasi.
