Testa karte

Unikāla teritorija gar dabisku, neregulētu upi (Gauju) ar vecupju sistēmu, botāniski vērtīgām pļavām, veciem jauktiem un lapkoku mežiem. Veido plašu vērtīgu dabas teritoriju kompleksu, kas turpinās Igaunijā. Visā posmā sastopami unikāli, mazpārveidoti, vietām vēl arvien tradicionāli un ekstensīvi apsaimniekoti biotopi - neregulētā un ļoti līkumainā Gaujas gultne ar tās vecupju tīklu, izcili daudzveidīgas pļavas un meži ar nozīmīgām vecu platlapju audžu platībām. Putniem nozīmīgā vieta. Teritorijā konstatēti tādi ES Biotopu direktīvas biotopi kā – 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi, 6120* Smiltāju zālāji, 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, 6450 Palieņu zālāji, 6530* Parkveida pļavas un ganības, 8210 Karbonātisku pamatiežu atzegumi, 9010* Veci vai dabiski boreāli meži, 9020* Veci jaukti platlapju meži u.c. Teritorijā sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu:

  • augi – spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa)meža silpurene (Pulsatilla patens), bruņcepuru dzegužpuķe (Orchis militaris), Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea), ārstniecības cietsēkle (Lithospermum officinale), krustlapu drudzene (Gentiana cruciata) u.c.;
  • bezmugurkaulnieki – zaļā upjuspāre (Ophiogomphus cecilia), biezā perlamutrene (Unio crassus), lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita), Šneidera mizmīlis (Boros schneideri), zirgskābeņu zilenītis (Lycaena dispar), tumšā pūcīte (Xylomoia strix) u.c.;
  • zivis un apaļmutnieki – pīkste (Misgurnus fossilis), salate (Aspius aspius), lasis (Salmo salar), upes nēģis (Lampetra fluviatilis), strauta nēģis (Lampetra planeri) u.c.;
  • abinieki un rāpuļi – purva varde (Rana arvalis), sila ķirzaka (Lacerta agilis) u.c.;
  • putni – lielā gaura Mergus merganser, mazais ērglis (Aquilla pomarina), zivjērglis (Pandion haliaetus), ķikuts (Gallinago media), grieze (Crex crex), mednis (Tetrao urogallus), urālpūce (Strix uralensis), apodziņš (Galucidium passerinum), baltmugurdzenis (Picoides leucotos) u.c.;
  • zīdītāji – ūdrs (Lutra lutra), vilks (Canis lupus), dīķa naktssikspārnis (Myotis dasycneme), Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii) u.c.
Aizsargājamo ainavu apvidus ZIEMEĻGAUJA. Gauja pie Bekām. Foto: Andris Soms. DAP
Aizsargājamo ainavu apvidus ZIEMEĻGAUJA. Gauja pie Bekām. Foto: Andris Soms

Aizsardzības kategorija: aizsargājamo ainavu apvidus, Natura 2000 teritorija, ietilpst aizsargājami ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – Rāmnieku smilšakmens atsegums, Gaujienas dolomīta atsegums, Jaunžagatu krauja, Žagatu klintis, Randātu klintis un Tilderu krauja, Lejasbindu krauja, Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens, Vidagas dolomīta atsegumi, dendroloģiskie stādījumi un alejas – Gaujienas „Vārpu” lapegļu aleja, Vidagas lapegļu alejas un stādījumi. Teritorijā iekļauti arī bijušie dabas liegumi – Pirtslīča-Līkā attekaPukšu purvs un Zemā sala.
Kods: LV0600700
Administratīvais iedalījums: Smiltenes novada Gaujienas, Virešu pagasts; Valmieras novada Brenguļu, Kauguru, Trikātas, Valmieras, Jērcēnu, Plāņu pagasti un Strenču pilsēta; Valkas novada Valkas, Vijciema, Zvārtavas pagasts.
Platība: 21749 ha
Dibināšanas gads: 2004.
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Saskaņā ar Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra K.Gerhada 2018. gada 30. janvāra rīkojumu Nr.1-2/18 „Par dabas aizsardzības plānu darbības termiņa pagarināšanu” aizsargājamā ainavu apvidus „Ziemeļgauja" dabas aizsardzības plāna darbības termiņš pagarināts līdz 2022. gada 31. decembrim.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk

Dabas tūrisma iespējas

Informācija par dažādu kategoriju dabas tūrisma objektiem. Katrā sadaļā norādes par atrašanās vietu, apraksti, foto un cita ceļošanai noderīga informācija
Skatīt vairāk